Parasti namu apsaimniekotāji ir sabiedrības ar ierobežotu atbildību (SIA). Bet var būt arī citas juridiskas personas formas. Tas jāprecizē pie sava apsaimniekotāja. Jebkura apsaimniekotāja valdi ievēl kopsapulce, un valdes darbu reglamentē statūti. Savukārt statūtu noteikumus nosaka attiecīgais likums.

Tieši statūtos ir jānorāda noteikumi, kas var un kas nevar piedalīties valdes sēdēs un kā tas praktiski notiek. Minētās tiesības var būt arī noteiktas apsaimniekošanas līgumā, ko jūs vai jūsu dzīvokļu īpašnieku kopība esat noslēguši ar apsaimniekotāju. Tātad, lai piedalītos valdes sēdēs, ir vai nu jālūdz valdes locekļiem atļauja piedalīties, vai arī dalība valdes sēdēs ir redakcionāli jāsaskaņo un jāapraksta apsaimniekošanas līgumā.

Jebkurai izpildinstitūcijai atbilde būtu jāsniedz. Ja atbildes netiek sniegtas, tad par to rakstiski ir jāinformē attiecīgās juridiskās personas augstākā pārvaldes institūcija (padome vai dalībnieku sapulce).

Ja nav saņemta atbilde pēc būtības, tad rakstiski jāuzdod jautājums vēlreiz ar piebildi, ka pirmajā atbildē nav saņemta atbilde pēc būtības.

Kompānijas statūtos būtu jānoteic, ka valdes sēdēs ir atklātas un tajās var piedalīties SIA dalībnieki. Valdi ieceļ SIA dalībnieki un nosaka tās funkcijas un limitus finanšu līdzekļu un SIA mantas izlietojumam. Ja SIA valde neatbild uz iesniegumiem, tad var iesniegumu rakstīt lielākajam akcionāram (vai dalībniekam, “Lursoft” var atrast informāciju par daļu sadalījumu), jo no lielākā SIA dalībnieka parasti ir atkarīgs valdes sastāvs. Valdes sēdēs piedalās valdes locekļi, bet atsevišķu, specifisku jautājumu noskaidrošanai valde var pieaicināt attiecīgus speciālistus. Ja kāds no mājas iedzīvotājiem vēlas piedalīties valdes sēdēs bez speciāla ielūguma, tad tam jābūt noteiktam līgumā starp SIA un konkrētās mājas apsaimniekošanu, vai arī iesniegumā ir jānorāda pamatojums, kāpēc vēlaties piedalīties valdes sēdē, – parasti tas ir konkrēts izskatāmais jautājums, par ko iedzīvotājs interesējas. Tā kā valde nodrošina apsaimniekotāja ikdienas operatīvo vadību, valdes sēdes darba kārtībā var būt daudz jautājumu, kuri jūs var nemaz neinteresēt. Tāpēc iesniegumā ar lūgumu piedalīties valdes sēdē ir precīzi jānorāda, kura jautājuma izskatīšanā vēlaties piedalīties.

Biedrības valde pārzina un vada biedrības lietas. Tā pārvalda biedrības mantu un rīkojas ar tās līdzekļiem atbilstoši likumiem, statūtiem, biedru sapulces vai citu institūciju lēmumiem. Valde organizē biedrības grāmatvedības uzskaiti saskaņā ar normatīvajiem aktiem un veic citus pienākumus saskaņā ar statūtos noteikto kompetenci. Biedrības valdes kompetencē ietilpstošos jautājumus var izlemt arī biedru kopsapulce. Valde nodrošina biedrības biedrus ar nepieciešamajām ziņām un dokumentiem, kas attiecas uz biedrības darbību, kā arī sagatavo attiecīgu pārskatu pēc viņu pieprasījuma. Ja biedrības valde neatbild uz biedru iesniegumiem, tad par to ir jāinformē kopsapulce.

Kooperatīva valdi ievēlē biedru kopsapulce, parasti uz pieciem gadiem. Ja valde neatbild uz jūsu jautājumiem, tad par to ir jāziņo biedru kopsapulcei un biedru kopsapulces darba kārtībā ir jāierosina jautājums par nesniegtajām atbildēm vai arī valdes locekļu nomaiņu. Par valdes rīcību, ignorējot biedru iesniegumus, var informēt pēc iespējas vairāk biedru, lai izdarītu spiedienu uz valdi. Valdes pienākumus un tiesības nosaka statūtos, un biedru kopsapulce kontrolē valdi. Valdei parasti ir ierobežotas tiesības rīkoties ar finanšu līdzekļiem, lielāku summu izlietojumu jāakceptē biedru kopsapulcei.

Ja mājas iedzīvotājus neapmierina tās apsaimniekotājs, tad saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 9. panta 6) punkta noteikumiem dzīvokļa īpašniekam ir tiesības piedalīties dzīvojamās mājas pārvaldīšanā.

Dzīvokļu īpašnieki var apvienoties dzīvokļu īpašnieku kopībā. Dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesību subjekts. Šā likuma 16. pantā noteiktās kompetences ietvaros tā var iegūt tiesības un uzņemties saistības, iegūt īpašuma un citas lietu tiesības, kā arī būt prasītāja un atbildētāja tiesā.

Dzīvokļu īpašnieku kopības sastāvā ir visi attiecīgās dzīvojamās mājas dzīvokļu īpašnieki.

Dzīvokļu īpašnieku kopībai savas kompetences ietvaros ir tiesības veikt saimniecisko darbību (piemēram, iznomāt kopīpašumā esošo daļu), ievērojot šajā likumā un citos, tostarp grāmatvedību jomu un nodokļu jomu regulējošos, normatīvajos aktos noteiktos pienākumus un īstenojot tajos noteiktās tiesības.

Pirms saimnieciskās darbības uzsākšanas dzīvokļu īpašnieku kopībai ir pienākums reģistrēties Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātājam. Dzīvokļu īpašnieku kopību kā nodokļu maksātāju reģistrē pārvaldnieks. Ja dzīvokļu īpašnieku kopību nepārstāv pārvaldnieks, tad tai ir pienākums iecelt pilnvaroto personu, kura reģistrēs dzīvokļu īpašnieku kopību Valsts ieņēmumu dienestā kā nodokļu maksātāju.