Kastaņkoki sākotnēji Latvijā tika ieviesti aptuveni 17.–18. gs. mijā un pārsvarā bija sastopami muižu parkos. Viens no dižkastaņiem kalpojis par pirmtēlu Edvarta Virzas lieldarbam prozā “Straumēni”, kur zem šā koka saimnieki un viņu ciemiņi attēloti svinam svētkus vai baudām atpūtu pēc dienas darbiem. Latvijas ainavists klasiķis Vilhelms Purvītis 20. gs. sākumā iemiesojis šo koku audzi gleznā “Ziedošās kastaņas”. Nelielā skaitā Latvijā, galvenokārt Kurzemē, aug arī ēdamie kastaņi (Castanea sativa).
No kastaņa augļiem darināti vīriņi kļuvuši par bērnu iemīļotiem rotaļu biedriem, un kastaņi tiek uzlūkoti arī par fiziskas vainas dziedējošiem. Ir ticējums, ka kastanis, ko nēsā kabatā, aizsargā pret dažādiem apdraudējumiem. Sievietēm Latvijā laime tradicionāli ir saistīta ar kastani kreisajā kabatā, bet vīriešiem – labajā.
Kastaņa monēta ir kā talismans, kas ietver visas šā koka un tā augļu pozitīvās īpašības. Kastaņkoka nosaukumu latvieši lieto gan vīriešu (kastanis), gan sieviešu (kastaņa) gramatiskajā dzimtē. Tas nozīmē, ka koks – un tagad arī monēta – der visiem. Bet iemesli, kāpēc to nēsā līdzi, ir katram savi.
Kolekcijas monētu “Kastanis” radījis mākslinieks Kaspars Līdums, kurš ar savu dizaina priekšlikumu 2025. gadā piedalījās un uzvarēja dizaina konkursā par dabas tēmu.
Attēlā: kolekcijas monēta “Kastanis” reversā.
Latvijas Bankas publicitātes foto.
Kolekcijas monētas iegāde būs iespējama tikai tīmekļvietnē e-monetas.lv no 8. oktobra plkst. 12.00. Monētas cena – 147,00 eiro, iegādes limits vienai personai – trīs monētas. Monētas tirāža ir 3000 eks. Monēta kalta Lietuvas kaltuvē UAB Lietuvos monetų kalykla.
***
KASTANIS
Nominālvērtība: 5 eiro
Svars: 23.00 g
Forma: neregulāra; garākais attālums starp monētas malām caur centru – 35.00 mm
Metāls: 999° sudrabs; ar apzeltījumu
Kvalitāte: proof
Maksimālā tirāža: 3000
Kalta 2026. g. UAB Lietuvos monetų kalykla (Lietuva)
Mākslinieks
Grafiskais dizains: Kaspars Līdums
Monētas priekšpuse (averss)
Reljefs kastaņa augļa atveids ar adataino augļapvalku un apzeltītu augli no priekšpuses. Augšdaļā puslokā izvietots uzraksts “5 EURO”, lejasdaļā gadskaitlis 2026.
Monētas aizmugure (reverss)
Reljefs ieplīsuša kastaņa augļapvalka atveids ar apzeltīta augļa daļu skatā no aizmugures. Augšdaļā slīpi izvietots uzraksts “LATVIJA”.
Monētas josta
Gluda, apzeltīta
Parastais zirgkastanis (Aesculus hippocastanum) Latvijā ieviests aptuveni 17.–18. gs. mijā, vispirms muižu parkos. Drīz kļuva iecienīts aleju un ceļu apstādījumos, arī pie mājām, jo aug ātri, labi pasargā ēkas pret vēju un skaisti zied. Daudz kastaņu kļuvuši par dižkokiem, jo sasnieguši vismaz 23 m augstumu un 3 m apkārtmēru. Viens no dižkastaņiem aug rakstnieka Edvarta Virzas Billīšu mājās Jelgavas novadā. Tas kalpojis par pirmtēlu Virzas lieldarbam prozā “Straumēni”, kur zem šā koka saimnieki un viņu ciemiņi attēloti svinam svētkus vai baudām atpūtu pēc dienas darbiem. Latvijas ainavists klasiķis Vilhelms Purvītis, 20. gs. sākumā dzīvodams Tallinā, iemiesojis šo koku audzi gleznā “Ziedošās kastaņas”. Nelielā skaitā Latvijā, galvenokārt Kurzemē, aug arī ēdamie kastaņi (Castanea sativa).
