Atklājot pasākumu, vēstnieks Juris Poikāns uzsvēra: “Krimas tatāru deportācija ir traģēdija, kas atgādina par līdzīgam ciešanām, ko piedzīvojušas daudzas mazās tautas, tostarp latvieši padomju deportāciju laikā. Šī vēsturiskā pieredze atgādina un akcentē nepieciešamību pēc tiesiskuma un starptautiskās solidaritātes – vērtībām, kuras Latvija aktīvi aizstāv, kandidējot uz ANO Drošības padomi, iestājoties par starptautisko tiesību ievērošanu un agresora saukšanu pie atbildības.”
FOTO: Latvijas vēstniecība Polijā.
Diskusijas dalībniekus uzrunāja arī Ukrainas vēstnieks Polijā Vasils Bodnars (Vasyl Bodnar), Krimas tatāru Medžlisa līderis Refats Čubarovs (Refat Chubarov) un Krimas tatāru mājas pārstāvis Barba Kačmarčik (Barbara Kaczmarczyk).
Ukrainas vēstnieks Polijā Vasils Bodnars norādīja uz nozīmīgo un nenogurstošo Latvijas valdības un tautas atbalstu Ukrainai cīņā pret Krievijas agresiju. Viņš īpaši uzsvēra Latvijas līderības nozīmi starptautiskajos formātos, kā arī atbalstu Īpašā tribunāla izveidei, lai sauktu agresoru pie atbildības. Vēstnieks pieminēja arī ārlietu ministres Baibas Bražes vizīti Ļvivā kā nozīmīgu solidaritātes žestu, kas apliecina Latvijas klātbūtni un atbalstu grūtos apstākļos.
Refats Čubarovs izteica pateicību Latvijai un tās tautai par nepārtraukto atbalstu Krimas tatāru deportācijas pieminēšanā, kā arī ieguldījumu starptautiskās solidaritātes stiprināšanā. Atgādināja, ka Latvijas Saeima bija pirmā, kas atzina Krimas tatāru deportāciju par genocīdu.
Pieminam Krimas tatāru deportācijas, kad 1944. gada 18.–20. maijā uz Centrālāziju (Uzbekistānu un atsevišķiem Kazahstānas un Tadžikistānas rajoniem) izsūtīja Krimas tatārus – 47 885 ģimenes, tie bija 193 865 cilvēki, tostarp 92 000 bērnu, kas jaunāki par 16 gadiem. Gada laikā no bada un slimībām nomira vairāk nekā 30 tūkstoši cilvēku. Tas bija Padomju Savienības īstenotais genocīds pret Krimas tatāriem.
Pasākuma dalībnieki Latvijas vēstniecībā Polijā pauž solidaritāti ar Krimas tatāru tautu un stingri nosoda Krievijas pastrādātos cilvēktiesību pārkāpumus Krimā kopš tās nelikumīgās okupācijas 2014. gadā.
Pasākumu apmeklēja ap 50 sadarbības partneru, tostarp vēstnieki no ES un NATO dalībvalstīm, kā arī Latvijā akreditētie nerezidējošie vēstnieki un Krimas tatāru diasporas pārstāvji Polijā.
Pasākums tika īstenots publiskās diplomātijas programmā, atbalstot Latvijas lobija kampaņu kandidatūrai uz ANO Drošības padomi. Latvija kandidē uz ievēlētā locekļa vietu pirmo reizi, un kampaņas moto ir “Kopā par mieru un noturību”. Dalība ANO Drošības padomē būtu viens no nozīmīgākajiem instrumentiem Latvijas ārpolitisko interešu īstenošanai, ļaujot vēl vairāk paplašināt starptautisko sadarbību un dot ieguldījumu pasaules mieram un drošībai.
