Jautājumā iekļautās ziņas ir pārāk nepilnīgas, tādēļ var sniegt tikai vispārīgu informāciju. Pirmkārt, nav saprotams, par kāda veida pajām ir runa – vai par dzīvokli, kas iegādāts no celtniecības kooperatīva (kooperatīvo dzīvokli), vai dzīvokli, kas privatizēts atbilstoši likumam “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” (tātad tā dēvētā paju māja lauku apvidū).

• Ja kooperatīvais dzīvoklis privatizēts saskaņā ar likumu “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizāciju”, uz to attiecināms arī valdības lēmums “Par kooperatīvo dzīvokļu privatizācijas dokumentiem”. Tas nozīmē, ka brīdī, kad celtniecības kooperatīva biedrs bija nokārtojis visas iemaksas par dzīvokli, viņš no šī kooperatīva saņēma īpašuma tiesību uz dzīvokli reģistrācijas pagaidu apliecību jeb tā dēvēto dzelteno apliecību, uz kuras pamata dzīvokļa īpašums ir reģistrējams kadastra sistēmā un zemesgrāmatā. Ja kooperatīva dalībnieks visas iemaksas par dzīvokļa īpašumu nebūtu veicis, tad saskaņā ar iepriekš minētā likuma normām dzīvokļa īpašums jau būtu pārdots izsolē. (Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš gan pieļauj arī varbūtību, ka minētā dzīvokļa iemītnieks īpašumu no celtniecības kooperatīva nav izpircis un dzīvojamo platību izmanto īrnieka statusā.) Ziņas par dzīvokļa statusu un dzeltenās apliecības izsniegšanu konkrētajai personai var ieteikt meklēt vai nu attiecīgā celtniecības kooperatīva tiesību pārmantotājā (kopš 1992. gada) dzīvokļu īpašnieku kooperatīvajā sabiedrībā (DzĪKS) vai vietējās pašvaldības privatizācijas komisijā (kur saskaņā ar likumu jābūt ziņām par attiecīgās mājas dzīvokļu īpašniekiem).
• Ja runa ir par dzīvokli “paju mājā”, tad ziņas par attiecīgo darījumu varētu būt grūtāk sameklējamas. Ar šīm mājām un tajās privatizētajiem dzīvokļiem arvien ir daudz neskaidrību nesakārtotu īpašuma tiesisko attiecību dēļ. V. Peipiņš iesaka – ja māja ir reģistrēta zemesgrāmatā, tad tur atrodamas ziņas arī par konkrētā dzīvokļa saimnieku. Balstoties uz likuma “Par lauksaimniecības uzņēmumu un zvejnieku kolhozu privatizāciju” (kas gan zaudējis spēku jau 2005.01.01.) normām, var ieteikt informāciju par paju līgumiem meklēt vietējā pašvaldībā, jo arī lauksaimniecības uzņēmumu īpašuma sadales komisijās savulaik piedalījās pašvaldību pārstāvji. Iespējams, viņi vismaz varēs dot padomu, kur dokumenti meklējami. Kā skaidroja LV portāla aptaujātie juristi, šādas paju lietas publiski nekur nav reģistrētas. Turklāt tad, ja dzīvokļa īpašums nav reģistrēts ne Valsts zemes dienestā, ne zemesgrāmatā, kaut arī būtu tiesas lēmums par īpašuma atsavināšanu parāda dzēšanai, izsolē to pārdot nevarētu. Situācija patiešām nav vienkārša, iespējams, varētu atsavināt dzīvokļa īpašuma iegādē ieguldītās pajas.
• Protams, vieglākais ceļš tomēr būtu klātienes sarunas ar pašu dzīvokļa saimnieku, kuru laikā varētu gūt skaidrību par īpašuma dokumentiem. Pirms pieteikuma iesniegšanas tiesā ieteicams nosūtīt dzīvokļa īpašniekam ierakstītu vēstuli ar atgādinājumu par parāda apmēru, norādot termiņu, līdz kuram parāds nomaksājams, vai piedāvājot parāda nomaksas grafiku, kā arī brīdinot – ja līdz vēstulē noteiktajam laikam īpašnieks nekādas darbības neveiks, tiesā tiks iesniegts pieteikums par parāda piedziņu.