Saskaņā ar Administratīvās atbildības likuma (AAL) 24. pantu administratīvā sodāmība ir administratīvo pārkāpumu izdarījušas personas soda piemērošanas administratīvi tiesiskās sekas, kas ir spēkā nolēmuma par sodu izpildes laikā, kā arī pēc tam līdz administratīvās sodāmības dzēšanai.

Persona uzskatāma par sodītu no brīža, kad stājies spēkā nolēmums par sodu. Savukārt persona atzīstama par administratīvi nesodītu gadu pēc soda izpildes. Administratīvās sodāmības dzēšanas termiņu skaita no dienas, kad pilnībā ir izpildīts pamatsods un papildsods (jūsu gadījumā no dienas, kad tika samaksāts piemērotais pamatsods: naudas sods).

“Administratīvās sodāmības mērķis ir dot administratīvi sodītajai personai iespēju pierādīt, ka administratīvais sods ir sasniedzis savu mērķi, proti, pierādīt, ka tā ir apzinājusies savas rīcības nepareizumu un sodāmības perioda laikā jaunus pārkāpumus vairs neizdara. (..)

Administratīvās sodāmības tiesiskās sekas var izpausties kā:

• personu raksturojošs elements, ko ņem vērā, nosakot administratīvā soda veidu un mēru, ja sodāmības termiņa laikā izdarīts jauns administratīvais pārkāpums;
• administratīvi tiesiskās sekas, kas likumā noteiktajos gadījumos neļauj pretendēt uz speciālo tiesību piešķiršanu (piemēram, personas, kas sodītas par pārkāpumiem nodokļu jomā, nevar pretendēt uz publisko iepirkumu līguma tiesību piešķiršanu). (..)

Vienlaikus ierobežojums pretendēt uz sevišķu tiesību saņemšanu nav obligāta administratīvās sodāmības tiesisko seku sastāvdaļa. Tas būs atkarīgs no tiesību jomas, kurā izdarīts pārkāpums, kā arī no to speciālo tiesību veida, uz kurām attiecas ierobežojums. (..)”[1]

Kā piemēru vēl var minēt ceļu satiksmes jomu. Proti, saskaņā ar Ceļu satiksmes likuma 43. pantu līdz piemērotā naudas soda samaksai personai, kurai piemērots attiecīgais administratīvais sods, ir liegts:

• izsniegt transportlīdzekļa vadītāja apliecību;
• veikt personas īpašumā (valdījumā, turējumā) esoša transportlīdzekļa valsts tehnisko apskati un reģistrācijas darbības transportlīdzekļu un to vadītāju valsts reģistrā vai traktortehnikas un tās vadītāju valsts informatīvajā sistēmā, izņemot transportlīdzekļa norakstīšanu un transportlīdzekļa reģistrācijas pārtraukšanu uz laiku, nododot numura zīmes.

Ceļu satiksmes jomā iepriekšminētais ir ierobežojums uz speciālo tiesību saņemšanu, taču nepastāv tādi normatīvie akti jeb nozaru likumi, kas par neatļautu pulcēšanos transportlīdzeklī ietekmētu personas reputāciju darba tirgū, personas studiju iespējas, kā arī pretendēšanu uz stipendijas saņemšanu vai darbu vasaras mēnešos ar NVA starpniecību u. c

[1] Smiltēna, A. Administratīvā soda piemērošana. Administratīvo pārkāpumu tiesības: Administratīvās atbildības likuma skaidrojumi. Rīga, Tiesu namu aģentūra, 2020, 140.–141. lpp.