Ņemot vērā, ka ekonomikas transformācijai būtiska ir privātā finansējuma pieejamība, padome sēdē uzklausīs Finanšu ministrijas, Latvijas Bankas un Valsts kases priekšlikumus kapitāla tirgus aktivizēšanai. Diemžēl jau ilgstoši esam saskārušies ar vāju kreditēšanu, un arī alternatīvi finansējuma avoti ir vāji attīstīti. Procentu likmes uzņēmumu kredītiem pašlaik ir augstākās eirozonā, bet kredītu atlikums pret iekšzemes kopproduktu (IKP) starp zemākajiem eirozonā. 2022. gada 3. ceturksnī tas bija 27,9% no IKP, kamēr eirozonas vidējais rādītājs sasniedz 85,2% no IKP.
Latvijas uzņēmumu parādsaistību līmenis ir zems un sarūkošs, bet mājsaimniecību pieprasījuma noguldījumu līmenis ir vēsturiski augsts. Latvijas tirgus kapitalizācijas apjoms ir tikai 3% no IKP, kamēr Igaunijā un Lietuvā tas ir 17% un 9%, bet Eiropas Savienībā 54% līmenī. Tirgus kapitalizācijas līmenis ir būtisks gan ārvalstu investoru piesaistei, gan arī iespējām nodrošināt strauji augošus uzņēmumus ar nepieciešamo kapitālu.
Sēdē plānots diskutēt par priekšlikumiem, lai paaugstinātu akciju tirgus kapitalizāciju, paaugstinātu iedzīvotāju kā investoru aktivitāti, lai veicinātu ilgtermiņa uzkrājumu veidošanos un ieguldījumu kultūru sabiedrībā. Plānots pārrunāt iespējas veicināt krājobligāciju kā iedzīvotājiem pieejama valsts nodrošinātā ieguldījumu instrumenta atpazīstamību un plašāku izmantošanu. Tāpat padome izskatīs priekšlikumus institucionālo investoru ieguldījumu veicināšanai Latvijā.
Finanšu sektora attīstības padome ir koordinējoša institūcija, kuras darbības mērķis ir saskaņot un pilnveidot valsts institūciju un privātā sektora sadarbību finanšu sektora ilgtspējīgas attīstības veicināšanā un noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanā. Padomi vada Ministru prezidents.
