Šā gada pirmajos astoņos mēnešos Latvijas preču eksporta vērtība bija 14,01 miljards eiro, par 7,9% pārsniedzot iepriekšējā gada attiecīgā perioda līmeni. Importa vērtība pieauga par 9,2% līdz 16,76 miljardiem eiro, savukārt ārējās tirdzniecības kopējais apgrozījums sasniedza 30,78 miljardus eiro jeb par 8,6% vairāk nekā pirms gada. Tādējādi eksporta izaugsme gada gaitā ir kļuvusi noturīgāka, lai gan importa straujāks kāpums turpina palielināt tirdzniecības deficītu.
Augustā nozīmīgāko ieguldījumu eksporta pieaugumā nodrošināja minerālprodukti, kuru eksporta vērtība gada laikā palielinājās par 80,8 miljoniem eiro jeb 61,5%. Īpaši strauji, par 66,2%, pieauga minerālā kurināmā, naftas un tās pārstrādes produktu eksports, sasniedzot 200,1 miljonu eiro. Šīs preču grupas kāpumu lielā mērā noteica vieglo naftas eļļu un vieglo naftas produktu eksporta pieaugums par 41,6 miljoniem eiro. Vienlaikus minerālproduktu imports palielinājās par 50,2%. Tas norāda uz būtisku pārrobežu tirdzniecības un reeksporta darījumu ietekmi, tādēļ minerālproduktu devums Latvijas tautsaimniecībai jāvērtē piesardzīgāk nekā vietējās izcelsmes rūpniecības preču eksports.
Pozitīvi vērtējams, ka eksporta izaugsme nebija koncentrēta tikai energoresursu un minerālproduktu segmentā. Mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksporta vērtība gada laikā palielinājās par 15,1%, parasto metālu un to izstrādājumu eksports pieauga par 30,9%, ķīmiskās rūpniecības produkcijas eksports - par 9,7%, bet plastmasas, kaučuka un to izstrādājumu eksports - par 20,8%. Tas liecina, ka eksporta pieaugumu augustā balstīja vairākas apstrādes rūpniecības preču grupas.
Starp lielākajām eksporta precēm nozīmīgāko vietu saglabāja koksne un tās izstrādājumi, veidojot 13,7% no kopējā preču eksporta. Šīs grupas eksporta vērtība gada laikā pieauga par 0,7% līdz 239,6 miljoniem eiro. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksports palielinājās par 9,2%, mehānismu un mehānisko ierīču eksports - par 28,4%, farmācijas produktu eksports - par 24,7%, dzelzs un tērauda izstrādājumu eksports - par 21,8%, bet plastmasas izstrādājumu eksports - par 27,6%. Vienlaikus alkoholisko un bezalkoholisko dzērienu eksports samazinājās par 6,5%, ko būtiski ietekmēja dzirkstošo vīnu eksporta kritums.
Eksporta struktūrā vērojamā dinamika saskan ar labajiem apstrādes rūpniecības rezultātiem. Augustā apstrādes rūpniecības ražošanas apjoms bija par 7,6% lielāks nekā pirms gada, un pieaugums gada izteiksmē reģistrēts jau septīto mēnesi pēc kārtas. Izaugsmi īpaši veicināja pārtikas produktu ražošana, metālizstrādājumu ražošana un datoru un elektronikas ražošana, kuru apjomi palielinājās attiecīgi par 8,9%, 12,3% un 20,4%. Šā gada astoņos mēnešos apstrādes rūpniecības izlaide kopumā pieaugusi par 5%.
Latvijas eksports joprojām lielā mērā ir orientēts uz Eiropas Savienības tirgu. Augustā uz ES dalībvalstīm tika eksportētas preces 1,21 miljarda eiro vērtībā, kas veidoja 69,2% no visa eksporta. Salīdzinājumā ar iepriekšējā gada augustu eksports uz ES pieauga par 11,6%, bet uz eirozonas valstīm par 13,5%. Lielākie Latvijas eksporta partneri bija Lietuva ar 18,6% no kopējā eksporta, Igaunija ar 10,9% un Vācija ar 6,6%.
Ārējā ekonomiskā vide saglabājas nevienmērīga. ES ekonomikas sentimenta rādītājs augustā sasniedza 98,3 punktus, bet eirozonā 98,4 punktus, tomēr septembrī abos reģionos tas samazinājās līdz 97,9 punktiem. Kopējā sentimenta pasliktināšanos galvenokārt noteica piesardzīgāks patērētāju vērtējums, savukārt rūpniecības uzņēmumu noskaņojums turpināja uzlaboties, pieaugot ražošanas gaidām un uzlabojoties pasūtījumu novērtējumam.
Vienlaikus globālās tirdzniecības attīstība 2026. gadā bijusi labāka, nekā tika gaidīts gada pavasarī. Pasaules Tirdzniecības organizācija oktobrī paaugstināja 2026. gada pasaules preču tirdzniecības apjoma pieauguma prognozi no 1,9% līdz 3,9%. Noturību veicinājusi uzņēmumu spēja pielāgot piegādes ķēdes, kā arī straujais pieprasījums pēc pusvadītājiem, serveriem un citām ar mākslīgā intelekta attīstību saistītām precēm. Tomēr energoresursu, mēslošanas līdzekļu un transporta plūsmas turpina ietekmēt konflikts Tuvajos Austrumos.
Ģeopolitiskā nenoteiktība saglabā nozīmīgus riskus arī Latvijas ārējai tirdzniecībai. ASV un Irānas konflikts kopš februāra ir būtiski traucējis kuģošanu Hormuza šaurumā un izraisījis enerģijas cenu un pārvadājumu izmaksu svārstības. Jūnijā panāktā vienošanās par konflikta mazināšanu nebija noturīga, un pēc jūlijā notikušajiem uzbrukumiem komerciālajiem kuģiem spriedze atkal pastiprinājās. Tas uztur riskus degvielas, loģistikas un energoietilpīgas ražošanas izmaksām, vienlaikus palielinot minerālproduktu tirdzniecības vērtības svārstīgumu.
Finanšu ministrijas vērtējumā augusta dati kopumā apliecina Latvijas eksporta noturību un salīdzinoši plašu izaugsmes bāzi. Lai arī lielāko nominālo devumu nodrošināja minerālprodukti, pieaugums bija vērojams arī elektroiekārtu, mehānismu, metālizstrādājumu, ķīmiskās rūpniecības, farmācijas un plastmasas produkcijas eksportā. Šīs tendences kopā ar apstrādes rūpniecības izaugsmi ļauj eksporta attīstību gada turpinājumā vērtēt piesardzīgi pozitīvi. Vienlaikus rezultātus joprojām būtiski ietekmē energoresursu cenu un reeksporta svārstības, situācija Latvijas galvenajos ES eksporta tirgos, kā arī ģeopolitiskie un transporta riski.
