Saskaņā ar Ministru kabineta 02.05.2012. noteikumu Nr. 309 “Noteikumi par koku ciršanu ārpus meža” 5.1. un 5.2. apakšpunktu bez pašvaldības atļaujas koku ciršanai ārpus meža atļauts cirst augļu kokus. Tas nozīmē, ka augļu koku, t.sk. ābeļu, aliču un ķiršu zāģēšanu zemes īpašnieks var veikt pēc saviem ieskatiem. Ja zemes īpašnieks pats kokus cirst nevēlas, tad to var darīt arī citas personas, vispirms saņemot zemes īpašnieka saskaņojumu koku ciršanai.

Savukārt, lai saņemtu ciršanas atļauju kļavai, zemes īpašniekam vai tiesiskajam valdītājam ir jāiesniedz iesniegums Rīgas pilsētas būvvaldes Apstādījumu inspekcijai ar lūgumu atļaut kokus cirst. Ja koku ciršanas ierosinātājs nav zemesgabala īpašnieks, tad kopā ar iesniegumu ir jāiesniedz zemesgabala īpašnieka piekrišana koku ciršanai vai atbilstoši noformēta pilnvara.

Būvvalde papildus informē, ka Civillikuma 1098. pantā noteikts, ka, ja uz robežas augošs koks liecas pār kaimiņa ēku, viņam ir tiesība prasīt, lai koka īpašnieks to nocērt, bet, ja pēdējais atsakās, pašam to nocirst un paturēt sev. Šie noteikumi piemērojami arī tajā gadījumā, kad vējš noliecis koku pār kaimiņa zemi. Savukārt Civillikuma 1099. pantā teikts, ka, ja koks izstiepj savus zarus virs kaimiņa zemes, tad pēdējam ir tiesība nolasīt tajos augošos augļus, ciktāl viņš var tos aizsniegt no savas zemes, un viņš iegūst tos par savu īpašumu, tāpat kā no šiem zariem uz viņa zemes nokritušos augļus. Kaimiņš var arī prasīt, lai zarus apcērt līdz četri ar pusi metru augstumam no zemes, bet ja koka īpašnieks to nedara, tad viņš pats var nocirst zarus līdz minētam augstumam un paturēt sev.