Ēnu ekonomika ir ekonomiskā darbība, kas netiek uzrādīta oficiālajā statistikā un par kuru netiek maksāti nodokļi atbilstoši normatīvajam regulējumam. Tā pastāv visās demokrātiskās valstīs un negatīvi ietekmē gan valsts nodokļu ieņēmumus, gan iesaistīto sociālās garantijas, gan godīgu konkurenci. Vērojama sakarība: jo augstāks ir iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju un augstāka sabiedrības labklājība, jo zemāks ēnu ekonomikas līmenis.
“Latvijā valsts ēnu ekonomikai pievērš pastiprinātu vērību, kopš 2010. gada periodiski izstrādājot un īstenojot atsevišķu ēnu ekonomikas ierobežošanas plānu,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
No 2014. līdz 2022. gada beigām Ministru prezidenta vadībā darbojās Ēnu ekonomikas apkarošanas padome. 2023. gadā Saeimā izveidota Budžeta un finanšu (nodokļu) komisijas Ēnu ekonomikas apkarošanas apakškomisija. Vadošo lomu ēnu ekonomikas jautājumos un ierobežošanas koordinēšanā uzņēmusies Finanšu ministrija, kur 2017. gadā izveidots atsevišķs departaments.
Ēnu ekonomikas apmēra novērtēšana ir sarežģīta, un to veic ar dažādām metodēm. Pieejamie jaunākie novērtējumi par ēnu ekonomiku Latvijā būtiski atšķiras, un tie liecina, ka ēnu ekonomikas apmēru valstī var lēst robežās no 7 līdz nedaudz virs 20 % no iekšzemes kopprodukta. Revīzijā konstatēts, ka Finanšu ministrija kā rezultatīvo rādītāju izmanto Austrijas profesora F. Šneidera aprēķināto ēnu ekonomikas rādītāju (19,9 % 2022. gadā), komunikācijā ar lēmumu pieņēmējiem un sabiedrību galvenokārt izmanto Latvijas profesoru A. Saukas un T. Putniņa ēnu ekonomikas indeksu (21,4 % 2024. gadā), savukārt Centrālās statistikas pārvaldes dati par pārskatos neuzrādīto ekonomiku (6,7% 2023. gadā) netiek izmantoti. Tas traucē objektīvi apzināt un izvērtēt situāciju un mazina uzticēšanos valsts datiem. Turklāt atkarība no atsevišķu pētījumu pieejamības apgrūtina politikas rezultātu objektīvu izvērtēšanu ilgtermiņā.
Latvijā ēnu ekonomikas ierobežošanas centrālais instruments ir Ēnu ekonomikas ierobežošanas plāns. 2024. gadā uzsākta jau ceturtā – Plāna 2024.–2027. gadam – īstenošana ar mērķi līdz 2027. gadam samazināt ēnu ekonomikas īpatsvaru no 19,9 % līdz 18,9 % no iekšzemes kopprodukta. Revīzijā secināts, ka izteikts uzlabojums netiek paredzēts.
Plānā līdzās horizontālajiem pasākumiem ir izvirzītas divas prioritārās nozares – būvniecība un veselības nozare. Revīzijā, izvērtējot šo nozaru izvēles pamatotību, revidenti secinājuši, ka veselības nozarē ēnu ekonomikas izplatība ir salīdzinoši zema, savukārt nozares ar ievērojami augstāku ēnu ekonomiku palikušas ārpus plāna. Būvniecības nozarē pasākumi ēnu ekonomikas mazināšanai īstenoti ilgstoši, un ēnu ekonomikas apmērs nozarē ir krities, bet tas joprojām vērtējams kā augsts. Revidentu ieskatā, plānā paredzētie pasākumi nemazinās ēnu ekonomikas cēloņus būvniecībā.
Revīzijā izvērtēti plānā paredzētie 56 pasākumi – to ietekme uz ēnu ekonomikas mazināšanu, birokrātiju un administratīvo slogu. Secināts, ka lielākā daļa pasākumu pastiprina kontroles mehānismus, nevis novērš ēnu ekonomikas rašanās cēloņus. Revidenti secina, ka plāna saturā nav pietiekami izmantotas pētījumu atziņas, lai izvēlētos iespējami efektīvākos pasākumus ēnu ekonomikas mazināšanai.
Pētnieku atziņas liecina, ka nodokļi ir iedarbīgākais ēnu ekonomikas virzītājspēks. Lai arī Finanšu ministrija ir strādājusi pie nodokļu politikas pamatnostādnēm, Latvijā joprojām nav apstiprināts skaidrs ilgtermiņa redzējums par nodokļu politikas attīstību. Valsts kontroles ieskatā, paredzama nodokļu politika ir priekšnoteikums gan ekonomikas attīstībai, gan ēnu ekonomikas mazināšanai.
“Laikā, kad valstī lielas pūles velta birokrātijas un administratīvā sloga mazināšanas iespēju apzināšanai un sagaidāms – arī īstenošanai, ēnu ekonomikas ierobežošanas plānā daļa pasākumu ir vērsti pretējā virzienā, proti, stiprināt prasības un kontroles mehānismu. Tā jau ir cīņa ar sekām, nevis cēloņiem. Pētījumi rāda: augot labklājībai un uzticēšanās līmenim, ēnu ekonomika parasti samazinās,” norāda Valsts kontroles padomes locekle Inga Vilka.
Ēnu ekonomikas ierobežošana ir horizontāla politika, tās īstenošanā iesaistītas daudzas institūcijas. Revīzijā secināts, ka institucionālā sistēma ir sarežģīta, atbildība sadrumstalota, uzsvars ir uz procesiem, nevis uz skaidri sasniedzamiem rezultātiem. Vadošā loma ir Finanšu ministrijai, kur ir izveidota īpaša struktūrvienība ēnu ekonomikas ierobežošanas koordinēšanai. Revidentu ieskatā, pirms astoņiem gadiem Finanšu ministrijas struktūru paplašināt ar jaunu valsts sekretāra vietnieku un departamentu ēnu ekonomikas ierobežošanai bija nesamērīgi un neracionāli. Revīzijas laikā (2025. gada aprīlī) īstenotās strukturālās izmaiņas ministrijā, atgriežoties pie vienotas atbildības par nodokļu politiku un ēnu ekonomikas pārvaldību, ir solis racionalizācijas virzienā, kas jāturpina.
Valsts kontroles ieteikumi #PēcRevīzijas
Valsts kontrole Finanšu ministrijai ir sniegusi vienu ieteikumu – pārskatīt valsts pieeju ēnu ekonomikas ierobežošanai, balstīt lēmumus un komunikāciju uz daudzpusīgiem un ilgtermiņā pieejamiem datiem, mazināt birokrātiju un koncentrēties uz ēnu ekonomikas cēloņu novēršanu.
Plašāka informācija – revīzijas ziņojums, infografika.
