Atklājot konferenci, Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs uzsvēra, ka tiesas mērķis nav pati tiesa, bet taisnīguma atjaunošana, kas balstās sabiedrības kopējā izpratnē par likumu. Viņš norādīja, ka tiesneša uzdevums ir ieklausīties pušu redzējumos par taisnīgumu, saglabājot objektivitāti un godīgumu, kā arī skaidrojot sabiedrībai pieņemtos lēmumus. Prezidents akcentēja nepieciešamību stiprināt tiesu pieejamību un tiesisko izpratni sabiedrībā, jo taisnīgums ir cieši saistīts ar sabiedrības drošību un uzticēšanos valstij.
Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere savā uzrunā uzsvēra sabiedrības uzticēšanās nozīmi tiesu varai un nepieciešamību stiprināt demokrātiju: „Šodien sabiedrības uzticēšanās tiesu sistēmai ir kritiski svarīga – tā ir demokrātiskas valsts stūrakmens. Mēs nevaram pieļaut, ka ar šķietami demokrātiskām metodēm tiek apdraudēta mūsu valsts iekārta un sabiedrības noturība. Tādēļ, lai aizsargātu mūsu valsti un tās iedzīvotājus, Satversme paredz iespēju veikt īpašus demokrātijas aizsardzības pasākumus, tostarp sodīt ar kriminālatbildību par nodarījumiem, kas apdraud valsts drošību, un ar administratīviem lēmumiem ierobežot dezinformāciju. Es ticu, ka taisnība un tiesiskums uzvarēs, bet tas notiks tikai ar mūsu visu līdzdalību. Katram no mums ir pienākums sargāt Latviju un darīt visu iespējamo ar tiem resursiem, kas ir mūsu rīcībā.”
Tieslietu padomes un Augstākās tiesas priekšsēdētājs Aigars Strupišs, vērtējot tiesu sistēmas pašreizējo efektivitāti, atzina: „Tiesu sistēmā joprojām ir pārāk daudz neizmantotu efektivitātes un kvalitātes rezervju, kuru mērķtiecīga izmantošana varētu padarīt Latvijas tiesas ievērojami efektīvākas, kvalitatīvākas un no sabiedrības viedokļa saprotamākas.” Vienlaikus viņš uzsvēra, ka tiesnesis ir neatkarīgs tiesas spriešanā, bet ne attiecībā uz tiesas darba organizatoriskajiem un efektivitātes jautājumiem. Tāpēc tiesnešiem jābūt gataviem elastīgi pielāgoties pārmaiņām un risinājumiem, kas vērsti uz darba uzlabošanu.
Konferences pirmā daļa tika veltīta tiesu sistēmas darbības efektivitātes izaicinājumu izvērtējumam. Tieslietu padomes loceklis, Tiesu efektivitātes stiprināšanas darba grupas vadītājs un Zemgales apgabaltiesas priekšsēdētājs Juris Siliņš sniedza informāciju par tiesu sistēmas pašreizējo stāvokli un iespējām optimizēt tās resursus. Viņš uzsvēra, ka tiesu vara ir atbildīga sabiedrības priekšā par racionālu un efektīvu resursu izmantošanu. Efektīvu tiesu sistēmu raksturo pieejamība, savlaicīgums, sabiedrībai saprotams darbs un spēja nodrošināt pakalpojumus, kas atbilst iedzīvotāju vajadzībām. Tiesneši, atbildot uz konferences laikā veiktu aptauju, norādīja, ka tiesu darba efektivitāti veido arī pašu tiesnešu zināšanas, profesionalitāte un godprātīgs darbs.
Latvijas Universitātes Ekonomikas un sociālo zinātņu fakultātes dekāns, profesors Jānis Priede konferencē aplūkoja tiesu sistēmas nozīmi valsts ekonomiskajā attīstībā, uzsverot, ka viens no būtiskākajiem efektivitātes veicināšanas faktoriem ir jauno tehnoloģiju attīstība. Savukārt paši tiesneši norādīja, ka galvenie izaicinājumi, kas saistīti ar moderno tehnoloģiju ieviešanu tiesu sistēmā, ir sistēmas konservatīvisms, taisnīguma un cilvēcīguma saglabāšana, kā arī nepieciešamās zināšanas un prasmes šo tehnoloģiju izmantošanā.
Tiesnešu ētikas komisijas priekšsēdētāja, Augstākās tiesas senatore Diāna Makarova savā uzrunā pievērsās tam, kā tiesnešu darba efektivitāte ietekmē profesionālās ētikas ievērošanu. Viņa akcentēja arī aktuālos jautājumus par tiesnešu drošību, procesuālajām garantijām un ētikas principiem, kas jāievēro, izmantojot sociālos tīklus.
Konferences otrā daļa tika veltīta tiesneša individuālā darba efektivitātes veicināšanas iespējām, īpašu uzmanību pievēršot jaunajām tehnoloģijām un personīgajai izaugsmei. Latvijas Universitātes Matemātikas un informātikas institūta Mākslīgā intelekta laboratorijas vadītājs Normunds Grūzītis sniedza ieskatu par mākslīgā intelekta sniegtajām iespējām tiesnešu darba atbalstam. Lielākā daļa tiesnešu norādīja, ka mākslīgā intelekta risinājumus izmanto galvenokārt ikdienas lietotāja līmenī.
Tieslietu akadēmijas direktore Laila Jurcēna iepazīstināja ar Tieslietu akadēmijas darbu un tās nozīmi tiesnešu profesionalitātes un darba efektivitātes pilnveidē. Viņa uzsvēra, ka likumdevējs sadarbībā ar tiesu varu ir izveidojis sistēmu, kas ļauj uz mūžu ieceltam tiesnesim spriest objektīvu un taisnīgu tiesu, vienlaikus pildot amata pienākumus un veicot nepārtrauktu profesionālo izglītošanos. Cita starpā tiesneši, atsaucoties uz aptauju, norādīja, ka optimālais mācību pasākumu skaits gadā ir no pieciem līdz sešiem pasākumiem.
Psiholoģe Elīna Zelčāne savā uzrunā pievērsās jautājumam, kā tiesnešiem saglabāt darba efektivitāti, vienlaikus izvairoties no izdegšanas. Viņa aicināja tiesnešus paskatīties uz savu darba ikdienu no malas un veikt laika plānošanas auditu, lai identificētu pārslodzes cēloņus un rastu iespējas uzlabot līdzsvaru starp profesionālajām un personīgajām vajadzībām. Tiesneši atzina, ka viens no lielākajiem izaicinājumiem viņu darbā ir paveikt visus ieplānotos darbus darba dienas ietvaros.
Konferences noslēgumā A. Strupišs uzsvēra, ka Tieslietu padome apkopos konferencē izteiktos priekšlikumus un turpinās meklēt risinājumus tiesu darba efektivitātes un organizācijas pilnveidošanai arī turpmāk.
Latvijas tiesnešu konferences prezentācijas pieejamas Tieslietu padomes mājaslapā.
Papildu informācija:
Tiesnešu konference ir tiesnešu pašpārvaldes institūcija, kuru ne retāk kā reizi gadā sasauc Tieslietu padome. Tajā piedalās tiesneši no visiem tiesu līmeņiem – sākot no rajonu (pilsētu) tiesām līdz pat Augstākajai tiesai.
Latvijā šobrīd ir 512 tiesneši, kuri strādā rajonu (pilsētu) tiesās, apgabaltiesās un Augstākajā tiesā. Šī gada konferencē klātienē piedalījās 305 tiesneši.
