Atbild zv. advokāts Jānis Lapsa: "Atbilstoši Civillikuma 416.pantam gadījumā, ja pēc mantojuma atstājēja nāves mantinieki nav palikuši vai šie mantinieki likumiskā termiņā pēc publikācijas par mantojuma atklāšanos nav ieradušies vai nav pierādījuši savas mantojuma tiesības, tad manta piekrīt valstij.

Savukārt atbilstoši Notariāta likuma 293.pantam zvērināts notārs izsludina mantojuma atklāšanos. To var darīt pēc ieinteresēto personu, t.sk. pašvaldības, lūguma.

Ja mantinieki nepiesakās uz mantojumu vai atsakās  no tā, tad atbilstoši Notariāta likuma 306.pantam zvērināts notārs taisa notariālo aktu par mantojuma lietas izbeigšanu un šī akta izrakstu nosūta Finanšu ministrijai. Šis akts ir pamats mantas reģistrācijai uz valsts vārda, kā arī mantojumā ietilpstošā nekustamā īpašuma ierakstīšanai zemesgrāmatā."

Savukārt Latvijas Zvērinātu notāru padomes Juridiskās nodaļas vadītāja Dita Reliņa sīkāk skaidro par uzkrāto parādu problēmu:
„Šādās situācijās kreditoram (arī pašvaldībai) jāsagatavo kreditora pretenzija (norādot, kāds un cik liels ir parāds) un jāvēršas pie zvērināta notāra (kurš praktizē tās apgabaltiesas teritorijā, kurā bija mantojuma atstājēja pēdējā dzīves vieta). Zvērināts notārs sagatavos kreditora iesniegumu par mantinieku uzaicināšanu un mantojuma atklāšanās izsludināšanu un uz tā pamata uzsāks mantojuma lietu.

Ja izsludinātajā termiņā mantinieki nepieteiksies, lietvedība mantojuma lietā tiks izbeigta un mantojamā manta tiks nodota valstij, uz kuru gulsies pienākums norēķināties ar kreditoriem no saņemtās mantas.”