Sporta federācijas nacionāla Latvijas mēroga sacensībās veic noteikta sporta veida sporta tiesnešu apmācību un licencēšanu. Saskaņā ar Profesiju klasifikatoru 2, profesiju grupas “Sporta treneri, sporta instruktori un sporta speciālisti” ar profesijas koda numuru 3422 02 ir noteikta profesija “Sporta tiesnesis”, taču saskaņā ar Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) sniegto informāciju, Sporta tiesneša profesijas ietvaros nodarbināto skaits ir minimāls un pat netiek uzskaitīts kā atsevišķas profesijas ietvaros nodarbinātie.
Pašlaik sporta tiesnešu atlīdzība vairumā gadījumu nepārsniedz 3 000 eiro gadā, tomēr specifiska regulējuma trūkums rada nevienlīdzīgu pieeju un apgrūtina federāciju darbu, īpaši jauniešu un amatieru sporta sacensībās. LSFP ieskatā, tiesnešu darba apmaksas sistēmas sakārtošana ir būtiska gan sporta vides ilgtspējai, gan sabiedrības uzticībai sporta sacensību norisei.
Aicinām likumprojekta “Par valsts budžetu 2026. gadam un budžeta ietvaru 2026., 2027. un 2028. gadam” ietvaros veikt sekojošos likuma “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” grozījumus:
Papildināt likumu “Par iedzīvotāju ienākuma nodokli” 9.panta pirmo daļu ar 1.1 punktu šādā redakcijā:
“11) ienākumi no sporta tiesneša pakalpojumu sniegšanas, ja tie nepārsniedz 3000 euro gadā, ievērojot šā panta 3.9 daļas nosacījumus;
Papildināt likuma 9. pantu ar 3.9 daļu šādā redakcijā:
3.9 Šā panta pirmās daļas 1.1 punktā minētie sporta tiesneša pakalpojumi šā likuma izpratnē ir pakalpojumi, ko sniedz Sporta likumā noteiktajā kārtībā atzītas sporta federācijas (turpmāk – atzītas sporta federācija) licencēts sporta tiesnesis, sacensībās, kas ir iekļautas attiecīgās atzītās sporta federācijas sporta sacensību kalendārā un apmaksu par sniegto pakalpojumu veic atzītā sporta federācija.”
Esam pārliecināti, ka šāds regulējums būs fiskāli neitrāls un neradīs papildu slogu valsts budžetam, vienlaikus sniedzot reālu ieguvumu sporta organizāciju darba efektivitātei un visas sporta sistēmas attīstībai, norāda LSFP prezidents Vladimirs Šteinbergs.
