DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
Šodien
Lasīšanai: 4 minūtes

Saeima galīgajā lasījumā atbalsta nebanku patēriņa kreditētāju iekļaušanu vienotā finanšu sektora uzraudzībā

Šodien, 17. septembrī, Saeima trešajā – galīgajā – lasījumā atbalstīja 13 likumprojektus nebanku patēriņa kreditētāju iekļaušanai vienotā finanšu sektora uzraudzībā. Šādas pārmaiņas mazinās sadrumstalotību, ļaus mērķtiecīgāk izmantot valsts resursus un samazinās birokrātiju. Vienlaikus tās stiprinās finanšu pakalpojumu saņēmēju – patērētāju – tiesību aizsardzību, bet nebanku patēriņa kreditēšanā un finanšu sektorā nodrošinās godīgus konkurences apstākļus.

Latvijas Bankas prezidenta vietniece Santa Purgaile uzsver: "Nebanku patēriņa kreditēšanas segments strauji aug, un tas nozīmē, ka nākotnē pieaugs arī riski, kas ir prasmīgi jāuzrauga un jāvada. Lielākajā daļā Eiropas valstu ir tieši šāds – integrēts un centralizēts – uzraudzības modelis, 17 valstīs to veic finanšu sektoru uzraugošā iestāde. Latvijas Banka, uzraugot nebanku patēriņa kreditētājus, īstenos sistēmisku pieeju, nevis fokusēsies uz sūdzībām un pārkāpumiem, kad tie jau ir notikuši un no tiem cietuši patērētāji."

Likumprojekti paredz, ka, sākot ar 2027. gada 1. janvāri, Latvijas Banka no Patērētāju tiesību aizsardzības centra pārņems nebanku patēriņa kreditētāju licencēšanas un uzraudzības un visa finanšu sektora patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas, kā arī negodīgas komercprakses un reklāmas uzraudzību attiecībā uz finanšu tirgus dalībnieku sniegtajiem pakalpojumiem.

Reformas rezultātā Latvijas Bankas uzraudzībā no 2027. gada 1. janvāra līdztekus aptuveni 200 citiem jau esošajiem finanšu tirgus dalībniekiem nonāks 38 nebanku patēriņa kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji un 36 kredītu starpnieki un to pārstāvji, savukārt jau no 2026. gada 20. novembra – arī atlikto maksājumu pakalpojumu sniedzēji.

Līdz 2028. gada 1. janvārim tiks pilnveidota līdzšinējā pieeja nebanku patēriņa kreditēšanas segmenta uzraudzībai, un Latvijas Banka sadarbībā ar Fintech Latvija Asociāciju un tirgus dalībniekiem sagatavos nepieciešamos Latvijas Bankas noteikumus, tādējādi nodrošinot pēctecīgu pāreju un saprātīgu izmaiņu ieviešanas periodu.

Finanšu sektora tirgus dalībnieku uzraudzības konsolidācija: 1) samazinās uzraudzības izmaksas, kuras sedz šā sektora uzņēmumi; 2) mazinās sadrumstalotību, līdz ar to patērētājiem būs vieglāk aizstāvēt savas tiesības, savukārt uzņēmējiem būs skaidrāk noteikta uzņēmējdarbības vide; 3) nodrošinās efektīvāku pārstāvību starptautiskajos novērtējumos un organizācijās, jo būs viens uzraudzības modelis un viena atbildīgā institūcija.

Latvijas Banka apliecina, ka fokuss uz patērētāju tiesību aizsardzību nemazināsies un finanšu sektora patērētāju tiesību aizsardzības funkcijas tiks pārņemtas un veiktas pilnā apmērā, rūpīgi iedziļinoties problemātikā, izvērtējot iesniegumus un sniedzot priekšlikumus regulējuma pilnveidei.

Latvijas Banka, izpildot Saeimas nolemto, cer uz konstruktīvu sadarbību ar Patērētāju tiesību aizsardzības centru, Ekonomikas ministriju, Fintech Latvija Asociāciju, Latvijas Patērētāju interešu aizstāvības asociāciju un Latvijas kredītņēmēju asociāciju.

Labs saturs
Pievienot komentāru

NILLTPFN nozīme un sistēmas attīstība

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un konkurētspējīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 

Noderīgi resursi

Latvijas Bankas vadlīnijas NILLTPFN un sankciju riska pārvaldīšanas iekšējās kontroles sistēmas izveidei un klientu izpētei (AML rokasgrāmata)

Informācija par valsts reģistriem klientu izpētes veikšanai atbilstoši NILLTPFN prasībām

FID Meklētājs sankciju sarakstos

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI