DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
26. februārī, 2024
Lasīšanai: 2 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Ekonomika

Latvijā 2023.  gadā veikts 786,1 milj. bezskaidrās naudas maksājumu 409,3  mljrd. eiro kopapjomā  

Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji (kredītiestādes, elektroniskās naudas iestādes, maksājumu iestādes, krājaizdevu sabiedrības, Latvijas Banka un Valsts kase) 2023. gadā veica 786.1 milj. klientu bezskaidrās naudas maksājumu 409.3 mljrd. eiro kopapjomā. Vidēji dienā veikti 2.2 milj. maksājumu 1.1 mljrd. eiro apjomā.  

Salīdzinājumā ar 2022. gadu kopējais klientu bezskaidrās naudas maksājumu skaits 2023. gadā palielinājās par 10 %, bet maksājumu kopapjoms – par 58 %. Straujais maksājumu apjoma kāpums atspoguļo jaunu tendenci banku sektorā – jau kādu laiku kredītiestādes atkal piedāvā procentu maksājumus par noguldījumiem. It sevišķi 2023. gada 2. pusgada dati uzrāda nozīmīgu apjoma kāpumu vienā no kredīta pārveduma veidiem, proti, iekšbankas maksājumos. Tas skaidrojams ar iedzīvotāju aktivitāti, noguldot savus uzkrātos naudas līdzekļus termiņņoguldījumos un krājkontos.  

Līdzīgi kā iepriekšējos gados visbiežāk lietotie klientu bezskaidrās naudas maksājumi bija karšu maksājumi (63 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita) un klientu kredīta pārvedumi (34 % no kopējā bezskaidrās naudas maksājumu skaita). 

Lai nodrošinātu karšu maksājumu veikšanu, 2023. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija izdevuši 2.1 milj. maksājumu karšu (vidēji 1.1 karte uz vienu iedzīvotāju); no tām lielākā daļa bija kartes ar debeta funkciju.  

Iedzīvotājiem Latvijā bija pieejami 42.5 tūkst. karšu pieņemšanas vietu (POS), 887 bankomātu, kā arī 6.5 tūkst. POS un 7 bankomāti, ko Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji nodrošina ārvalstīs. 2023. gada beigās Latvijas maksājumu pakalpojumu sniedzēji bija atvēruši 3.1 milj. klientu norēķinu kontu (vidēji 1.6 norēķinu konti uz vienu iedzīvotāju).  

Paplašināts pārskats par starpbanku maksājumu sistēmu darbību, maksāšanas līdzekļu attīstību un citām būtiskām bezskaidrās naudas norēķinu jomām pieejams Latvijas Bankas tīmekļvietnē (https://www.bank.lv/statistika/dati-statistika/maksajumu-sist-statistika).  

Labs saturs
Pievienot komentāru

ĪSUMĀ

Finanšu noziegumi un noziedzīgi iegūtu līdzekļu atrašanās civiltiesiskajā apritē ne tikai ļauj noziedzniekiem gūt labumu no izdarītajiem noziedzīgajiem nodarījumiem, bet kropļo tirgu un likumīgu uzņēmējdarbību, apdraud nacionālo un starptautisko drošību, kā arī valsts starptautisko reputāciju.


Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komiteja “Moneyval” 2018. gada 23. augustā publicēja  5. kārtas ziņojumu, kurā novērtēti Latvijā īstenotie NILLTFN pasākumi. No 11 vērtētajām jomām astoņās rādītājs tika novērtēts kā viduvējs, bet divās – zems.

Atbilstoši “Moneyval” novērtēšanas procedūras noteikumiem Latvijai tika piemērota pastiprināta uzraudzība. 


LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI