Tieslietu ministrs Jānis Bordāns uzsver, ka sadarbībai ar Ģenerālprokuratūru ir izšķiroša nozīme, lai stiprinātu Latvijas spējas cīnīties pret noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizāciju un terorisma finansēšanu – gan izpildot Eiropas Padomes noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizācijas un terorisma finansēšanas novēršanas ekspertu komitejas Moneyval savstarpējās novērtēšanas 5.kārtas ziņojumā ietvertās prasības, gan īstenojot Deklarācijā par Artura Krišjāņa Kariņa vadītā Ministru kabineta iecerēto darbību dotos uzdevumus un to izpildei noteiktos pasākumus.
J.Bordāns: “Šobrīd ir pamats uzskatīt, ka ģenerālprokurora līdzšinējā attieksme un darbības apdraud Moneyval ziņojumā ietverto rekomendāciju, valdības deklarācijā noteikto uzdevumu un rīcības plānā iekļauto pasākumu izpildi, līdz ar to arī finansiālo un ekonomisko stabilitāti valstī, jo var tikt pieņemts lēmums par Latvijas iekļaušanu t.s. Moneyval “pelēkajā sarakstā”.”
Vakar, 16.maijā, publiskotais Valsts kontroles veiktās finanšu revīzijas ziņojums par prokuratūras finansiālo stāvokli liecina par iespējamiem nepamatotiem valsts budžeta līdzekļu tēriņiem Ģenerālprokuratūras kabinetu remontos un īstenoto atalgojuma politiku, pieļaujot vairākas piemaksas prokuroriem par vienu un to pašu darbu, kā rezultātā – pretēji likumā noteiktajam principam – prokurori saņem lielākas algas par Augstākās tiesas tiesnešiem.
Saskaņā ar Prokuratūras likuma 23.pantu prokuratūras darbību vada un kontrolē ģenerālprokurors. Līdz ar to ģenerālprokurors ir tieši atbildīgs par darba organizāciju prokuratūrā. Situācijas analīze liecina, ka ģenerālprokurors nespēj nodrošināt prokuratūras kompetencē esošo uzdevumu kvalitatīvu izpildi, nespēj atbilstoši starptautiskajiem standartiem nodrošināt prokuratūras centrālo lomu izmeklēšanas darba efektivitātes celšanā un uzraudzībā. Tieslietu ministrija ir konstatējusi virkni indikāciju, kas norāda uz nepietiekami kvalitatīvu vai pat neprofesionālu prokuratūras līdzšinējo darbu, kā arī tās nepietiekamo sadarbību ar citām tiesībsargājošajām institūcijām.
