“Maiņa no policejiskas pieejas uz Valsts ieņēmumu dienestu kā uz klientu servisu orientētu iestādi dod rezultātu. Kopš 2021. gada darbaspēka nodokļu nomaksa uzlabojas un ēnu ekonomika pakāpeniski, bet stabili turpina sarukt. Tas ir labs signāls, kas liecina par Latvijas ekonomikas, darba tirgus un nodokļu kultūras briedumu. Mazāk “ēnas” nozīmē godīgāku konkurenci uzņēmējiem un lielākas iespējas valsts attīstībai. Redzam, ka ieguvēji ir visi – gan darba ņēmēji, gan sabiedrība kopumā,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
Nodokļu plaisa ir nedeklarētās un deklarētās, bet nesamaksātās nodokļu summas attiecība pret potenciālo nodokļu masu, kas tiktu aprēķināta un iekasēta ar nosacījumu, ka visi nodokļu maksātāji pilnā apmērā izpilda savas nodokļu saistības.
Novērtējot VSAOI un IIN plaisas īpatsvaru, vispirms tiek novērtēts arī nedeklarētās darba samaksas (“aplokšņu algas”) īpatsvars. Ja 2020. gadā nedeklarētās darba samaksas īpatsvars komercsektorā bija 17,8%, bet 2021. gadā – pat 18%, tad 2024. gadā tas ir sarucis līdz 13,8%.
Tas nozīmē, ka pēdējo gadu laikā nav novērots “aplokšņu” algas īpatsvara pieaugums. Šis rezultāts ir vērtējams pozitīvi, it īpaši ņemot vērā pēdējo gadu nelabvēlīgo ekonomisko situāciju, jo iepriekš bija novērota spēcīga nedeklarēto darba ienākumu īpatsvara sasaiste ar ekonomikas attīstības tempiem.
Līdzīgas tendences ir novērojamas arī algas nodokļu – valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (VSAOI) un iedzīvotāju ienākuma nodokļa (IIN) – plaisas īpatsvaros.
2024. gadā ievērojami ir samazinājies IIN plaisas īpatsvars, sarūkot līdz 15,8%. Līdz ar to tas ir samazinājies par 5,5 procentpunktiem, salīdzinot ar 2020. gadu (2020. un 2021. gadā IIN plaisa veidoja 21,3%, 2022.gadā – 20,6%, 2023. gadā – 15,8%). Būtiski jeb par 4 procentpunktiem samazinājusies arī VSAOI plaisa. Ja 2020. gadā tā bija 17,8%, 2021. gadā – 18%, 2022. gadā - 17,5%, tad 2023. gadā - 14,6% un vēl mazāka 2024. gadā – 13,8%.
Vislielākie nedeklarētie darba ienākumi ir raksturīgi šādās nozarēs (atbilstoši NACE 2. redakcijai) kā mazumtirdzniecība (NACE 47), sauszemes un cauruļvadu transports (NACE 49), vairumtirdzniecība (NACE 46).
Plaisas īpatsvara samazināšanos sekmē dažādi makroekonomiskie faktori, tāpat arī pozitīvi to ietekmē uzņēmēju iniciatīva un aktīvā, uz pašsakārtošanos un iesaistīšanos cīņā ar ēnu ekonomiku vērstā rīcība. Vienlaikus plaisas īpatsvara samazinājums ir saistīts gan ar ievērojamo minimālas algas kāpumu (2023. gadā – no 500 eiro uz 620 eiro un 2024. gadā – uz 700 eiro), gan ar vidējas algas līmeņa pieaugumu valstī.
Ar VID veikto nedeklarētās darba samaksas (“aplokšņu algas”) vispārējā nodokļu režīmā strādājošiem un tās radīto nodokļu plaisu aicinām iepazīties VID tīmekļvietnes sadaļā “Par mums/Nozaru statistika/Nodokļu plaisu apmēri”.
