Dzīvojamās mājas apsaimniekotājs/pārvaldnieks ir dzīvokļu īpašnieku pilnvarots pārstāvis, kas strādā saskaņā ar dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumiem un normatīvo aktu, piemēram, Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likuma, Dzīvokļa īpašuma likuma, regulējumu, skaidro Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš. “Daudzdzīvokļu mājas īpašniekam (dzīvokļu īpašniekiem) ir pienākums nodrošināt naudas līdzekļus, lai varētu veikt visus ar mājas pārvaldīšanu saistītos darbus.”

Dzīvokļa īpašuma likuma 13. pantā ir noteikti dzīvokļa īpašnieka pienākumi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas izdevumu segšanā.

Apsaimniekošanas maksā jeb pārvaldīšanas maksājumos ietilpst daudzdzīvokļu mājas sanitārās kopšanas un tehniskās apkalpošanas izmaksas, apsaimniekotāja administratīvie izdevumi, avārijas darbu veikšana un ieguldījums nākamajā periodā plānotajiem remontdarbiem (remontu uzkrājuma fonds). Mājas pārvaldnieka rīcībā tātad nav nekādas citas naudas, ko ieguldīt mājas remontā, kā vien tā, ko samaksājuši paši dzīvokļu īpašnieki.

Dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē paši var noteikt mājas pārvaldīšanas maksājumu apmēru, bet, ja māja nav pārņemta viņu valdījumā, tos aprēķina pārvaldnieks, balstoties uz Ministru kabineta noteikumu Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi” normām.

V. Peipiņš: “Ja apkures katls ir bojāts, tad tā remonta vai nomaiņas izmaksas sedz no remontu uzkrājuma fonda. Ja mājai šāda fonda nav, tad pārvaldnieks sastāda aktu par apkures katla defektiem, konstatējot avārijas situāciju un atsevišķos gadījumos remontu steidzami veicot pat par iedzīvotāju iemaksāto naudu komunālajiem pakalpojumiem. Pēc tam šos izdevumus kā papildu maksājumu nosūta dzīvokļu īpašniekiem.”