Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
LV portāla infografika
Avots: Valsts policija
Savvaļas dzīvnieki uz ceļa mēdz parādīties negaidīti un pēkšņi, īpaši krēslas stundās un diennakts tumšajā laikā. Sadursmēs nereti cieš gan cilvēki, gan tiek bojātas automašīnas. LV portāls skaidro, kā jārīkojas automašīnas vadītājam, ja ir notriekts meža dzīvnieks.
Ja uz ceļa braucamās daļas noticis ceļu satiksmes negadījums, kurā notriekts meža dzīvnieks, par to ir jāinformē Valsts policija (VP), zvanot pa tālruni 110, skaidro VP Sabiedrisko attiecību nodaļas vecākā speciāliste Līna Kaļķe.
Šādi gadījumi notiek diezgan bieži. VP informācija liecina, ka 2019. gadā 628 ceļu satiksmes negadījumos, kuros iesaistīti meža zvēri, kopā cietušas 50 personas, bet bojā gājušas četras. Pērn reģistrēta 541 sadursme, cietušas 45 personas, bet bojā gājušas divas. Savukārt šogad, līdz 17. augustam, 389 negadījumos cietušas 26 personas, bet bojā gājušas divas.
VP atgādina, ka nekādā gadījumā nedrīkst atstāt notikuma vietu, jo situācijas, kad notiek transportlīdzekļa un meža zvēra sadursme, ir uzskatāmas par ceļu satiksmes negadījumiem. Līdz ar to ir paredzēta identiska atbildība, kā par aizbraukšanu no jebkura cita negadījuma vietas.
Ceļu satiksmes likuma 63. panta piektajā daļā noteikts: “Par ceļu satiksmes negadījuma vietas atstāšanu pēc ceļu satiksmes negadījuma, pārkāpjot noteikto kārtību, piemēro naudas sodu [..] transportlīdzekļa vadītājam — no četrpadsmit līdz simt četrdesmit naudas soda vienībām (attiecīgi tie ir 70 līdz 700 eiro) un transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizliegumu uz laiku no trim mēnešiem līdz diviem gadiem vai bez transportlīdzekļu vadīšanas tiesību izmantošanas aizlieguma.”
Nedrīkst atstāt notikuma vietu un ir jābrīdina citi satiksmes dalībnieki par notikušo avāriju, piemēram, izliekot atstarojošo trijstūri.
Iespējamā kļūda, ko pieļauj transportlīdzekļu vadītāji, kad ir notikusi sadursme ar meža dzīvnieku, ir tāda, ka netiek brīdināti citi satiksmes dalībnieki par notikušo avāriju, piemēram, izliekot atstarojošo trijstūri. Šāda rīcība var rezultēties ar bīstamām sekām citiem satiksmes dalībniekiem, brīdina VP.
Ja negadījumā ir iesaistīts meža zvērs, nav cietušu cilvēku un transportlīdzeklim nav radušos bojājumu, kuru dēļ tas nevarētu turpināt ceļu, par notikušo ir jāinformē Valsts meža dienests (VMD).
VMD kompetencē ir situācijas, kad medījamais dzīvnieks notriekts ārpus apdzīvotām vietām, arī uz valsts nozīmes ceļiem. Tiesa, VMD šobrīd nav vienota tālruņa, uz kuru ziņot par notriektiem medījamajiem dzīvniekiem, skaidro VMD sabiedrisko attiecību pārstāve Vineta Vilcāne. Par šo jautājumu atbildīgs ir konkrētās teritorijas inženieris medību jautājumos, vecākais mežzinis vai mežzinis. Viņu kontaktinformācija ir pieejama VMD mājaslapā. Jāizvēlas konkrētā virsmežniecība, tālāk sadaļā “Saistītie dokumenti” ir pieejams PDF fails ar vecāko mežziņu un mežziņu kontaktinformāciju. Jāizvēlas tā vecākā mežziņa vai mežziņa tālruņa numurs, kura atbildības teritorijā (nodaļā) ir noticis konkrētais negadījums.
Savukārt, ja dzīvnieks notriekts apdzīvotā vietā, tā ir vietējās pašvaldības kompetence. Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) padomniece Sniedze Sproģe norāda, ka cilvēki ne visos gadījumos var saprast, vai tas ir valsts, pašvaldības vai privātais ceļš. Ja nav skaidrības, uz kāda veida ceļa ir notikusi sadursme, par sadursmi ar meža dzīvnieku ieteicams informēt VP.
VMD kompetencē ir medījamie dzīvnieki, kuru saraksts ir pieejams Ministru kabineta noteikumos Nr. 421 „Medību noteikumi”.
Lēmumu, ko darīt ar beigto vai ievainoto medījamo dzīvnieku, pieņem VMD amatpersona. „Nav atšķirības, vai tā ir darba diena vai brīvdiena,” norāda V. Vilcāne.
Dzīvnieka aizvākšanā no ceļa braucamās daļas iesaista vietējos mednieku formējumus, vietējo pašvaldību vai VSIA “Latvijas Valsts ceļi”, stāsta V. Vilcāne. Strikti dzīvnieka novākšanas termiņi nav noteikti, taču tas jādara saskaņā ar veterinārmedicīnas normatīvo aktu prasībām.
Savukārt, ja cilvēku apdzīvotā teritorijā ir atrasts nobeidzies savvaļas dzīvnieks un ir aizdomas, ka tas nobeidzies kādas slimības dēļ, par to jāziņo Pārtikas un veterinārajam dienestam (PVD). Šāda dzīvnieka ārējo izskatu raksturo tas, ka, piemēram, dzīvnieka līķis ir ar izspūrušu apmatojumu, vājā ķermeņa kondīcijā un nav acīmredzamu pazīmju, ka to notriekusi automašīna.
Lai noskaidrotu, vai dzīvnieks nobeidzies kādas infekcijas slimības dēļ, tiks noņemts paraugs no mirušā dzīvnieka un nosūtīts laboratoriskai izmeklēšanai, norāda PVD Sabiedrisko attiecību daļas vadītāja Ilze Meistere.
Tāpat dienestam jāziņo, ja tiek atrasts savvaļas ūdensputna līķis vai vienkopus tiek atrasti vairāk nekā pieci nobeigušies savvaļas putni (kas nav ūdensputni), jo tas varētu liecināt par to, ka putni nobeigušies kādas slimības dēļ, kas tiks pārbaudīts.
Salīdzinot ar iepriekšējo gadu, VMD konstatētais notriekto medījamo dzīvnieku skaits svārstās apmēram vienā līmenī. No 2020. gada sākuma līdz 2020. gada augusta beigām VMD fiksēja 946 notriektus dzīvniekus, šogad, tajā pašā periodā, – 899.
Visvairāk notriekto dzīvnieku fiksēts VMD Rīgas reģionālās un Dienvidlatgales virsmežniecību teritorijās. Iespējamie iemesli: medījamo dzīvnieku skaits pieaug, dzīvnieki koncentrējas meža jaunaudzēs gar autoceļiem un blakus lauksaimniecības kultūrām, jo tur dzīvnieki barojas.
Visbiežāk automašīnas saskrienas ar stirnām. Īpaši bīstami ir rudens un ziema, jo šis ir gada tumšākais posms un ceļi ir sliktākā stāvoklī (apledojums, atkala utt.).
Arī autovadītāji mēdz būt neuzmanīgi un neievēro braukšanas ātruma ierobežojumus, īpaši krēslas stundās un diennakts tumšajā laikā, kad dzīvnieki pārvietojas intensīvāk.
LV portāla infografika
Avots: Valsts policija
VMD norāda, ka notriekto dzīvnieku nedrīkst piesavināties. Šāda rīcība klasificējama kā medību produkcijas piesavināšanās.
Medību likuma 32. panta divdesmit ceturtajā daļā rakstīts: “Par medību produkcijas piesavināšanos piemēro naudas sodu fiziskajai personai no piecām līdz piecdesmit naudas soda vienībām (25 līdz 250 eiro), bet juridiskajai personai — no divdesmit līdz piecdesmit naudas soda vienībām (100 līdz 250 eiro).”
„Notriekto dzīvnieku nedrīkst piesavināties ne tikai iespējamā soda dēļ, bet arī savas veselības dēļ, jo savvaļas dzīvnieki var būt slimi ar dažādām infekcijām, kā arī to gaļā var būt parazīti, tā var būt bojāta u. tml. ,” akcentē LPS padomniece S. Sproģe.
Latvijas Apdrošinātāju asociācija (LAA) neapkopo statistiku par ceļu satiksmes negadījumu un KASKO atlīdzību izmaksu iemesliem, taču aptuvenas aplēses un LAA biedru sniegtā publiskā informācija ļauj secināt, ka KASKO atlīdzībās pēc sadursmēm ar meža zvēriem gadā tiek izmaksāti vairāk nekā četri miljoni eiro.
Apdrošinātāju pieredze liecina, ka oficiālā statistika ir nepilnīga un daudzos gadījumos policijai par sadursmi netiek ziņots. Tas nozīmē, ka situācija ir daudz nopietnāka, nekā atainots oficiālajos datos.
LAA pieļauj, ka autovadītāji, kuriem nav KASKO apdrošināšanas, par šādiem ceļu satiksmes negadījumiem bieži vien neziņo VP, baidoties no sekām un necerot saņemt apdrošināšanas atlīdzību.
LAA iesaka: “Ja cietušajam auto ir KASKO, primāri jāsazinās ar savu apdrošinātāju, kas ieteiks turpmāko rīcību, – kā jāfiksē negadījuma vieta, kādi dokumenti būs jāiesniedz, kur jāvēršas, cik ilgā laikā. Parasti apdrošinātāji nosaka vairāku dienu termiņu, kad ir jāpiesaka KASKO gadījums, automašīna ir jāatrāda apdrošinātāja ekspertiem, lai noteiktu zaudējumus, izveidotu tāmi un vienotos par turpmāko rīcību.”
Šajos negadījumos visvairāk cieš automašīnu priekšējā daļa – bampers, motora pārsegs, spārni, lukturi, spoguļi, vējstikls. Tāpat gadās situācijas, kad dzīvnieks ieskrien mašīnā no sāniem, tad cietīs arī durvis un sānu stikls.
Smagākos gadījumos, ja notiek sadursme ar lielajiem dzīvniekiem, piemēram, alni vai mežacūku, automašīnas bojājumi var būt ļoti plaši, tostarp motora, dzesēšanas sistēmas, pat visas automašīnas virsbūves (ģeometrijas) bojājumi.
Svarīgi ir ievērot, kas būtu jādara, lai izvairītos no sadursmes ar meža dzīvnieku. LAA padomi, kā izvairīties no sadursmes ar dzīvnieku:
