Priekšvēlēšanu gaisotnē, RD ar prettiesīsku lēmumu pēc būtības plāno aizliegt legālās, regulētas nozares darbību. Pašvaldība neņem vērā un noklusē, cik krasi jau tagad ir samazinājies spēļu zāļu skaits Rīgā, kā arī to, ka topošās izmaiņas likumā paredz, ka zāļu fasādes turpmāk būs “neredzamas”, proti, tām nedrīksties būs košas izkārtnes. Kas nozīmē, ka normatīvais regulējums visas valsts līmenī nodrošinās to, ka spēļu zāles kļūst neuzkrītošas un neredzamas cilvēkiem, kas neizmanto šo izklaides veidu.
Domes deputātiem jāatceras, ka tiem var nākties lemt par investoru zaudējumu kompensāciju no pilsētas budžeta, sakarā ar prettiesisku lēmumu. Līdzīgi, kā valstij būs jākompensē līdz pat septiņiem miljoniem eiro zaudējumu sakarā ar prettiesisku Saeimas lēmumu.
Neievērojot iepriekšējo Satversmes tiesas spriedumu, pašvaldība traucē legālas, stingri uzraudzītas nozares darbību un kaitē investīciju videi. Kā zināms, visu azartspēļu organizatoru, kas ir LLAB biedri, investori ir ārzemju uzņēmumi, kas paļaujās uz to, ka Latvija ir tiesiska valsts ar vienādu atieksmi pret visām tautsaimniecības nozarēm un investīcijām.
“Valstij būtu jāizšķiras par to, vai licencēta azartspēļu nozare Latvijā ir atļauta vai aizliegta. Nav pieļaujams, ka no vienas puses budžetā iekasē nodokļus no nozares, un pērn tie bija vairāk nekā 100 miljoni eiro, bet no otras, caur pašvaldību aktivitātēm, padara tās darbību par neiespējamu. Ja nozari vēlas aizliegt, tas ir jādara likumdošanas līmenī, kompensējot attiecīgos zaudējumus, kas tiks radīti komersantiem un investoriem,” uzsver Entain (Optibet, Klondaika) operacionālais vadītājs Baltijas valstīs Dainis Niedra.
“Atbilstoši sagatavotajiem saistošajiem noteikumiem, azartspēļu organizēšana Rīgas teritorijā būs aizliegta, izņemot atsevišķas neattīstītās teritorijas pilsētas nomalē. Pēc būtības tas ir pilnīgs liegums, kas var veicināt jaunas ēnu ekonomikas nišas attīstību - nelegālās spēļu zāles. Arī turpmāk cilvēki izvēlēsies azartspēles kā savu izklaides veidu, un tie, kas izvēlas spēlēt fiziskajās zālēs, radīs pieprasījumu pēc nelegājaām vietām. Un ja ir pieprasījums, būs arī piedāvājums,” rezumē Niedra.
Gan ārvalstu, gan Latvijas eksperti vairākkārt ir uzsvēruši nepieciešamību pēc sabalansēta regulējuma azartspēļu nozarei. Tas ir priekšnosacījums, lai legāli, valsts uzraudzīti un regulēti azartspēļu organizētāji, kas nodrošina atbildīgu un drošāku spēles vidi, varētu konkurēt ar nelegālajām azartspēlēm, kurās nedarbojas pašattiekušos reģistrs un citi atbildīgas spēles rīki, pastāv augsti finanšu un datu krāpšanas riski.
Nozare vairākkārt ir izrādījusi gatavību strādāt kopā ar pašvaldību pie pamatotu un līdzsvarotu risinājumu ieviešanas, lai panāktu saprātīgu un racionālu risinājumu un izvairītos no ilgstošām tiesvedībām. Taču pašvaldība nav izrādījusi velmi uzklausīt vai sadarboties.
Izstrādājot saistošos noteikumus, RD nav objektīvi izvērtējusi un pamatojusi, kādēļ visas saistošos noteikumos uzskaitītās vietas un teritorijas ir nepiemērotas azartspēļu organizēšanai situācijā, kad teritorijas un apbūves noteikumi pieļauj azartspēļu organizēšanu šajās vietās un teritorijās. Tāpat RD nav pienācīgi izvērtējusi to, vai izvirzītos mērķus nevarētu sasniegt ar citiem mazāk ierobežojošiem līdzekļiem, kas ir novedis pie pārmērīgu ierobežojumu noteikšanas.
