“Finanšu ministrijas 100 dienu nozīmīgākais veikums – Saeimā apstiprinātais drošības un ilgtspējas budžets, kas ir adekvāta atbilde šī brīža ģeopolitiskajai situācijai un nodrošina ekonomikas izaugsmes atgriešanos. Kopā ar sociālajiem partneriem turpināts darbs pie nodokļu politikas pilnveides, un jau nākamā gada budžetā iestrādāta virkne normu, kas mazinās administratīvo slogu un sekmē mazo un vidējo uzņēmumu darbību, piemēram, PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro un vienotas nodokļa likmes noteikšana mikrouzņēmumiem 25% apmērā, savukārt ilgtspējīgai cilvēkkapitāla attīstībai darba devējiem būs virkne instrumentu darbinieku motivēšanai pilnveidot prasmes un zināšanas. Tāpat pēdējos trīs mēnešos ir veikti būtiski priekšdarbi pārmaiņām Valsts ieņēmumu dienesta darbībā un dinamiskākai kapitāltirgus attīstībai,” saka finanšu ministrs Arvils Ašeradens.
#Budžets2024 – Latvijas drošības un ilgtspējas budžets
Šā gada 9. decembrī Saeimā otrajā – galīgajā – lasījumā apstiprināts likumprojekts par 2024. gada valsts budžetu un budžeta ietvaru 2024., 2025. un 2026. gadam, kā arī 19 pavadošos likumprojektus. 2024. gada valsts konsolidētā budžeta ieņēmumi tiek plānoti 14,5 miljardu, savukārt izdevumi – 16,2 miljardu eiro apmērā. Par trim galvenajām valsts prioritātēm noteiktas iekšējā un ārējā drošība, izglītība, veselība.
Valsts budžets 2024. gadam sagatavots, ņemot vērā ES fiskālos noteikumus un Fiskālās disciplīnas likuma noteikumus – vispārējas valdības budžeta deficīts 2024. gadā tiek prognozēts 2,8% apmērā no IKP, savukārt vispārējās valdības parāds 41% no IKP. Gan budžeta deficīta, gan parāda vērtības ir zem ES fiskālajos noteikumos noteiktajām atsauces vērtībām – 3% deficītam un 60% parādam.
Visām pašvaldībām 2024. gadā tiek plānots izlīdzināto ieņēmumu pieaugums vidēji 8,1% apmērā, salīdzinot ar 2023. gadam plānoto. 2024. gada budžeta sagatavošanas procesā izstrādāti speciāli risinājumi pašvaldībām ar viszemākajiem ieņēmumiem pēc pašvaldības finanšu izlīdzināšanas, lai nodrošinātu papildu resursus funkciju izpildei. Rezultātā tiks piešķirta vienreizēja papildu dotācija 7 miljonu eiro apmērā 19 pašvaldībām.
Eiropas Komisijā tika iesniegts valdībā apstiprinātais Latvijas vispārējās valdības budžeta plāna projekts 2024. gadam, un šā gada 21. novembrī tika saņemts pozitīvs Eiropas Komisijas atzinums par sagatavoto to.
Nodokļu politikas izmaiņas – mazināts administratīvais slogs
Ir apstiprinātas izmaiņas Pievienotās vērtības nodokļa (PVN) likumā, atbalstot mazos un vidējos uzņēmējus. PVN reģistrācijas sliekšņa paaugstināšana līdz 50 000 eiro mazinās inflācijas radītās sekas tieši attiecībā uz mazajiem uzņēmumiem.
Papildus ir apstiprinātas izmaiņas uzņēmumu ienākuma nodokļa (UIN) likumā, kas paredz ar 2024. gadu noteikt, ka kredītiestādes un patērētāju kreditēšanas pakalpojumu sniedzēji veic ikgadēju UIN piemaksu 20% apmērā. Grozījumi arī paredz, ka ikgadēji samaksātā nodokļa piemaksa turpmāk, neierobežotā laika periodā tiks ņemta vērā, aprēķinot maksājamo nodokli par peļņas sadali dividendēs.
Kapitāla tirgus attīstība
Valdība 2023. gadā ir apstiprinājusi Kredītu reģistra likuma grozījumus, ar kuriem Kredītu reģistra dalībniekiem tiek sniegta iespēja efektīvāk, pilnīgāk pārvaldīt kredītrisku, izmantojot Kredītu reģistrā iekļautās ziņas. Grozījumi ir nozīmīgi, lai reģistrā tiktu atspoguļotas aktuālas ziņas un lai veicinātu atvasināto finanšu instrumentu pakalpojuma pieejamību.
