Apstrīdētās normas paredz pievienotās vērtības nodokļa samazinātās likmes piecu procentu apmērā piemērošanu grāmatu un periodisko izdevumu piegādei iespieddarba vai elektroniska izdevuma formā, kā arī to abonentmaksai. Samazinātā nodokļa likme piemērojama tādiem izdevumiem, kas izdoti vai publicēti valsts valodā, latgaliešu rakstu valodā, lībiešu valodā, kā arī noteiktu Eiropas valstu un Ekonomiskās sadarbības un attīstības organizācijas oficiālajās valodās.
Viena pieteikuma iesniedzēja veic saimniecisko darbību kā grāmatnīca, tā ir specializējusies grāmatu un periodisko izdevumu krievu valodā izplatīšanā. Savukārt otras pieteikuma iesniedzējas saimnieciskā darbība ir periodisko izdevumu izdošana, tā reizi nedēļā drukātā formātā izdod laikrakstu latviešu un krievu valodā.
Kopš 2026. gada 1. janvāra, kad spēkā stājās apstrīdētās normas, lielai daļai pieteikumu iesniedzēju izplatīšanā esošajiem izdevumiem vairs netiek piemērota pievienotās vērtības nodokļa samazinātā likme, bet gan standartlikme. Tas esot radījis tiešu nelabvēlīgu ietekmi uz pieteikumu iesniedzēju komercdarbību, jo to izplatītie izdevumi krievu valodā kļuvuši ievērojami dārgāki, klienti tos izvēlas pirkt retāk vai turpmāk neabonēt, kā rezultātā ir samazinājies pieteikumu iesniedzēju apgrozījums un iespējas turpināt līdzšinējo komercdarbību. Pieteikumu iesniedzējas esot paļāvušās, ka samazinātā nodokļa likme tiks piemērota visiem to izplatīšanā esošajiem izdevumiem neatkarīgi no valodas. Tādējādi esot pārkāpts Satversmes 1. pantā ietvertais tiesiskās paļāvības aizsardzības princips un aizskartas tām Satversmes 105. panta pirmajos trīs teikumos ietvertās tiesības uz īpašumu.
Pieteikumu iesniedzējas arī esot nostādītas nelabvēlīgākā situācijā un pret tām, pamatojoties uz valodas kritēriju, pieļauta atšķirīga attieksme, salīdzinot ar komersantiem, kuri izplata grāmatas un periodiskos izdevumus apstrīdētajās normās paredzētajās valodās. Tādējādi esot pārkāpts Satversmes 91. pantā ietvertais diskriminācijas aizlieguma princips. Turklāt apstrīdētās normas ierobežojot arī komerciālo vārda brīvību – tiesības izplatīt informāciju sabiedrības daļai, kas patērē saturu krievu valodā. Tādējādi esot aizskartas arī pieteikumu iesniedzējām Satversmes 100. pantā ietvertās pamattiesības.
Satversmes tiesa uzaicināja Saeimu līdz 2026. gada 25. jūlijam iesniegt Satversmes tiesai atbildes rakstu ar lietas faktisko apstākļu izklāstu un juridisko pamatojumu. Lietas sagatavošanas termiņš ir 2026. gada 25. oktobris. Par lietas izskatīšanas procesa veidu un datumu tiesa lemj pēc lietas sagatavošanas.