Kastaņa augļi – vispirms ar dzelksnīšiem, pēc tam brūnā, gludā, apaļā paskatā – Latvijā iecienīti gan kā bērnu rotaļlieta, gan arī uzlūkoti par fiziskas vainas dziedējošiem. Ir arī ticējums, ka kastanis, ko nēsā kabatā, aizsargā pret dažādiem apdraudējumiem. Sievietēm Latvijā laime tradicionāli ir saistīta ar kastani kreisajā kabatā, bet vīriešiem – labajā. Kastaņa monēta ir kā talismans, kas ietver visas šā koka un tā augļu pozitīvās īpašības. Kastaņkoka nosaukumu latvieši lieto gan vīriešu (kastanis), gan sieviešu (kastaņa) gramatiskajā dzimtē. Tas nozīmē, ka koks – un tagad arī monēta – der visiem. Lai kastanis vienmēr kabatā!
Latvijas Bankas darbība kolekcijas un 2 eiro piemiņas monētu jomā
Latvijas Banka kopš 1993. gada ir izlaidusi 98 lata un 66 eiro kolekcijas monētas. Kopumā Latvijas monētu veidošanā piedalījušies vairāk nekā 50 Latvijas mākslinieku un viens Ukrainas mākslinieks.
Latvijas monētas ir augstu novērtētas visā pasaulē. Tās regulāri saņem prestižas godalgas dažādos konkursos. Starptautiskajā konkursā Coin of the Year 2010. gadā “Latvijas monēta” saņēma konkursa galveno balvu nominācijā “Gada monēta”, bet 2020. gadā Latvijas Bankas kolekcijas monēta “Medus monēta” tika atzīta par pasaules “Gada monētu” – tā guva absolūto uzvaru, kā arī uzvarēja kategorijā “Mākslinieciskākā monēta”.
Naudas zīmju tapšanā nozīmīga loma ir Latvijas Bankas izveidotajai monētu dizaina komitejai, kas darbojas kopš 1993. gada 12. novembra. Kopā ar Latvijas Bankas darbiniekiem šajā komitejā strādā Latvijā pazīstami mākslas un kultūras eksperti, mākslinieki un zinātnieki.
Pēc eiro ieviešanas top kolekcijas monētas ar Latviju raksturojošiem sižetiem un augstvērtīgu māksliniecisko izpildījumu. Kolekcijas monētas ir maksāšanas līdzeklis tikai emisijas valstī. Tomēr maz ticams, ka šādas monētas reāli nonāks apgrozībā, jo pēc būtības tās ir mākslas darbi un ir numismātu un citu interesentu īpaši pieprasītas.
Kolekcijas monētu nominālvērtībai jābūt atšķirīgai no apgrozības monētu nominālvērtības (piemēram, 5 eiro vai 10 eiro). Kolekcijas monētu specifikācijas (krāsa, diametrs, svars, materiāls u. c.) būtiski atšķiras no apgrozības monētu raksturlielumiem.
Informāciju par tīmekļvietnē e-monetas.lv un Latvijas Bankas kasē nopērkamajām kolekcijas monētām skat. https://www.e-monetas.lv.
Vēl viena monētu mākslas joma ir 2 eiro piemiņas monētas (īpaša dizaina 2 eiro apgrozības monētas). Katru gadu ikviena eirozonas valsts var izlaist divas šādas monētas (Latvijā agrāk tika emitētas īpaša dizaina 1 lata apgrozības monētas), kas veltītas valsts, Eiropas vai pasaules nozīmes notikumiem. Papildus tam visas eirozonas valstis kopā var izlaist vēl vienu 2 eiro monētu kādas kopīgas Eiropas Savienības valstu tēmas ietvaros.
Piemiņas monētām ir tādas pašas iezīmes un Eiropas puse kā parastajām 2 eiro apgrozības monētām, bet pusē ar attiecīgās valsts veidoto simboliku tām attēlots piemiņas motīvs.
Eiro piemiņas monētas ir likumīgs maksāšanas līdzeklis eirozonā – tās var izmantot un tās jāpieņem tāpat kā visas pārējās eiro apgrozības monētas.
