Visaugstākie patēriņa izdevumi Latvijā bija Rīgas reģiona mājsaimniecībām – vidēji 750 eiro mēnesī uz personu mājsaimniecībā, kopējiem izdevumiem sasniedzot 1 584 eiro mēnesī uz mājsaimniecību kopumā. Tas ievērojami pārsniedz pārējo reģionu mājsaimniecību izdevumus, visu Latvijas mājsaimniecību vidējos patēriņa izdevumus (619 eiro mēnesī uz katru personu mājsaimniecībā), kā arī vidējos mājsaimniecības kopējos izdevumus – 1 304 eiro mēnesī.
CSP infografika
Rīgas reģiona mājsaimniecības salīdzinoši mazāku daļu no saviem kopējiem izdevumiem tērēja pārtikai un bezalkoholiskajiem dzērieniem, tiem atvēlot apmēram piekto daļu jeb 21,4 % no saviem ikdienas tēriņiem. Salīdzinājumam, Latgalē – 29,8 %, Kurzemē un Vidzemē – virs 28 % tiek tērēts pārtikai. Tomēr izdevumi eiro izteiksmē pārtikas izdevumu segšanai Rīgas reģiona mājsaimniecībām bija augstāki – 161 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā mēnesī (Latvijā vidēji – attiecīgi 151 eiro mēnesī).
Līdzīgi kā pārējos reģionos, Rīgas reģiona mājsaimniecības mājokļa izdevumiem novirzīja 16,0 % no ikmēneša tēriņiem, savukārt transporta izdevumiem – 11,7 %. Tomēr arī šie izdevumi eiro izteiksmē Rīgas reģiona mājsaimniecībām bija augstāki – mājokļa izdevumiem tās novirzīja 120 eiro uz vienu personu mājsaimniecībā mēnesī (Latvijā vidēji – 100 eiro mēnesī) un transportam Rīgas reģiona mājsaimniecības tērēja 87 eiro mēnesī uz katru personu mājsaimniecībā (Latvijā vidēji – 74 eiro mēnesī).
Tomēr, neraugoties uz augstajiem pārtikas, mājokļa un transporta izdevumiem, Rīgas reģiona mājsaimniecības salīdzinoši lielu daļu no saviem ikdienas izdevumiem varēja atļauties novirzīt arī citiem tēriņiem. Atpūtai, sportam un kultūrai Rīgas reģiona mājsaimniecības tērēja 9,5 % no saviem ikdienas izdevumiem jeb 71 eiro mēnesī uz katru personu mājsaimniecībā (Latvijā vidēji attiecīgi 8,2 % jeb 51 eiro mēnesī). Salīdzinājumam pārējos reģionos – Latgalē 30 eiro (6,7 %), Kurzemē 32 eiro (5,8 %), Vidzemē 34 eiro (6,5 %) un Zemgalē 36 eiro (7,0 %) mēnesī.
Arī restorāniem, kafejnīcām un izmitināšanas pakalpojumiem Rīgas reģiona mājsaimniecības tērēja vairāk – 8,3 % no saviem ikdienas izdevumiem jeb 62 eiro mēnesī uz katru personu mājsaimniecībā (Latvijā vidēji – 6,6 % jeb 41 eiro mēnesī). Tāpat Rīgas mājsaimniecības salīdzinoši vairāk tērēja apdrošināšanas un finanšu pakalpojumiem – 4,1 % no saviem izdevumiem jeb 30 eiro uz personu mājsaimniecībā mēnesī (Latvijā vidēji 3,8 % jeb 23 eiro mēnesī).
CSP infografika
Pārtikas patēriņa paradumi Rīgas reģionā
Rīgas reģiona mājsaimniecības izceļas ar to, ka savā uzturā vairāk lieto daudzveidīgākus produktus – sieru, dažādus augļus, riekstus un kulināros izstrādājumus, mazāk uzturā lietojot tradicionālo svaigo cūkgaļu, maizi, olas un pienu.
Rīgas reģionā katra persona mājsaimniecībā gada laikā apēda vidēji 56,0 kg visu veidu augļu (Latvijā vidēji –51,6 kg). Tajā skaitā, salīdzinoši vairāk nekā citos reģionos, Rīgas reģiona mājsaimniecības uzturā lietoja tropu augļus (banānus, ananasus, avokado, dateles, vīģes u.c.) – Rīgas reģionā 14,8 kg, vidēji Latvijā – 12,1 kg, citrusaugļus (attiecīgi 11,7 kg un 10,9 kg).
Tāpat Rīgas reģiona mājsaimniecības savā uzturā vairāk nekā citos reģionos patērēja sieru (Rīgas reģionā 15,4 kg uz vienu personu mājsaimniecībā gadā, Latvijā vidēji – 14,1 kg), piena desertus un dzērienus (6,5 kg un 5,1 kg), lapu salātus, rukolu un kressalātus (Rīgas reģionā – 1,5 kg, vidēji Latvijā – 1,3 kg), gatavās zupas (2,26 kg un 1,9 kg), omletes, pankūkas un citus gatavos ēdienus uz olu bāzes (1,7 kg un 1,4 kg), mandeles un riekstus (attiecīgi 710 g un 590 g).
