E-KONSULTĀCIJAS
>
visas atbildes Jautā, mēs palīdzēsim rast atbildi!
TĒMAS
Nr. 14100
Lasīšanai: 5 minūtes
TĒMA: Mājoklis
3
2
3
2

Jaunajam īpašniekam vecais parāds nav jāmaksā

Publicēts pirms 4 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
J
jautā:
19. martā, 2018
Gunta

Ir divu dzīvokļu māja, kur pusi, t.i., vienu dzīvokli, es privatizēju. Un tas jau sen ir mans īpašums ar domājamām daļām no pārējām ēkām. Otru dzīvokli visu laiku īrēja vecs onkulis. Tas bija novada domes īpašums, kuru dome bija nodevusi apsaimniekot SIA. Radās iespēja nopirkt arī to otru dzīvokli, ko nupat arī izdarīju. Pēkšņi namu apsaimniekotāji sāk man zvanīt un prasa, lai es ejot slēgt ar viņiem vienošanos par kaut kāda mistiska parāda dzēšanu, kurš it kā esot izveidojies 2016. gadā, kad tika labota veranda. Viņi esot iztērējuši vairāk līdzekļu, nekā mājai esot bijis uzkrājums. Kaut gan tad, kad šie darbi tika veikti, mūs neviens neinformēja ne par ko! Tagad man it kā esot jāpārņem tā apsaimniekošana, lai tas vecais apsaimniekošanas līgums nekarājoties gaisā, un līdz ar to jāatmaksā it kā izveidojies parāds. Ko man šajā situācijā darīt? Jo, kad pirku dzīvokli, neviens nekur nepieminēja, ka tur būtu kādi parādi!

A
atbild:
06. aprīlī, 2018
Mudīte Luksa
speciāli LV portālam

Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš skaidro: “Ja dzīvojamā mājā ir divi dzīvokļi, no kuriem viens piederēja vietējai pašvaldībai – un to vēlāk nopirka otra dzīvokļa īpašnieks, tad viņa finansiālās saistības arī par šīs kopīpašuma domājamās daļas uzturēšanu stājas spēkā no attiecīgā īpašuma iegādes brīža. Apsaimniekošanas uzņēmums ir institūcija, kurai pašvaldība bija uzticējusi apsaimniekot savu īpašumu, un mājas pārvaldniekam vajadzēja dzīvokļa īpašniekam (pašvaldībai) nosūtīt rēķinu par remonta apmaksu. Jaunajam īpašniekam nav pienākuma maksāt šo veco parādu (protams, ja viņš vēlas, to var darīt). Ja līdzšinējais apsaimniekotājs parādu no iepriekšējā dzīvokļa īpašnieka nav laikus piedzinis, tā ir viņa problēma.”

Šī atbilde gan attiecināma uz variantu, ka remontētā veranda bijusi Jūsu tagad nopirktā dzīvokļa sastāvdaļa.

Taču arvien nav skaidrs (un tas ir svarīgi!), vai veranda tomēr nav mājas kopīpašuma daļa (skat. Dzīvokļa īpašuma likuma 4. panta pirmo daļu), kas attiecas uz abiem dzīvokļu īpašniekiem, ja reiz apsaimniekotājs min mājas uzkrājuma līdzekļu izlietojumu tās remontam.

Tādā gadījumā, konsultējoties ar juristiem, kuri specializējušies šajā jomā, pārsvaru ņēma viedoklis: arī tad, ja veranda ir kopīpašuma daļa, bet apsaimniekotājs, veicot minēto remontu, ar dzīvokļu īpašniekiem nav saskaņojis tā apmēru un izmaksas, un nav nekādas rakstiskas vienošanās par tēriņu atlīdzību ilgtermiņā pa gadiem, tad šis parāds nav jāmaksā.

Te gan vēl jāpaskaidro – ja dzīvojamā māja ir pašvaldības īpašums un to apsaimnieko pašvaldības uzņēmums, tad tās apsaimniekošanas maksas noteikšanu regulē Ministru kabineta noteikumi Nr. 408 “Dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas maksas aprēķināšanas noteikumi”.

MK noteikumu 10. un 11. punktā ir šādas normas:

  • Par aprēķinātajiem pārvaldīšanas maksājumiem nākamajam kalendāra gadam pārvaldnieks rakstiski paziņo dzīvokļa īpašniekam līdz attiecīgā gada 15. oktobrim. Paziņojumā norāda laiku un vietu, kur dzīvokļa īpašnieks var iepazīties ar tāmi, kā arī dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu (2. pielikums).
  • Pārvaldnieks vienas nedēļas laikā nosūta tāmi un dzīvojamās mājas uzturēšanas darbu plānu dzīvokļa īpašniekam pēc dzīvokļa īpašnieka rakstiska pieprasījuma saņemšanas.

Ja dzīvokļu īpašnieku kopība (Jūsu mājas abi dzīvokļu īpašnieki) sešu nedēļu laikā  nav pieņēmusi nekādu lēmumu par pārvaldnieka iesniegto tāmi un darbu plānu, tie stājas spēkā nākamā gada 1. janvārī vai citā pārvaldnieka noteiktā termiņā (18. punkts).

Iespējams, verandas remonts savulaik bija iekļauts mājas uzturēšanas darbu plānā, bet par to, kā paredzēts normatīvajā aktā, pārvaldniekam dzīvokļu īpašniekiem bija jāpaziņo iepriekšējā gadā līdz 15. oktobrim.

Taču arī tad, ja šīs MK noteikumos paredzētās darbības no pārvaldnieka puses tika veiktas, iznāk, ka otra dzīvokļa īpašniekam (pašvaldībai) bija jāfinansē sava daļa verandas remonta izmaksu.

Tā kā situācija, kā jau minēts, visā pilnībā nav izprotama, e-konsultācijā sniegts vispārīgs skaidrojums par iespējamiem risinājumiem.

Ja domstarpības ar mājas apsaimniekotāju nav atrisināmas, ieteicams vērsties pēc padoma Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijā.

Labs saturs
2
Pievienot komentāru
Uzdod savu jautājumu par Latvijas tiesisko regulējumu un tā piemērošanu!
Pārliecinies, vai Tavs jautājums nav jau atbildēts!
vai
UZDOT JAUTĀJUMU
Šomēnes iespējams uzdot vēl 158 jautājumus. Vairāk par e-konsultāciju sniegšanu
Lūdzam e-konsultācijās neiesniegt jautājumus par situācijām, kas saistītas ar Covid-19.
Informācija, kur vērsties, ir apkopota vietnē covid19.gov.lv.
Iepazīsti e-konsultācijas
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU