DIENASKĀRTĪBĀ
>
Par aktuālo valstī un iestādēs (preses relīzes)
TĒMAS
31. martā, 2026
Lasīšanai: 2 minūtes
RUBRIKA: Relīze
TĒMA: Tieslietas

Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu par Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas iekļaušanu Madonas novadā

Šodien, 31. martā, Satversmes tiesa sāk izskatīt lietu Nr. 2025-04-01 “Par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma 26.18., 26.23. un 26.24. apakšpunkta, kā arī 2024. gada 13. jūnija likuma “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” 2. panta, ciktāl ar to izslēgts pielikuma 43. punkts, atbilstību Latvijas Republikas Satversmes 1. un 101. pantam”.

Apstrīdētās normas paredz Murmastienes pagastu, Varakļānu pagastu un Varakļānu pilsētu iekļaut Madonas novadā.

Lieta ierosināta pēc 20 Saeimas deputātu pieteikuma. Pieteikuma iesniedzēji uzskata, ka apstrīdētās normas netika pieņemtas atbilstoši labas likumdošanas principam. Tāpat, pieteikuma iesniedzēju ieskatā, likumdevējs rīkojies patvaļīgi, neņemot vērā administratīvi teritoriālās reformas kritērijus. Latviešu vēsturisko zemju likums noteic, ka, īstenojot reformu, jāņem vērā vēsturisko zemju saskares līnijas. Apstrīdētās normas esot pretrunā ar šo likumu, jo paredz Latgales vēsturiskajai zemei piederīgā Varakļānu novada pievienošanu Madonas novadam, kas gandrīz pilnībā ietilpst Vidzemes vēsturiskajā zemē. Likumdevējam arī vajadzēja apstrīdētās normas saskaņot ar Saeimas vēlēšanu likumā noteikto vēlēšanu apgabalu robežām.

Pieņemot apstrīdēto regulējumu, nav pienācīgi izsvērtas vietējās kopienas intereses, proti, konkrētā administratīvi teritoriālā iedalījuma risinājuma priekšrocības un trūkumi. Savukārt vietējo iedzīvotāju aptaujā, kur tika nobalsots, ka Murmastienes pagasts, Varakļānu pagasts un Varakļānu pilsēta būtu iekļaujama Madonas novadā, nepiedalījās pietiekams skaits respondentu.

Satversmes tiesa lietu izskata rakstveida procesā. Nolēmums jāpieņem ne vēlāk kā 30 dienu laikā pēc Satversmes tiesas sēdes.

Saistītā lieta: 2025-04-01.

Labs saturs
Pievienot komentāru

Tavs ceļvedis Satversmē

 

 

Satversme ir Latvijas Republikas pamatlikums ar augstāko juridisko spēku. 

 

Tā nosaka:

 

  • valsts darbības pamatprincipus; 
  • pastāvēšanas mērķi un jēgu; 
  • cilvēka pamattiesības un attiecības ar valsti.

Satversme ir kas vairāk par juridisko aktu – tā ir tautas vēstures liecība un vērtību simbols, kas caurvij mūsu ikdienu.

Satversmes dzimšanas diena ir 1922. gada 15. februāris. 

To izstrādāja un pieņēma demokrātiski ievēlēta Satversmes sapulce pēc tam, kad Latvijas brīvība tika nosargāta Neatkarības karā.

 

Satversme stājās spēkā 1922. gada 7. novembrī, kad darbu sāka pirmais Saeimas sasaukums. 

Kopš tās dienas Satversme vienmēr ir bijusi spēkā – pat okupācijas apstākļos tā turpināja juridiski pastāvēt.

Tāpēc 1990. gada 4. maijā savu valsti varējām atjaunot, nevis dibināt no jauna. 

Satversme ir viena no īsākajām un ilgāk spēkā esošajām konstitūcijām pasaulē.

Satversme ir ērti pieejama Likumi.lv.Lasi un dalies ar grāmatas jauniešiem “Satversme kabatā” e-versiju!Skaties filmu “Atver Satversmi” ar ekspertu komentāriem!

Domā par Satversmi: 51 eseja par Latvijas konstitūciju žurnālā “Jurista Vārds”!

 

Šis ceļvedis veidots, lai soli pa solim tev palīdzētu iepazīt Latvijas vēsturi caur būtisku tās identitātes daļu – Satversmi.

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI