Pēdējo divdesmit gadu laikā Latvijā ir būtiski uzlabota vides pieejamība publiskajās ēkās un sabiedriskajā transportā. Tāpat ērtāka kļuvusi digitālo pakalpojumu lietošana un dažādos pasākumos tiek nodrošināti gan zīmju valodas tulki, gan subtitri. Šobrīd ir svarīgi veicināt digitālo vienlīdzību, kas sniedz vienādas digitālo tehnoloģiju izmantošanas iespējas un mazina plaisu starp dažādām sabiedrības grupām.
Horizontālais princips caurvij visas nozares
Horizontālais princips “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības” dažādās nozarēs un darbībās iedzīvina ES Pamattiesību hartas vērtības, padarot tās par neaizstājamu un obligātu kritēriju visās ES fondu aktivitātēs. Atbilstoši šim principam ir jāveic konkrēti pasākumi, lai novērstu diskrimināciju dzimuma, rases, ticības, invaliditātes, vecuma vai seksuālās orientācijas dēļ, kā arī jānodrošina piekļūstamība cilvēkiem ar invaliditāti. Par horizontālā principa ieviešanu un uzraudzību Latvijā ir atbildīga Labklājības ministrija kopā ar Tieslietu ministriju, kurām jāsadarbojas ar valsts un pašvaldību iestādēm, nevalstiskajām organizācijām, projektu iesniedzējiem un projektu īstenotājiem, jāorganizē izglītojošas aktivitātes, jāsniedz ieteikumi un metodiskais atbalsts.
ES fondu projektos būtiska loma ir vienlīdzībai un iekļaušanai
Tieši pieejamības nodrošināšanā cilvēkiem ar dažādiem ierobežojumiem Latvija divdesmit gadu laikā ir spērusi būtiskus soļus. Sākotnējā ES fondu apguves periodā no 2004. līdz 2006. gadam vienlīdzīgas iespējas tika izprastas galvenokārt kā dzimumu līdztiesība, savukārt kopš 2007. gada horizontālais princips tika attiecināts arī uz vienlīdzīgām iespējām invaliditātes un novecošanās aspektā. ES fondu finansētajos projektos nodrošinot pieejamas publiskās ēkas, atpūtas un aktivitāšu zonas, gājēju ceļus, sabiedriskā transporta pieturvietas, kā arī iekļaujot piekļūstamības prasības būvnormatīvos, esam aktualizējuši to, ka nav jārunā par īpašām vajadzībām – tās ir ikviena cilvēka tiesības un vajadzības, kas jāapmierina. Šobrīd jautājumi par piekļūstamību rodas arvien retāk, jo tā ir kļuvusi pašsaprotama.
Sabiedriskās domas pētījumi rāda, ka Latvijā 40% cilvēku ir piedzīvojuši diskrimināciju, visbiežāk vecuma, sociālā stāvokļa, ārējā izskata vai politiskās pārliecības dēļ.1 ES fondu programmās ir paredzēti vairāki labās prakses pasākumi, kuros tiek sniegts atbalsts darba meklēšanā vai aroda apguvē sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem, kas nemācās un nestrādā. Tāpat ir nodrošināti atbalsta pasākumi diskriminācijas riskam pakļautajām sabiedrības grupām, kas saskaras ar nodarbinātības problēmām dzimuma, vecuma, invaliditātes vai etniskās piederības dēļ. Šie pasākumi paredz reālu atbalstu ar izmērāmiem rezultātiem.
Sasniegumi pieejamības veicināšanā cilvēkiem ar funkcionāliem traucējumiem ir atspoguļojušies arī sabiedrības viedoklī – diskrimināciju ārēji redzamas invaliditātes dēļ piedzīvojuši tikai 10% aptaujāto. Tikmēr dzimumu līdztiesības jautājumos mēs joprojām atrodamies posmā, kurā nepieciešams pilnveidot sabiedrības izpratni par to, ko nozīmē dzimumu līdztiesība. Tā ietver ne tikai dzimumu līdzsvaru, bet arī vienlīdzīgas iespējas darba un ģimenes dzīvē, karjeras un profesionālās izaugsmes jomā, kā arī tiesības uz vienādu darba samaksu.
Virzība uz digitālo pieejamību
Atskatoties uz divdesmit gadu laikā paveikto, likumsakarīgi jāvaicā – kurp doties tālāk? Šībrīža realitātē dienaskārtību nosaka digitalizācijas izaicinājumi. Jārisina informācijas un digitālās piekļūstamības jautājumi, lai digitālie pakalpojumi un pasākumi būtu pieejami ikvienam. Neatkarīgi no tā, vai aktivitāte norisinās tiešsaistē vai klātienē, mērķis ir padarīt pieejamību ikvienai sabiedrības grupai par pašsaprotamu. Tas ietver, piemēram, piemērotu burtu izmēru un veidolu, attēlu aprakstošos alternatīvos tekstus, krāsu kontrastu vizuālajos materiālos, iespēju tekstu nolasīt ar ekrānlasītāju, kā arī viegli lietojamas digitālās platformas. Tāpat svarīgi ir nodrošināt fizisko piekļuvi, piemēram, skaidras norādes publiskajās ēkās un sabiedriskajā transportā, saprotamu informāciju par pakalpojumiem. Ne vienmēr iepriekš var paredzēt, kam tieši šie risinājumi būs nepieciešami, vai auditorijā būs cilvēki ar šādām vajadzībām, taču šo pielāgojumu veikšana neprasa daudz papildu resursu. Prioritāte ir cilvēks – ar viņa interesēm un iespējām saņemt saturu vai pakalpojumu sev piemērotā formātā. Satura piedāvāšana ar zīmju valodas tulkojumu, reāllaika transkripciju, subtitriem un citām piekļūstamības nodrošināšanas metodēm ir reāla darbība, kas iedzīvina horizontālo principu pamattiesību ievērošanā.
Sabiedrības iesaiste – izšķirīga
Divdesmit gadi Eiropas Savienībā ir iezīmējuši nozīmīgus soļus ceļā uz vienlīdzīgu, iekļaujošu un nediskriminējošu sabiedrību Latvijā. ES Pamattiesību harta ir veicinājusi ne tikai fiziskās vides pārveidošanu, bet arī sabiedrības izpratni par cilvēktiesībām, piekļūstamību un vienlīdzību. Tomēr mums jāturpina strādāt, lai ikviens cilvēks neatkarīgi no vecuma, dzimuma vai citām pazīmēm justos piederīgs un gaidīts sabiedrības loceklis. Lai nākotnē mēs dzīvotu vidē, kurā neviens netiek atstumts, mums jāturpina celt tiltus, kas vieno, nevis veido šķēršļus. Iekļaušana ir mūsu kopīgā atbildība!
2024. gada 8. novembrī norisināsies Tieslietu ministrijas rīkotā starptautiskā konference “20 gadi ES – sinerģija kopējā tiesību telpā”, kurā tiks diskutēts par Latvijas ieguvumiem un izaicinājumiem Eiropas Savienības tiesību attīstības kontekstā. Tajā īpaša uzmanība tiks pievērsta ES Pamattiesību hartas nozīmei un ES brīvības, drošības un tiesiskuma telpas attīstībai, tostarp horizontālā principa “Vienlīdzība, iekļaušana, nediskriminācija un pamattiesības” īstenošanai.
1 Labklājības ministrijas uzdevumā SIA “Berg Research” veikts pētījums “Sabiedriskās domas aptauja par sabiedrības izpratni par diskriminācijas aspektiem”, 2022.
