Ārlietu ministre Baiba Braže uzsvēra, ka konkurētspējas veicināšana un drošības stiprināšana ir cieši saistītas prioritātes, kas atspoguļojas jaunajā fondā. Ministre norādīja, ka uzņēmējiem, pētniekiem un inovatoriem jābūt līdzvērtīgām iespējām piekļūt EKF atbalstam.
Semināra dalībniekiem ministre norādīja, ka Eiropas konkurētspēja nākamajā desmitgadē būs atkarīga no spējas attīstīt un ieviest stratēģiskās tehnoloģijas, tostarp mākslīgo intelektu, pusvadītājus un kvantu tehnoloģijas, kā arī nodrošināt inovāciju ceļu no idejas līdz tirgum. “Latvijā jau šobrīd ir spēcīga pētniecības un jaunuzņēmumu ekosistēma, kas ļauj mūsu zinātniekiem dot ieguldījumu Eiropas tehnoloģiskās suverenitātes stiprināšanā,” sacīja B. Braže, piebilstot, ka valsts turpinās rūpēties par uzņēmējdarbībai labvēlīgas vides veidošanu.
Diskusijā ar Latvijas jaunuzņēmumu pārstāvjiem Eiropas Komisijas pārstāve stāstīja par iespējām pretendēt uz jaunveidojamā EKF finansējumu un veiksmīgas finansējuma piesaistes priekšnosacījumiem. EKF paredzēts kā instruments, kas apvieno vairākas līdzšinējās programmas vienotā sistēmā, lai mazinātu finansējuma sadrumstalotību un efektīvāk atbalstītu projektus visos attīstības posmos – no pētniecības līdz ražošanai un ieviešanai tirgū.
Eiropas Konkurētspējas fonds – apjoms un tvērums
Eiropas Konkurētspējas fonds ir daļa no Eiropas Komisijas priekšlikuma jaunajam ES daudzgadu budžetam un paredz izveidot vienotu finanšu instrumentu, kas apvieno līdzšinējās programmas inovāciju, digitālās attīstības, aizsardzības, veselības un citās jomās. Fonds darbosies kā investīciju platforma, kas ar dažādiem finanšu instrumentiem atbalstīs projektus un uzņēmumus, vienlaikus piesaistot arī privātās investīcijas un stiprinot Eiropas konkurētspēju.
Eiropas Komisijas piedāvātais EKF kopējais apjoms 2028.–2034. gadam ir 234,3 miljardi eiro. Lielākā daļa līdzekļu paredzēta aizsardzībai, kosmosam un noturībai (125,2 mljrd. EUR). Nozīmīgs finansējums plānots arī digitālajai attīstībai (51,5 mljrd. EUR), dekarbonizācijai (26,2 mljrd. EUR), kā arī veselībai, biotehnoloģijām, lauksaimniecībai un bioekonomikai (kopā 20,4 mljrd. EUR).
