Šā gada pirmajos septiņos mēnešos eksporta vērtība sasniedza 12,22 miljardus eiro, kas ir par 7,1% vairāk nekā pērn attiecīgajā periodā. Vienlaikus importa vērtība pieauga par 8,0%, sasniedzot 14,64 miljardus eiro, bet kopējais ārējās tirdzniecības apgrozījums palielinājās par 7,6% līdz 26,86 miljardiem eiro. Salīdzinot ar gada sākumu, eksporta izaugsmes temps ir pakāpeniski paātrinājies.
Jūlijā lielāko devumu eksporta pieaugumam nodrošināja minerālprodukti, kuru eksporta vērtība gada laikā pieauga vairāk nekā divas reizes. Šo kāpumu galvenokārt noteica motorbenzīna eksporta pieaugums, kas norāda uz būtisku energoresursu tirdzniecības aktivitāti. Vienlaikus arī importa pusē minerālproduktu apjomi pieauga ļoti strauji, kas liecina, ka šajā preču grupā saglabājas nozīmīga reeksporta komponente.
Pozitīvi, ka eksporta izaugsme nebija koncentrēta tikai energoresursu segmentā. Ievērojami palielinājās mehānismu, mehānisko ierīču un elektroiekārtu eksports (+25,5%), pārtikas rūpniecības ražojumu eksports (+13,2%), satiksmes līdzekļu un to aprīkojuma eksports (+13,3%), kā arī ķīmiskās rūpniecības produkcijas eksports (+8,8%). Tas norāda uz salīdzinoši plašu eksporta pieauguma bāzi un labvēlīgu situāciju vairākās apstrādes rūpniecības nozarēs.
Starp lielākajām eksporta precēm joprojām nozīmīgāko vietu ieņem koksne un tās izstrādājumi, kas veidoja 13,2% no kopējā eksporta apjoma. Tomēr šajā grupā jūlijā fiksēts 3,6% samazinājums, ko galvenokārt noteica koksnes granulu eksporta kritums. Savukārt elektroierīču un elektroiekārtu eksporta vērtība pieauga par 24,7%, mehānismu un mehānisko ierīču eksports - par 27,2%, bet sauszemes transporta līdzekļu eksports par - 18,4%. Tas liecina, ka arvien lielāku ieguldījumu Latvijas eksportā sniedz augstākas pievienotās vērtības rūpniecības preces.
Šādu tendenci apstiprina arī apstrādes rūpniecības dati. Jūlijā apstrādes rūpniecības izlaide pieauga par 8,2%, kas ir straujākais pieaugums šogad. Īpaši spēcīga izaugsme bija metālizstrādājumu ražošanā (+33,9%), datoru un elektronikas ražošanā (+23,4%), pārtikas produktu ražošanā (+11,7%) un citur neklasificētu iekārtu ražošanā (+36,9%). Tas labi sasaucas ar eksporta struktūrā vēroto mehānismu, elektroiekārtu un metālapstrādes produktu eksporta kāpumu.
Latvijas eksports joprojām ir cieši saistīts ar Eiropas Savienības tirgu. Jūlijā uz ES valstīm tika realizēti 69,6% no visa eksporta, un eksporta vērtība uz ES pieauga par 15,6% salīdzinājumā ar iepriekšējā gada jūliju. Galvenie eksporta partneri bija Lietuva (19,2% no kopējā eksporta), Igaunija (10,7%) un Vācija (6,9%).
Ārējā vide vasaras laikā ir kļuvusi nedaudz labvēlīgāka. Eiropas Komisijas ekonomikas sentimenta indikators augustā pieauga līdz 98,2 punktiem ES un 98,4 punktiem eirozonā, sasniedzot augstāko līmeni kopš pavasara un signalizējot par pakāpenisku uzņēmēju un patērētāju noskaņojuma uzlabošanos. Arī Latvijas ekonomikas sentimenta indikators augustā saglabājās virs ilgtermiņa vidējā līmeņa. Šāda tendence ir īpaši nozīmīga eksportētājiem, jo vairāk nekā divas trešdaļas Latvijas eksporta tiek realizētas ES tirgos.
Vienlaikus saglabājas riski energoresursu tirgos. Pēc vasaras sākumā panāktās ASV un Irānas vienošanās spriedze pasaules naftas tirgos uz laiku mazinājās, tomēr turpmākajos mēnešos energoresursu cenas atkal sākušas pieaugt. Tas rada riskus gan transporta un loģistikas izmaksām, gan energoietilpīgo nozaru konkurētspējai, vienlaikus ietekmējot arī minerālproduktu tirdzniecības apjomus. Šie faktori var turpināt radīt svārstības Latvijas ārējās tirdzniecības datos.
Finanšu ministrijas vērtējumā jūlija dati apliecina, ka Latvijas eksporta izaugsme saglabājas noturīga. Lai arī nozīmīgu devumu joprojām nodrošina ar energoresursiem saistītā tirdzniecība, arvien redzamāks kļūst arī rūpniecības nozaru ieguldījums. Mehānismu, elektroiekārtu, transporta līdzekļu, pārtikas un ķīmiskās produkcijas eksporta pieaugums kopā ar straujo apstrādes rūpniecības izlaides kāpumu rada pamatu piesardzīgi optimistiskam vērtējumam par eksporta attīstību gada otrajā pusē. Tomēr turpmāko dinamiku joprojām lielā mērā noteiks ekonomiskā aktivitāte Eiropā, energoresursu cenu svārstības un ģeopolitiskā situācija pasaulē.
Finanšu ministrijas infografika
