“Grozījumu mērķis nav mainīt pamatprincipu, ka noziedzīgi iegūta manta pienākas sākotnējam īpašniekam, bet gan paredzēt tiesai iespēju netipiskos izņēmuma gadījumos atkāpties no mehāniskas normas piemērošanas, ja tā radītu acīmredzami netaisnīgas un nesamērīgas sekas labticīgajam ieguvējam. Tiesa katrā lietā izvērtēs visu apstākļu kopumu un savu lēmumu pienācīgi pamatos,” uzsver A.Judins.
Likumprojekts paredz dot tiesai iespēju atstāt nekustamo īpašumu labticīgā ieguvēja īpašumā, ja īpašuma tiesības ir reģistrētas publiskajā reģistrā. Tas būtu iespējams tikai tad, ja īpašuma atdošana cietušajam konkrētajā situācijā nebūtu taisnīgs risinājums, un tiesai šāds lēmums būtu īpaši jāpamato.
Likumprojekts stiprina tiesas lomu labticīgā ieguvēja mantisko interešu aizsardzībā, veicinot privātpersonu tiesisko drošību un uzticēšanos īpašuma tiesību aizsardzības sistēmai. Elastīgāka un tiesību principos balstīta tiesas rīcības brīvība ļaus nodrošināt taisnīgu krimināltiesisko attiecību noregulējumu, vienlaikus saglabājot vispārējo principu par noziedzīgi iegūtas mantas atdošanu cietušajam un stiprinot Satversmē nostiprinātos tiesiskuma, taisnīguma un tiesu varas neatkarības principus.
Grozījumi būs piemērojami no šī gada 1.janvāra, ja labticīgais mantas ieguvējs līdz šī gada 1.jūlijam vērsīsies Augstākajā tiesā ar lūgumu izskatīt jautājumu par noziedzīgi iegūtās mantas piederību.
Iepriekš priekšlikumi jau skatīti Juridiskās komisijas izstrādāto grozījumu Kriminālprocesa likumā ietvaros, taču komisija lēma jaunā likumprojektā izdalīt normas, kas saistītas ar labticīgā ieguvēja aizsardzību. Komisija lūgs Saeimu jaunos grozījumus iekļaut jau šīs ceturtdienas, 16.aprīļa, sēdes darba kārtībā un noteikt tiem steidzamību. Plānots, ka grozījumi stāsies spēkā nākamajā dienā pēc izsludināšanas.