Ņemot vērā Latvijas iedzīvotāju pastiprināto interesi par finansiāli izdevīgiem ieguldījumiem, kā arī ieguldītāju pieaugošo finanšu pratību, krājobligāciju popularitāte turpina strauji augt. 20. decembrī iedzīvotāju noguldījumu apjoms Valsts kases emitētajās krājobligācijās sasniedz 250 miljonus eiro, kopējam ieguldītāju skaitam pēdējā pusgada laikā dubultojoties un pārsniedzot 7,3 tūkstošus.
Latvija iesniedza pieteikumu ES aģentūras – Eiropas iestādes cīņai pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu (AMLA) mītnes vietas noteikšanai Rīgā. Tas ir nozīmīgs ieguldījums valsts tēla un reputācijas stiprināšanā, pozicionējot Latviju kā drošu investīciju un ilgtspējīgas ekonomikas galamērķi. Tāpat tas ļauj plašāk informēt starptautiskā mērogā par panākto progresu noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas novēršanas jomas reformu īstenošanā nacionālā līmenī, kā arī apliecina Latvijas spēju un gatavību uzņemt nozīmīgu ES aģentūru un nodrošināt tās funkcionalitāti un atbilstošu infrastruktūru.
ES fondu un Atveseļošanas fonda investīcijas
2023. gads ir bijis īpaši intensīvs ES fondu ieviešanā iesaistītajām institūcijām. Paralēli jaunā 2021. – 2027. gada plānošanas perioda investīciju nosacījumu izstrādei ir jāveic virkne pasākumu sekmīgai ES fondu 2014.-2020. plānošanas perioda pabeigšanai, kā arī jāstrādā pie Atveseļošanas fonda plāna ieviešanas.
Lai nodrošinātu visa 4,6 miljardu eiro ES fondu 2014. – 2020. gada plānošanas perioda finansējuma ieguldīšanu Latvijas interesēs, izmantota iespēja pārfinansēt 60 miljonus eiro no ES fondu programmas valsts budžeta izdevumu par 2022. un 2023. gadā iedzīvotājiem izmaksātajām energoresursu kompensācijām. Veikti Latvijas Atveseļošanas fonda plāna grozījumi, nodrošinot papildu ES finansējumu 143 miljonu eiro investīcijām Latvijā enerģētikas drošības stiprināšanai un pārejai uz atjaunojamiem resursiem. Tas sekmēs Latvijas enerģētiskās neatkarības nostiprināšanu Latvijā un iespējamu tarifu samazināšanu.
Robežas infrastruktūra valsts drošībai
Līdz 4.decembrim uz Latvijas – Baltkrievijas robežas ir izbūvēti vairāk nekā 100 km žoga. Kopumā paredzēts izbūvēt Latvijas–Baltkrievijas valsts robežas joslu 173 km garumā. Visas robežapsardzības infrastruktūras izbūvi plānots pabeigt līdz 2025. gadam, tostarp žogu aptuveni 150 km garumā – līdz 2024. gada jūlijam, bet robežas joslas labiekārtošanu – līdz gada beigām.
Atbalsts Ukrainai
Kopš kara sākuma ir pieņemtas 11 ES sankciju kārtas Krievijai un pašlaik galvenais fokuss ir uz līdz šim pieņemto sankciju efektīvu ieviešanu un sankciju apiešanas mazināšanu, kā arī tālāka spiediena izdarīšanu uz Krieviju. Kopš Krievijas agresijas sākšanas pret Ukrainu Latvija ir sniegusi nozīmīgu atbalstu Ukrainas valdībai caur starptautiskajām finanšu institūcijām – Pasaules Banku un Eiropas Investīciju banku – 32 miljonu eiro apmērā.
Turpinot atbalstīt Ukrainu, valdība 28. novembrī apstiprināja Latvijas iemaksu 4 miljonu eiro apmērā Starptautiskā Valūtas fonda un Eiropas Rekonstrukcijas un attīstības bankas atbalsta mehānismos Ukrainas publiskās pārvaldes kapacitātes stiprināšanai politikas un strukturālo reformu īstenošanā. Savukārt, lai atbalstītu nabadzīgākās attīstības valstis atlabšanā no ekonomiskās krīzes, ko pastiprināja Krievijas īstenotais karš Ukrainā, valdība 26. septembrī apstiprināja Latvijas iemaksu 2,6 miljonu eiro apmērā Starptautiskā Valūtas fonda “Nabadzības mazināšanas un izaugsmes trasta fondā”.
