Par šāda regulējuma nepieciešamību norāda arī starptautiskie eksperti, kas vērtē uzraudzības atbilstību tai piemītošajiem riskiem.
Likumprojekts paredz ierobežot trešo personu piesaisti kā darījumu starpnieku, tas ir, veikt starpniecības pakalpojumus citu personu labā saimnieciskās darbības ietvaros. Savukārt tas neaizliedz fiziskām un juridiskām personām veikt darbības ar tiem piederošajiem nekustamajiem īpašumiem.
Rosinātais regulējums attiecas uz fiziskajām un juridiskajām personām, kuras vēlas sniegt vai sniedz nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumus par atlīdzību, kas ietver nekustamā īpašuma darījuma piedāvājuma izteikšanu, nekustamā īpašuma darījuma noslēgšanai nepieciešamo sarunu vešanu un dokumentu sagatavošanu. Tāpat arī ietver nekustamā īpašuma darījuma noteikumu sagatavošanu un izskaidrošanu. Nekustamā īpašuma darījumu starpniecības pakalpojumi attiecas uz nekustamā īpašuma atsavināšanas, iznomāšanas, izīrēšanas vai citādas nodošanas lietošanā nekustamā īpašuma darījumiem.
Tāpat likumprojekts paredz iespēju izslēgt nekustamā īpašuma darījumu starpnieku no nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistra. Piemēram, ja nav noslēgts rakstveida līgums, vai viņš ir pārkāpis noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma un proliferācijas finansēšanas novēršanas likuma prasības.
Starpniecības pakalpojumus varēs sniegt tikai nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrā esošs nekustamā īpašuma darījumu starpnieks. Viņam tiks noteikta nepieciešamība apdrošināt savas darbības risku, kā arī maksāt ikgadēju nekustamā īpašuma darījumu starpnieka uzraudzības maksu. Tās apmēru un samaksas kārtību noteiks Ministru kabinets.
Likumprojektā ir noteikts arī, ka tiks uzturēts publiski pieejams nekustamā īpašuma darījumu starpnieku reģistrs.
