E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 24109
Lasīšanai: 15 minūtes
1
2
1
2

Sodāmība var ietekmēt profesijas izvēli

J
jautā:
02. septembrī, 2021
Māris

Labdien! Vai personai, kura pirms vairākiem tika sodīta par auto vadīšanu alkohola reibumā (ar dzēstu sodāmību) nākotnē būtu tiesības strādāt par advokātu, pedagogu u. tml.?

A
atbild:
11. novembrī, 2021
Linda Ņikona
LV portāls

Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (AAL) 24. pantu administratīvā sodāmība ir administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas soda piemērošanas administratīvi tiesiskās sekas, kas ir spēkā nolēmuma par sodu izpildes laikā, kā arī pēc tam līdz administratīvās sodāmības dzēšanai.

Persona uzskatāma par sodītu no brīža, kad stājies spēkā nolēmums par sodu. Savukārt persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes. Administratīvās sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad pilnībā ir izpildīts pamatsods un papildsods (jūsu gadījumā no dienas, kad tika samaksāts piemērotais pamatsods: naudas sods).

“Administratīvās sodāmības mērķis ir dot administratīvi sodītajai personai iespēju pierādīt, ka administratīvais sods ir sasniedzis savu mērķi, proti, pierādīt, ka tā ir apzinājusies savas rīcības nepareizumu un sodāmības perioda laikā jaunus pārkāpumus vairs neizdara. (..)

Administratīvās sodāmības tiesiskās sekas var izpausties kā:

  • personu raksturojošs elements, ko ņem vērā, nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ja sodāmības termiņa laikā izdarīts jauns administratīvais pārkāpums;
  • administratīvi tiesiskās sekas, kas likumā noteiktajos gadījumos neļauj pretendēt uz speciālo tiesību piešķiršanu (piemēram, personas, kas sodītas par pārkāpumiem nodokļu jomā, nevar pretendēt uz publisko iepirkumu līguma tiesību piešķiršanu). (..)

Vienlaikus ierobežojums pretendēt uz sevišķu tiesību saņemšanu nav obligāta administratīvās sodāmības tiesisko seku sastāvdaļa. Tas būs atkarīgs no tiesību jomas, kurā izdarīts pārkāpums, kā arī no to speciālo tiesību veida, uz kurām attiecas ierobežojums. (..)” [1]

Administratīvā atbildība par transportlīdzekļu vadīšana alkohola reibumā vai narkotisko vai citu apreibinošo vielu ietekmē ir noteikta Ceļu satiksmes likuma 62. pantā. Par šiem pārkāpumiem tiek paredzēts naudas sods un tiesību atņemšana, taču, samaksājot naudas sodu, pēc tiesību atņemšanas noteiktā termiņa beigām transportlīdzekļa vadīšanas tiesības var atjaunot.

Savukārt saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43. pantu līdz piemērotā naudas soda samaksai personai, kurai piemērots attiecīgais administratīvais sods, ir liegts:

  • izsniegt transportlīdzekļa vadītāja apliecību;
  • veikt personas īpašumā (valdījumā, turējumā) esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes.

Ceļu satiksmes jomā pastāv ierobežojumi uz speciālo tiesību saņemšanu, taču nepastāv tādi normatīvie akti jeb nozaru likumi, kas liegtu apgūt un pēc tam arī strādāt izvēlētajā profesijā.

Citādi ir ar sodāmību kriminālprocesa ietvaros. Atbilstoši Krimināllikuma 63. pantam sodāmība kriminālprocesā ir noziedzīgu nodarījumu izdarījušas personas notiesāšanas vai soda noteikšanas juridiskās sekas, kas ir spēkā tiesas vai prokurora priekšrakstā par sodu noteiktajā soda izciešanas laikā, kā arī pēc tam līdz sodāmības dzēšanai vai noņemšanai likumā noteiktajā kārtībā.

Persona uzskatāma par sodītu no notiesājoša sprieduma spēkā stāšanās brīža vai prokurora priekšraksta par sodu spēkā stāšanās dienas. Savukārt par nesodītām atzīstamas:

  • personas, kas atbrīvotas no soda ar tiesas spriedumu vai attaisnotas;
  • personas, kurām iestājies likumā paredzētais notiesājoša sprieduma izpildīšanas noilgums;
  • nosacīti notiesātas personas – gadu pēc pārbaudes laika beigām, bet papildsoda piemērošanas gadījumā – gadu pēc papildsoda izciešanas laika beigām. Ja nosacīti notiesātajai personai tiek izpildīts piespriestais sods, sodāmības dzēšanas termiņu aprēķina, ņemot vērā faktiski izciesto sodu;
  • pēc viena gada – personas, kas izcietušas īslaicīgu brīvības atņemšanu, piespiedu darbu vai naudas sodu;
  • pēc diviem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ne ilgāku par trim gadiem;
  • pēc pieciem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par trim gadiem, bet ne ilgāku par pieciem gadiem;
  • pēc astoņiem gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par pieciem gadiem, bet ne ilgāku par desmit gadiem;
  • pēc desmit gadiem – personas, kas izcietušas brīvības atņemšanas sodu, ilgāku par desmit gadiem.

Sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad persona pilnībā izcietusi pamatsodu un papildsodu. Papildsoda – mantas konfiskācija – izpilde neietekmē sodāmības dzēšanas termiņa skaitīšanu.

Saskaņā ar Tieslietu ministrijas apkopojumu normatīvo aktu bāzē ir vairāk nekā 50 dažādu nozaru likumi, kuros ir noteikti ierobežojumi par tīši izdarītu noziedzīgu nodarījumu.

Par noziedzīgu nodarījumu atzīstams ar nodomu (tīši) vai aiz neuzmanības izdarīts kaitīgs nodarījums (darbība vai bezdarbība), kurš paredzēts Krimināllikumā un par kura izdarīšanu draud kriminālsods.

Saskaņā ar Krimināllikuma 7. pantu atbilstoši personas vai sabiedrības interešu apdraudējuma raksturam un kaitīgumam noziedzīgi nodarījumi iedalāmi kriminālpārkāpumos un noziegumos:

  • kriminālpārkāpums ir nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku no 15 dienām, bet ne ilgāku par 3 mēnešiem (īslaicīga brīvības atņemšana), vai vieglāka soda veids;
  • mazāk smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par 3 mēnešiem, bet ne ilgāku par 3 gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ne ilgāku par 8 gadiem;
  • smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par 3 gadiem, bet ne ilgāku par 8 gadiem, kā arī nodarījums, kurš izdarīts aiz neuzmanības un par kuru šajā likumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par 8 gadiem;
  • sevišķi smags noziegums ir tīšs nodarījums, par kuru Krimināllikumā paredzēta brīvības atņemšana uz laiku, ilgāku par 8 gadiem, vai mūža ieslodzījums.

Krimināllikuma 262. pants paredz:

  • par transportlīdzekļa vadīšanu, ja nav transportlīdzekļa vadīšanas tiesību (transportlīdzekļa vadīšanas tiesības noteiktā kārtībā nav iegūtas vai ir atņemtas) un ja vadītājs atrodas alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz 1 gadam vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem (tas nozīmē, ka šis ir mazāk smags noziegums, kas ir tīšs nodarījums);
  • par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts viegls miesas bojājums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz četriem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz pieciem gadiem (tas nozīmē, kas šis ir smags noziegums, kas ir tīšs nodarījums);
  • par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts vidēja smaguma miesas bojājums, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku līdz pieciem gadiem vai ar īslaicīgu brīvības atņemšanu, vai ar piespiedu darbu, vai ar naudas sodu, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz septiņiem gadiem (tas nozīmē, ka šis ir smags noziegums, kas ir tīšs nodarījums);
  • par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tās rezultātā cietušajam nodarīts smags miesas bojājums vai tā izraisījusi cilvēka nāvi, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz desmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku līdz desmit gadiem (tas nozīmē, ka šis ir sevišķi smags noziegums, ka ir tīšs nodarījums);
  • par ceļu satiksmes noteikumu vai transportlīdzekļu ekspluatācijas noteikumu pārkāpšanu, ja to izdarījusi persona, kas vada transportlīdzekli alkohola, narkotisko, psihotropo, toksisko vai citu apreibinošu vielu ietekmē, un ja tā izraisījusi divu vai vairāku cilvēku nāvi, soda ar brīvības atņemšanu uz laiku no trim līdz piecpadsmit gadiem, atņemot transportlīdzekļa vadīšanas tiesības uz laiku no pieciem līdz desmit gadiem (tas nozīmē, ka šis ir sevišķi smags noziegums, kas ir tīšs nodarījums).

Izvērtējot soda smagumu, ņem vērā, vai noziegums ir bijis tīšs vai aiz neuzmanības. Sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem aiz neuzmanības daudzās nozarēs neņems vērā, jo pārsvarā likumos ir aizliegumi vai ierobežojumi par tīšu noziedzīgu nodarījumu. Proti, parasti ierobežojumus saista ar tīšiem noziedzīgiem nodarījumiem, bet, piemēram, tiesnešiem, prokuroriem ņem vērā arī sodāmību par noziedzīgiem nodarījumiem aiz neuzmanības.

Tiesības strādāt par pedagogu noteiktas Izglītības likuma 48. pantā. Savukārt ierobežojumi strādāt par pedagogu noteikti Izglītības likuma 50. pantā. Minētā panta pirmās daļas 1. punkts paredz, ka par pedagogu nevar strādāt persona, kas sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, kad pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtējis, vai tas nekaitē izglītojamo interesēm, un atļāvis šai personai strādāt par pedagogu.

Ministru kabinets nosaka kārtību, kādā izglītības iestādes vadītājs pārliecinās, vai pastāv ierobežojumi personai strādāt par pedagogu, kā arī kārtību, kādā tiek izvērtēts, vai atļauja šādai personai strādāt par pedagogu nekaitēs izglītojamo interesēm;

Personas tiesības kļūt par zvērinātu advokātu ir noteiktas Latvijas Republikas Advokatūras likuma 14. pantā. Savukārt minētā likuma 15. pants paredz, ka par zvērinātiem advokātiem nevar uzņemt personas:

  • kuras neatbilst minētā likuma 14. panta prasībām;
  • pār kurām nodibināta aizgādnība;
  • pret kurām ir pasludināts un tiek veikts fiziskās personas maksātnespējas process;
  • kuras kriminālprocesā par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu atzītas par aizdomās turētajiem vai apsūdzētajiem;
  • pret kurām kriminālprocess par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu izbeigts uz nereabilitējoša pamata;
  • kuras sodītas par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu, neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas;
  • kuras agrāk izdarījušas tīšu noziedzīgu nodarījumu, bet no soda izciešanas atbrīvotas;
  • kurām ar tiesas spriedumu kriminālprocesā atņemtas tiesības ieņemt advokāta amatu vai šā likuma 14. panta pirmās daļas 6. punktā norādītos amatus;
  • kuras, pamatojoties uz lēmumu disciplinārlietā, atceltas no tiesneša, zvērināta tiesu izpildītāja, zvērināta tiesu izpildītāja palīga, zvērināta notāra vai zvērināta notāra palīga amata, izslēgtas no zvērinātu advokātu vai zvērinātu advokātu palīgu skaita vai atlaistas no prokurora amata, kamēr no disciplinārlietā pieņemtā lēmuma spēkā stāšanās brīža nav pagājuši pieci gadi;
  • kuru nodarbošanos Latvijas Zvērinātu advokātu padome ētisku apsvērumu dēļ atzinusi par nesavienojamu ar zvērināta advokāta stāvokli sabiedrībā;
  • kuras ir tiešās vai pastarpinātās pārvaldes iestādes, atvasinātas publiskas personas, citas valsts iestādes vai valsts (pašvaldības) kapitālsabiedrības dienestā, izņemot mācībspēkus izglītības iestādēs un personas, kas veic juriskonsulta pienākumus saskaņā ar līgumu, vai nav izpildījušas minētā likuma 42. panta prasības;
  • kuras ieguvušas parādnieka statusu saskaņā ar Uzturlīdzekļu garantiju fonda likumu.

Tas nozīmē: ja persona tika sodīta par auto vadīšanu alkohola reibumā kriminālprocesa ietvaros, tad viņa nākotnē nevarēs strādāt par pedagogu, jo bijusi sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu (neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas), izņemot gadījumu, ja pēc sodāmības dzēšanas vai noņemšanas Izglītības kvalitātes valsts dienests izvērtējis, ka tas nekaitē izglītojamo interesēm, un ļāvis šai personai strādāt par pedagogu.

Ja persona tika sodīta par auto vadīšanu alkohola reibumā kriminālprocesa ietvaros, persona nākotnē nevarēs strādāt par advokātu neatkarīgi no sodāmības dzēšanas vai noņemšanas, jo bijusi sodīta par tīša noziedzīga nodarījuma izdarīšanu.

Prasības, kas noteiktas citām profesijām, jāmeklē attiecīgās nozares likumā, piemēram, ja interesē dienests Valsts policijā vai Valsts ugunsdzēsības un glābšanas dienestā, tad informācija jāmeklē Iekšlietu ministrijas sistēmas iestāžu un Ieslodzījuma vietu pārvaldes amatpersonu ar speciālajām dienesta pakāpēm dienesta gaitas likumā. Ja ir vēlme kļūt par zvērinātu notāru, tad informācija jāmeklē Notariāta likumā u. tml.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 221 jautājumu. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU