2019. gada 1. pusgadā no apgrozības tika izņemts apmēram 251 000 viltotu euro banknošu – par 4.2% mazāk salīdzinājumā ar 2018. gada 2. pusgadu un par 16.6% mazāk nekā 2018. gada 1. pusgadā. Iespēja saņemt viltotu banknoti patiešām ir ļoti maza, jo viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu, kas kopš to ieviešanas nemitīgi pieaudzis straujāk nekā IKP. 2018. gadā apgrozībā esošo euro banknošu skaits un vērtība pieauga attiecīgi par aptuveni 5.6% un 5.2%. Pašlaik apgrozībā ir vairāk nekā 22 mljrd. euro banknošu, kuru kopējā vērtība ir aptuveni 1.2 trlj. euro.
Tālāk tabulā sniegti pusgada dati.
|
Periods |
1/2016 |
2/2016 |
1/2017 |
2/2017 |
1/2018 |
2/2018 |
1/2019 |
|
Viltojumu skaits |
331 000 |
353 000 |
331 000 |
363 000 |
301 000 |
262 000 |
251 000 |
Dalījums pēc nominālvērtības
|
Nominālvērtība |
5 euro |
10 euro |
20 euro |
50 euro |
100 euro |
200 euro |
500 euro |
|
Procentuālais dalījums |
1.6% |
3.0% |
27.9% |
54.2% |
10.4% |
1.4% |
1.5% |
2019. gada 1. pusgadā
Joprojām visbiežāk tika viltotas 20 euro un 50 euro banknotes. Kopā šo banknošu viltojumi veidoja vairāk nekā 80% no visiem viltojumiem.
Vairums (97.2%) viltojumu atklāts euro zonas valstīs. Pārējie atklāti ārpus euro zonas esošajās ES dalībvalstīs (2.1%) un citos pasaules reģionos (0.7%).
Pārbaudiet savas banknotes!
Kopš pirmā izlaiduma euro banknošu nonākšanas apgrozībā Eurosistēma, t.i., Eiropas Centrālā banka (ECB) un 19 euro zonas valstu centrālās bankas, iesaka iedzīvotājiem saglabāt modrību, saņemot banknotes. Banknotes var vienkārši pārbaudīt, tās aptaustot, apskatot un pagrozot, kā aprakstīts ECB interneta vietnes sadaļā par euro un nacionālo centrālo banku interneta vietnēs. Saņemot aizdomīgu banknoti, tā tieši jāsalīdzina ar tādu, par kuru zināms, ka tā ir īsta. Ja aizdomas apstiprinās, jāsazinās ar policiju vai – atkarībā no valstī pieņemtās prakses – savas valsts centrālo banku vai savu komercbanku. Eurosistēma atbalsta tiesībsargājošās iestādes to cīņā pret naudas viltošanu.
Eurosistēma veic dažāda veida komunikāciju, lai palīdzētu sabiedrībai atpazīt īstas un viltotas banknotes, kā arī palīdzētu profesionāliem skaidrās naudas apstrādātājiem nodrošināt, ka skaidrās naudas apstrādes iekārtas spēj ticami noteikt viltojumus un izņemt tos no apgrozības.
Eurosistēmas uzdevums ir nodrošināt euro banknošu integritāti un turpināt uzlabot banknošu izgatavošanas tehnoloģiju. Otrā izlaiduma – Eiropas sērijas – banknotes ir vēl drošākas un palīdz saglabāt sabiedrības uzticēšanos valūtai.
Jaunās 100 un 200 euro banknotes ar uzlabotiem pretviltošanas elementiem tika laistas apgrozībā 2019. gada 28. maijā. Ar šo notikumu noslēdzās Eiropas sērijas ieviešana, kas aptvēra vairākus gadus ilgu sagatavošanos un sadarbību Eurosistēmā.
Lai saņemtu papildinformāciju, plašsaziņas līdzekļu pārstāvjus lūdzam vērsties pie Esteres Tehedoras (Esther Tejedor; tālr. +49 69 1344 95596).
LB komentārs:
Naudas viltojumu skaits Latvijā būtiski samazinājies
Aleksandrs Antiņš (Latvijas Bankas naudas laboratorijas vadītājs): Šodien publiskota jaunākā statistika par situācija naudas drošības jomā eiro zonā.
2019. gada 1. pusgadā samazinājies Latvijā atklāto viltojumu skaits un nodarītie finanšu zaudējumi.
Šā gada pirmajos 6 mēnešos Latvijas Bankā saņemti un veikta identifikācija 640 eiro naudaszīmju viltojumiem (477 banknotēm un 163 monētām). Salīdzinot ar 2018. gada 1. pusgadu, viltojumu skaits samazinājies par 22% (tad tika konstatētas 708 viltotas banknotes un 116 viltotas monētas), savukārt nodarītie finanšu zaudējumi samazinājušies par 20% (attiecīgi 40.5 tūkstošu eiro zaudējumi 2018. gada 1. pusgadā un 32.3 tūkstošu eiro zaudējumi 2019. gada 1. pusgadā).
Vērtējot naudas viltojumu datus eiro zonas mērogā, Latvija tradicionāli ir starp tām eiro zonas valstīm (kopā ar Igauniju, Somiju, Kipru, Slovākiju, Lietuvu), kurās ir vismazākais viltojumu skaits, rēķinot uz 1 iedzīvotāju. Turklāt turpinās tendence viltojumu skaitam samazināties – 2018. gadā kopumā atklāto viltojumu skaits Latvijā samazinājās par 24%, bet nodarītie finanšu zaudējumi – par 14%.
Starp Latvijā izplatītākajiem viltojumiem ir 50 eiro banknotes (74% no viltoto banknošu skaita un 55% no kopējā viltojumu skaita); viltojumos joprojām dominē pirmās sērijas 50 eiro banknotes.
Jaunākais Eirosistēmas pārskats liecina, ka eiro zonā kopumā 2019. gadā 1. pusgadā konstatēts 251 000 viltotu banknošu (2018. gada 1. pusgadā 301 000 viltotu banknošu). Arī eiro zonā kopumā visbiežāk viltotās banknotes bija ar 50 nominālu (ap 54% no viltojumu skaita).
Iespēja saņemt viltotu banknoti ir ļoti maza. Viltojumu skaits joprojām ir ļoti neliels salīdzinājumā ar apgrozībā esošo īsto banknošu skaitu. Pašlaik apgrozībā ir krietni vairāk nekā 22.5 mljrd. eiro banknošu, kuru kopējā vērtība ir vairāk nekā 1.2 triljoni eiro.
Gan eiro monētas, gan banknotes ir labi aizsargātas pret viltošanu, tomēr tas nenozīmē, ka cilvēki var zaudēt modrību. Iedzīvotāji un uzņēmēji aicināti iepazīt naudas zīmju dizainu un drošības pazīmes - viltojumu kvalitāte (it īpaši monētām) pārsvarā ir zema, un pietiek aptaustīt, apskatīt un pagrozīt banknoti vai aplūkot rūpīgāk monētu, lai atpazītu viltotu naudas zīmi. Aizdomu gadījumā naudas zīmes var nodot īstuma pārbaudei Latvijas Bankas kasēs Rīgā, K.Valdemāra ielā 1B, filiālē Liepājā, Teātra ielā 3, kā arī tuvākajā policijas iecirknī.
Latvijas Bankā darbojas vienotais naudas pārbaudes centrs. Ja iepriekš naudas viltojumu pārbaudes tika veiktas gan Latvijas Bankā, gan policijas struktūrās, tagad visa aizdomīgā nauda nonāk Latvijas Bankas naudas laboratorijā, kur tiek veiktas visas eiro un citu valūtu banknošu un monētu ar viltojumu pazīmēm pārbaudes. Šajā laikā ir izdevies būtiski samazināt naudas pārbaudes laiku, un pašlaik esam starp vadošajām Eiropas valstīm pēc savlaicīguma, kādā tiek pārbaudītas iedzīvotāju un naudas apstrādes uzņēmumu iesniegtās aizdomīgās naudas zīmes. Pašlaik iesniegtās viltotās naudas zīmes Latvijas Bankas naudas laboratorijā tiek pārbaudītas mazāk nekā nedēļas laikā.
