Divas dienas starptautiski atzīti vēsturnieki, tiesību eksperti, mākslinieki, kuratori un politikas veidotāji no Vācijas un citām valstīm aplūkoja, kādi juridiskie, politiskie un ētiskie ietvari nosaka šo pieminekļu saglabāšanu, interpretāciju vai demontāžu. Eksperti analizēja, kā šie pieminekļi funkcionē kā potenciāli dezinformācijas instrumenti mūsdienu ģeopolitiskajā kontekstā, un sniedza ieskatu dažādu valstu pieejā totalitārisma mantojuma pārvaldībā. Tāpat dalībnieki dalījās pieredzē un stratēģijā, kā risināt vēsturiskās atmiņas jautājumus, kas saistīti ar padomju simboliem.
Par Latvijas pieredzi informēja Artis Pabriks, uzsverot: “Padomju pieminekļi nav vienkārši vēstures liecības kā daudzi citi pieminekļi. Tie ir dzīvs pieaugošu draudu iemiesojums visam, kas mums ir dārgs. Krievijas stratēģiskā komunikācija tos intensīvi izmanto, lai vienotu Krievijas valsts sabiedrību pret tās kaimiņiem un vienlaikus veicinātu Rietumu demokrātisko sabiedrību sašķeltību, radot šaubas un neuzticību mūsu pašu vērtībām un rīcībai.”
Simpozija dalībnieku diskusijās paustais apliecināja, cik būtiski ir veidot starptautisku dialogu par vēsturiskās atmiņas nozīmi un dezinformācijas mehānismu ietekmi uz sabiedrību. Būtiski ir arī, izmantojot zinātnē balstītu pieeju, dekonstruēt vienpusējus vēstures naratīvus un stiprināt demokrātisko vērtību izpratni Eiropā.
Simpoziju rīkoja Latvijas vēstniecība Vācijā sadarbībā ar Ukrainas institūtu, Polijas, Lietuvas un Igaunijas vēstniecībām, kā arī Lietuvas Kultūras institūtu un Polijas institūtu. Tā norisi atbalstīja vairākas Vācijas institūcijas: Vācijas Federālā Ārlietu ministrija, Vācijas Kara kapu aprūpes komisija “Volksbund” (Volksbund Deutsche Kriegsgräberfürsorge e.V.), Federālais fonds Vācijas Sociālistiskas vienības partijas diktatūras izvērtēšanai (die Bundesstiftung zur Aufarbeitung der SED-Diktatur), Berlīnes Karlshorstas muzejs (Museum Berlin-Karlhorst) un Vācijas–Ukrainas Vēstures komisija (Deutsch-Ukrainische Historische Kommission).
Pasākums tika īstenots publiskās diplomātijas programmā Latvijas kandidatūras ANO Drošības padomes lobija kampaņas atbalstam. 2025. gada 3. jūnijā Latviju ievēlēja ANO Drošības padomē uz laiku no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gadam 31. decembrim. Dalība Drošības padomē būs viens no nozīmīgiem instrumentiem Latvijas ārpolitikas interešu īstenošanai. Dalības virsmērķis ir sargāt un stiprināt Latvijas drošībai labvēlīgu starptautisko vidi, izmantojot un vienlaikus vairojot daudzpusējās diplomātijas sniegtās iespējas.
