Kā skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs (LNĪPA) Vitolds Peipiņš, šis nav vienkāršs jautājums. Ja caurules atrodas zem sienas seguma un dzīvokļa īpašnieks nav nedz tās mainījis, nedz arī varējis konstatēt to tehnisko stāvokli, viņš nevar būt atbildīgs par bojājumu un tā rezultātā nodarītajiem zaudējumiem. Mājas pārvaldniekam nekādā ziņā nevajadzētu steigties ar atzinumu par dzīvokļa īpašnieka vainošanu, bet tikai jākonstatē fakts, ka ir bijusi ūdens noplūde.

„Tālāk tas ir divu pušu – divu dzīvokļu īpašnieku – savstarpējais strīds. Pirmais, kas šādos gadījumos būtu jādara, - ir jāizsauc sertificēts speciālists, kas sniedz oficiālu atzinumu par iemeslu, kādēļ ir notikusi ūdens noplūde, un īpašnieka iespējām avārijas iespēju pamanīt un to novērst. Šādu speciālista pakalpojumu var piedāvāt neatkarīgie sertificētie namu pārvaldnieki, jo, iespējams, namu pārvaldē tādi santehniķi nemaz nestrādā.”

A.Peipiņš skaidro, ka ūdensvada centrālie stāvvadi patiešām ir mājas kopīpašuma daļa, bet tā atzari, kas atrodas dzīvoklī, ir pieskaitāmi atsevišķajam īpašumam, un ir liela iespējamība, ka atbildība tad gulstas uz dzīvokļa īpašnieku. Par to, vai no īpašnieka ir piedzenami zaudējumi,  nereti notiek arī tiesvedība.

Dzīvokļa īpašuma likuma 3.pants nosaka – atsevišķais īpašums ir inženiertīkli un inženierkomunikācijas līdz kopīpašuma stāvvadiem. Ja konfliktu neizdodas risināt, varam ieteikt pēc padoma vērsties LNĪPA.