Kā zināms, zvērestu dod Saeimas deputāti, Valsts prezidents, valsts kontrolieris, tiesneši un Satversmes tiesas tiesneši, valsts amatpersonas un citi. Administratīvā procesa likums pieteicējam paredz iespējas dot zvērestu. No tā izriet, ka zvērestu var pārkāpt tikai apzināti, tīši. Vai zvēresta laušanu/pārkāpšanu var izdarīt aiz neuzmanības?
Administratīvā procesa likuma 161. panta trešā daļa noteic: ja citu pierādīšanas līdzekļu nav vai arī tie nav pietiekami droši, tad pieteicējs – fiziskā persona – ar zvērestu var apstiprināt savus paskaidrojumus. Par apzināti nepatiesu ziņu sniegšanu tiesai pieteicēju var saukt pie kriminālatbildības saskaņā ar Krimināllikumu.
Krimināllikums vispārīgi paredz gadījumus, kad personai iestājas kriminālatbildība par noziedzīgu nodarījumu izdarīšanu aiz neuzmanības (noziedzīgas pašpaļāvības vai noziedzīgas nevērības), tomēr ne attiecībā uz pieteicēja paskaidrojumu administratīvajā procesā jeb zvērestu par tā īstumu (skatīt Krimināllikuma 300. pantu).
Viena kalendāra mēneša ietvaros sniedzam 300 e-konsultācijas.
Tā kā limits ir sasniegts, jautājumu varēsi iesniegt, sākot no nākamā mēneša 1.dienas.
Iespējams, ka atbilde uz līdzīgu jautājumu jau ir sniegta, tāpēc izmanto e-konsultāciju meklētāju!
