Uz Jūsu jautājumu diemžēl nav iespējams sniegt atbildi ar skaidru un optimistisku risinājuma modeli. Latvijas Nekustamā īpašuma pārvaldnieku asociācijas vadītājs Vitolds Peipiņš, balstoties uz savu ilggadējo praksi, Jūsu minēto problēmu traktē kā konflikta situāciju kaimiņu starpā. “Šis ir gadījums, kad viens no kopīpašniekiem vai kopīpašnieka īrnieks patvaļīgi rīkojas, ignorējot kaimiņu intereses. Mājās, kur maz dzīvokļu, šīs problēmas izpaužas asāk: katram ir svarīgs, piemēram, kāds pagalma nostūris, puķu dobe, košuma krūms, zaļā zona vai kas cits. Uz likumiem te īpaši nevar balstīties, svarīgas ir savstarpējās cilvēciskās attiecības, un konfliktus jācenšas nokārtot savstarpēju pārrunu un vienošanās ceļā.”

Ja lūkojamies normatīvajā regulējumā, tad Dzīvokļa īpašuma likumā ir noteikts, ka zemesgabals, uz kura atrodas daudzdzīvokļu māja, ir kopīpašuma daļa, ja vien tā nepieder citai personai.

Savukārt Civillikuma 1068. panta pirmajā daļā ir norma, ka rīkoties ar kopīpašuma priekšmetu kā visumā, tā arī noteiktās atsevišķās daļās drīkst tikai ar visu kopīpašnieku piekrišanu, bet, ja kāds no viņiem rīkojas atsevišķi, tad šī rīcība ne vien nav spēkā, bet arī uzliek pēdējam pienākumu atlīdzināt pārējiem zaudējumus, kas viņiem ar to nodarīti. Saskaņā ar šo Civillikuma pantu ikviens kopīpašnieks neatkarīgi no viņam piederošās domājamās daļas lieluma var nepiekrist cita kopīpašnieka rīcībai ar kopējo lietu un var prasīt atlīdzināt zaudējumus, ja tādi radušies.

Tādējādi, ja pārējos kopīpašniekus traucē pie viena no dzīvokļiem uzceltā piebūve vai īrnieka nojumes, kas tapušas bez pārējo īpašnieku piekrišanas, un ir aizdomas, ka tā ir nelikumīga būvniecība, pārējie dzīvokļu īpašnieki par to var ziņot būvvaldei, kas var piemērot attiecīgas sankcijas. Taču lieki piebilst, ka tādējādi savstarpējās attiecības saasināsies arvien vairāk.

Vēl kādus konkrētus padomus dot ir grūti, jo nav zināms, kā dzīvojamā māja tiek pārvaldīta un cik liela ir tai piederīgā teritorija.

Dzīvokļa īpašuma likuma 16. pantā ir regulējums, kas nosaka dzīvokļu īpašnieku kopības kompetenci noteikt vairākus ar kopīpašumu saistītus jautājumus, tostarp – kopīpašumā esošās daļas lietošanas kārtības noteikšanu dzīvokļu īpašnieku starpā. Lai pieņemtu lēmumu par lietošanas kārtības noteikšanu, kā norādīts šā normatīvā akta 17. pantā, nepieciešams, lai “par” nobalso dzīvokļu īpašnieki, kuri pārstāv vismaz trīs ceturtdaļas no visiem dzīvokļu īpašumiem.

Tas nozīmē vienu – lai pieņemtu kādus lēmumus un panāktu vēlamo, aktīviem un savstarpēji vienotiem ir jābūt visu triju dzīvokļu īpašniekiem.

Tikai tad, ja likumīgi būs noteikta kopīpašuma daļas lietošanas kārtība, būs pamats turpmākai rīcībai. par tās pārkāpšanu vērsties pašvaldības policijā vai tiesā.

Izklāsts par to, kā dzīvokļu īpašnieki kopsapulcē var pieņemt lēmumus, ir atrodams Dzīvokļa īpašuma likuma 18.–21. pantā.