No bezalkoholiskajiem dzērieniem Rīgas reģiona mājsaimniecības vairāk nekā pārējos reģionos 2025. gadā uzturā lietoja augļu un dārzeņu sulas (Rīgas reģionā 11,6 l un vidēji Latvijā 10,2 l) un malto kafiju (attiecīgi 3,2 kg un 2,8 kg).
Rīgas reģiona mājsaimniecības uzturā pērn vairāk nekā vidēji valstī patērēja miltu konditorejas izstrādājumus, piemēram, vafeles, cepumus, kūkas, kliņģerus, piparkūkas u.tml. (Rīgas reģionā 14,3 kg uz vienu personu mājsaimniecībā gadā un Latvijā vidēji 14,0 kg), brokastu pārslas (attiecīgi 2,9 kg un 2,6 kg), rīsus (2,0 kg un 1,8 kg).
Tradicionālos pārtikas produktus Rīgas reģiona mājsaimniecības lietoja mazāk nekā pārējos reģionos. Pērn Rīgas reģiona mājsaimniecības mazāk savā uzturā lietoja olas – gada laikā vidēji 185 olas uz vienu mājsaimniecības personu (Latvijā vidēji – 192 olas), maizi (attiecīgi – 22,8 kg un 26,6 kg), svaigu cūkgaļu (9,7 kg un 13,2 kg), tā vietā dodot lielāku priekšroku citām gaļām vai zivīm – svaigai liellopu gaļai (attiecīgi – 2,0 kg un 1,2 kg), svaigai mājputnu gaļai (11,4 kg un 10,7 kg) vai lasim, forelei, palijai vai citai lašveidīgai zivij (2,0 kg un 1,4 kg). Tāpat arī Rīgas reģiona mājsaimniecības vismazāk starp visiem reģioniem 2025. gadā patērēja desas, cīsiņus, sardeles un tamlīdzīgus gaļas izstrādājumus (9,0 kg un 10,6 kg), kūpinātas zivis (4,0 kg un 4,3 kg), pienu (33,2 l un 35,7 l), cukuru (6,9 kg un 8,9 kg), kviešu miltus (3,9 kg un 4,5 kg), sāli (1,1 un 1,6 kg) un saulespuķu un saflora sēklu eļļu (1,9 l un 2,4 l).
Rīgas reģiona mājsaimniecības ievērojami mazāk uzturā lietoja dārzeņus, tai skaitā kartupeļus (Rīgas reģionā 29,3 kg vidēji uz vienu personu gadā un vidēji Latvijā attiecīgi 37,4 kg), svaigus tomātus (attiecīgi 11,3 kg un 12,5 kg), konservētus dārzeņus (8,2 kg un 9,8 kg), svaigus gurķus (8,0 kg un 9,7 kg), burkānus (6,4 kg un 7,5 kg), sīpolus (5,3 kg un 6,5 kg), baltos galviņkāpostus (attiecīgi 4,4 kg un 5,3 kg), galda bietes (1,0 kg un 2,1 kg) un ķiplokus (450 g un 580 g).
Plašāks ieskats par mājsaimniecību patēriņa izdevumiem ir pieejams oficiālās statistikas portālā sadaļā „Mājsaimniecību izdevumi un patēriņš”.
Metodoloģiskā informācija
1 Neņemot vērā izdevumus par hipotekārajiem un patēriņa kredītiem, kā arī uzkrājumus un izdevumus kapitāla veidošanai.
2 Neņemot vērā uztura produktu patēriņu restorānos, ēdnīcās u.tml.
Dati iegūti CSP 2025. gadā veiktajā Mājsaimniecību budžeta apsekojumā (MBA), kurā piedalījās 2 063 mājsaimniecības.
Mājsaimniecību budžeta apsekojums Latvijā notiek reizi piecos gados. MBA tiek veikts visās Eiropas Savienības (ES) dalībvalstīs, pamatojoties uz ES Regulu 2019/1700 un papildus deleģētajām un ieviešanas regulu prasībām, kas nodrošina datu salīdzināmību starp valstīm un ļauj uz tiem balstīt gan Latvijas, gan Eiropas sociālo politiku, kā arī ļauj sekot līdzi iedzīvotāju patēriņa paradumiem un to izmaiņām.
MBA mērķis ir noteikt mājsaimniecību patēriņa izdevumu līmeni un struktūru gan valstī kopumā, gan reģionos, kā arī dažādās mājsaimniecību grupās. MBA nodrošina informāciju patēriņa cenu (inflācijas) indeksa aprēķināšanai un iekšzemes kopprodukta novērtēšanai, kā arī ļauj analizēt pārtikas produktu patēriņu mājsaimniecībās. Patēriņa izdevumu struktūra lielā mērā raksturo iedzīvotāju materiālo labklājību.
Apsekojuma datus Latvijas valsts institūcijas un starptautiskās organizācijas izmanto, lai analizētu iedzīvotāju patēriņa paradumus un dzīves kvalitāti, kā arī novērtētu ekonomisko nevienlīdzību. Mājsaimniecību budžeta apsekojuma dati tiek izmantoti sociālās politikas veidošanā, lai veidotu un uzlabotu sociālās palīdzības programmas, atbalstu ģimenēm ar zemiem ienākumiem un izstrādātu pasākumus nabadzības mazināšanai.
