KNAB kriminālprocesā veic izmeklēšanu par to, ka šā gada novembrī fiziskā persona, kas vairākkārt iesaistīta kriminālprocesos par krāpšanu, cilvēku tirdzniecības mēģinājumu un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju, iespējams, kopā ar citas personas atbalstu īstenoja rūpīgi izstrādātu kukuļošanas shēmu. KNAB rīcībā nonākusī informācija liecina, ka iepriekšminētās personas, iespējams, uzkūdīja tiesājamu personu dot kukuli valsts amatpersonām, lai panāktu tai piemērotā brīvības atņemšanas soda izciešanas termiņa samazinājumu. Pēc pieprasītā kukuļa daļas saņemšanas kukuļošanas iniciators un starpnieks naudas līdzekļus nenodeva tālāk valsts amatpersonām, bet paši tos piesavinājās.
KNAB aicina iedzīvotājus būt modriem, kritiski izvērtēt trešo pušu aicinājumus un neiekrist dažādu negodprātīgu personu lamatās. Ja saņemts līdzīgs piedāvājums iesaistīties darbībās, kur nepieciešams nodot kukuli vai citu labumu apmaiņā pret solījumu panākt kādas situācijas risinājumu, tam nedrīkst piekrist un nekavējoties jāsazinās ar KNAB. To iespējams darīt vairākos veidos, t.sk. tiešsaistes ziņošanas platformā vai tās mobilajā lietotnē “Ziņo KNAB!”.
KNAB priekšnieka vietniece izmeklēšanas darbību jautājumos Ineta Cīrule: “Praksē izmanīgas negodprātīgās personas aizvien biežāk savās afērās nevairās izmantot kukuļus kā ēsmu, lai gūtu nepelnītu labumu no cilvēku uzticības un neuzmanības. Visbiežāk tie iedzīvotājiem rada maldīgu iespaidu, ka apmaiņā pret naudu un it kā pastāvošām pazīšanām ar valsts un pašvaldību iestāžu amatpersonām varētu palīdzēt atrisināt dažādus juridiskus jautājumus, tostarp panākt atbrīvošanu no atbildības vai samazināt piemērotā soda apmēru. Šādos gadījumos īpaši aktuāls ir senais latviešu teiciens – skopais maksā divreiz. Paļaujoties uz trešo pušu apgalvojumiem, ka tie it kā sakārtos situāciju apmaiņā pret kukuli, personas nereti zaudē ne tikai ievērojamus finanšu līdzekļus, bet arī pakļauj sevi nopietnam kriminālatbildības riskam. Kukuļdošanas gadījumā sods var sasniegt pat desmit gadus cietumā.”
KNAB iepriekšminēto kriminālprocesu uzsāka š.g. 12. novembrī un to sākotnēji izmeklēja par iespējamu kukuļa pieprasīšanu it kā tālākai nodošanai valsts amatpersonai. Atbildība par šādu noziedzīgu nodarījumu paredzēta Krimināllikuma 320. panta otrajā daļā. Izmeklēšanas gaitā, iegūstot papildu informāciju, 12. decembrī kriminālprocess pārkvalificēts pēc Krimināllikuma 20. panta trešās daļas un 323. panta otrās daļas, kā arī 321. panta trešās daļas, proti, par uzkūdīšanu dot kukuli un kukuļa piesavināšanos.
Pagaidām KNAB rīcībā esošā informācija liecina, ka neviena valsts amatpersona nav iesaistīta iespējamo noziedzīgo nodarījumu izdarīšanā. Šobrīd kriminālprocesā divām fiziskām personām ir tiesības uz aizstāvību.
KNAB vērš uzmanību, ka kriminālprocesā iesaistītajām personām ir tiesības uz aizstāvību, un atgādina, ka nevainīguma prezumpciju piemēro visos kriminālprocesa posmos – sākot no brīža, kad persona tiek turēta aizdomās vai apsūdzēta, līdz brīdim, kamēr tās vaina noziedzīga nodarījuma izdarīšanā tiek konstatēta likumā noteiktajā kārtībā.
