Pasākumu atklāja Latvijas vēstniece Vācijā Alda Vanaga un Eiropas Komisijas pārstāvniecības Vācijā pārstāve Barabara Geslere (Barbara Gessler). Uzrunās tika uzsvērta vēsturiskās atmiņas nozīme demokrātijas stiprināšanā, sabiedrības noturībā un izpratnē par autoritāru režīmu radītajiem drošības apdraudējumiem Eiropā.
Pasākumu kopīgi organizēja Latvijas vēstniecība Vācijā sadarbībā ar fondu “Sibīrijas bērni”, Eiropas Māju Berlīnē un ar Eiropas Savienības programmas “Citizens, Equality, Rights and Values” (CERV) līdzfinansējumu (co-funded by the European Union), tādējādi stiprinot projekta starptautisko redzamību un dialogu par vēsturiskās atmiņas nozīmi mūsdienu Eiropā.
Pasākuma centrā bija personīgās liecības par 1940. gada okupāciju un 1941. gada deportācijām, īpaši izgaismojot sieviešu un bērnu pieredzi izsūtījumā Sibīrijā. Diskusijā un stāstījumos piedalījās fonda “Sibīrijas bērni” vadītāja, režisore un grāmatu autore Dzintra Geka, kā arī deportētie vai izsūtījumā dzimušie Marija Krūmiņa, Andrejs Pebo un Mihails Šomers. Personīgos stāstus papildināja dokumentālo filmu fragmenti, kas sniedza padziļinātu ieskatu izsūtījuma pieredzē, izdzīvošanā un identitātes saglabāšanā totalitāra režīma apstākļos.
Pasākuma turpinājumā tika demonstrēta dokumentālā filma “…Igarka, Cerība un Taurenis” (režisore Dzintra Geka) ar subtitriem vācu valodā, kas atspoguļo izsūtīto sieviešu un bērnu dzīvesstāstus Sibīrijā un cilvēka noturību vēsturisku traģēdiju apstākļos. Filmas seanss kalpoja kā emocionāls un izglītojošs pamats diskusijai ar auditoriju par vēsturiskās pieredzes aktualitāti mūsdienu drošības izaicinājumu kontekstā.
Noslēguma diskusijā ar auditoriju tika īpaši akcentēta vēsturiskās atmiņas nozīme laikā, kad Krievijas agresija pret Ukrainu atkārtoti aktualizē totalitāro režīmu metodes – piespiedu deportācijas, sabiedrības salaušanu un vēstures manipulāciju. Tika uzsvērts, ka Latvijas pieredze nav tikai nacionāls vēstures stāsts, bet universāls brīdinājums Eiropai par autoritārisma radītajiem draudiem un nepieciešamību stiprināt sabiedrības noturību pret dezinformāciju.
Pasākuma auditoriju veidoja starptautiska diplomātiskā kopiena, eksperti, mediju pārstāvji, kā arī plaša starptautiskā diaspora un Vācijas sabiedrības pārstāvji. Mērķtiecīgi uzrunājot vācu un starptautisko auditoriju, pasākums veicināja dziļāku izpratni par to, ko nozīmē dzīvot Krievijas okupācijas apstākļos un kā vēsturiskās pieredzes neizpratne var vājināt sabiedrības spēju atpazīt mūsdienu drošības riskus.
Ar šo publiskās diplomātijas iniciatīvu Latvija dalījās savā vēsturiskajā pieredzē un ekspertīzē sabiedrības noturības, demokrātisko vērtību un vēsturiskās atmiņas stiprināšanā, vienlaikus apliecinot Latvijas kā uzticamas un atbildīgas starptautiskās partneres lomu, kas aktīvi veicina izpratni par drošības izaicinājumiem un tiesiskumā balstītas starptautiskās kārtības nozīmi.
Pasākums īstenots diplomātijas programmā Latvijas dalības ANO Drošības padomē prioritāšu īstenošanas atbalstam un Latvijas atpazīstamības veicināšanai. 2025. gada 3. jūnijā Latviju ievēlēja ANO Drošības padomē uz laiku no 2026. gada 1. janvāra līdz 2027. gada 31. decembrim. Dalība Drošības padomē būs viens no nozīmīgākajiem instrumentiem Latvijas ārpolitikas interešu nodrošināšanai. Latvijas dalības ANO DP virsmērķis ir sargāt un stiprināt Latvijas drošībai labvēlīgu starptautisko vidi, izmantojot un vienlaikus vairojot, daudzpusējās diplomātijas sniegtās iespējas.
