VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Kitija Bite
Dr. iur., darba tiesību eksperte
30. martā, 2022
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Nodokļi
9
9

Nodarbinātības apdraudējums NVO projektu īstenošanā turpinās

NVO kā darba devējam ir jāņem vērā, ka ne visas personas būs pašnodarbināti pakalpojuma sniedzēji. Tāpat ir projekti, kuros kā obligāta prasība ir slēgt darba līgumu ar nodarbināto. Līdz ar to problēma ar NVO kā darba devēju, kuram jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir nemainīgi aktuāla.

Freepik

No 2021. gada 1. jūlija tiek ieviesta jauna kārtība valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai, kas ietekmē virkni nevalstisko organizāciju, kuras ir darba devējas.  Saskaņā ar  datiem Latvijā 2021. gadā bija 27 286 biedrības un nodibinājumi, neskaitot arodbiedrības, politiskās partijas un sabiedriskās organizācijas. Pēc Uzņēmumu reģistra veiktajiem aprēķiniem NVO sektors veido aptuveni 11% no visiem reģistrētajiem uzņēmumiem un organizācijām. Biedrības un nodibinājumi kā darba devējs darbosies tajos gadījumos, kad nepieciešams veikt saimniecisko darbību, piemēram, projektu īstenošanu. Pēc NVO sektorā veiktajām aptaujām redzams, ka projekti kā finansējuma avots ir ietverti 89% biedrību un nodibinājumu.

īsumā
  • NVO sektorā, īstenojot projektus, 74% biedrību un nodibinājumu darba ņēmējus nodarbina nepilnajā darba laikā. Projektos atlīdzība mēnesī reti sasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. 
  • Tikai NVO nodarbinātie, kuru ienākumi ceturksnī nesasniedz 1500 eiro un kuriem nav citas darbavietas, ir 36% jeb 3 097 personas.
  • NVO nodarbinātie, kurus nodarbina vairāki darba devēji un kuru ienākumi ceturksnī nesasniedz 1500 eiro, ir 17% jeb 1486 personas.
  • Līdz 2022. gada 23. martam NVO par nodarbinātajiem bija jāveic minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas apmērā no pāris eiro līdz pustūkstotim eiro.
  • Neatrisināts ir jautājums par noslēgtajiem projektiem, par kuriem NVO kā projekta īstenotāja ir veikusi visus maksājumus, bet VSAOI tiek aprēķinātas pēc projekta noslēguma.

Biedrību un nodibinājumu likums nosaka, ka biedrības un nodibinājumi var veikt saimniecisko darbību, lai sasniegtu to statūtos noteikto mērķi. Līdz ar to NVO sektorā nav peļņas gūšanas rakstura un saimnieciskā darbība tiek veikta izņēmuma kārtā.

2020. gada 27. novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, kuros noteica, ka no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviesta jauna kārtība valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai. Grozījumos tika paredzēts, ka par visiem darba ņēmējiem ir veicamas iemaksas vismaz minimālajā līmenī jeb 500 eiro bruto (t. s. summa “uz papīra”) mēnesī, kopā summējot visus gūtos ienākumus, neatkarīgi no nodarbinātības un noslēgto saistību veida. Kā viens no argumentiem tika minēts, ka nav iespējama situācija, kad persona ilgstoši saņem ienākumus, kas ir zemāki par valsts minimālo darba samaksu. Līdz ar to valstij ir jāmeklē risinājums, lai arī šādas personas tiktu sociāli apdrošinātas.

Tiem nodarbinātajiem, kuru mēneša ienākumi ir zemāki par 500 eiro, darba devējs proporcionāli sedz starpību no mēnesī nopelnītās atlīdzības līdz 500 eiro. Aprēķins tiek veikts par gada ceturksni, proti, par 1500 eiro. Līdz ar to minētie likuma grozījumi skar tās personas, kuras strādā nepilnu darba laiku un/vai kuru atlīdzība ir zemāka par valstī noteikto minimālo darba algu. Tomēr ir jāizvērtē, vai šie grozījumi problēmu risinās un palielināsies darba ņēmēju ikmēneša ienākumi, vai netiks panākts pretējs efekts – darba devējs izvairīsies pieņemt darbā personas ar ienākumiem zem valsts noteiktā 1 500 eiro līmeņa.

NVO sektorā, īstenojot projektus, 74% biedrību un nodibinājumu darba ņēmējus nodarbina nepilnajā darba laikā. Respektīvi, projektos atlīdzība mēnesī reti sasniedz valstī noteikto minimālo darba samaksu. Ja darba ņēmējs triju mēnešu periodā pie visiem darba devējiem nesaņem 1500 eiro, biedrība vai nodibinājums ir spiests veikt maksājumu, lai nodarbinātajiem nodrošinātu valsts sociālās apdrošināšanas iemaksas minimālajā līmenī.

Kopš grozījumu stāšanās spēkā ir aizritējuši astoņi mēneši, un NVO sektors (tāpat kā jebkurš darba devējs Latvijā) 2021. gada 15. decembrī saņēma Valsts ieņēmumu dienesta aprēķinus par trešo ceturksni (jūliju, augustu, septembri). Tikai NVO nodarbinātie, kuru ienākumi ceturksnī nesasniedz 1500 eiro un kuriem nav citas darbavietas, ir 36% jeb 3 097 personas, savukārt NVO nodarbinātie, kurus nodarbina vairāki darba devēji un kuru ienākumi ceturksnī nesasniedz 1500 eiro, ir 17% jeb 1486 personas.

Tas nozīmē, ka līdz 2022. gada 23. martam NVO par nodarbinātajiem bija jāveic minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas apmērā no pāris eiro līdz pustūkstotim eiro.

Vai tas ir daudz vai maz, neizprotot NVO darbības mērķi sabiedrībā, ir sarežģīti spriest. Ja atceramies, ka NVO nav komersants un to veiktajai saimnieciskajai darbībai nav peļņas gūšanas rakstura, jebkura summa uzskatāma par apjomīgu.

Uz NVO sektorā nodarbinātajiem likumdevējs nav attiecinājis nekādus izņēmumus, tāpat arī likuma “Par valsts sociālo apdrošināšanu” pārejas noteikumos nav iekļauta atruna, ka minētie nosacījumi neattiecas uz jau noslēgtajiem līgumiem par projektu īstenošanu. Šim jautājumam tika pievērsta likumdevēja uzmanība, jo atsevišķas biedrības, kā liecina likumprojekta anotācija, likumdošanas procesā bija izteikušas šādu lūgumu. Tomēr ar 2021. gada 1. jūliju ieviestie grozījumi pilnā mērā attiecas arī uz uzsāktajiem projektiem.

Praksē tas nozīmē, ka NVO īstenojamajiem projektiem būs nepieciešami papildu līdzekļi, lai veiktu minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas par tiem darba ņēmējiem, kuru ienākumi ceturksnī nepārsniedz 1500 eiro. Respektīvi, biedrības un nodibinājumi, kuri īsteno jau iesāktos projektus, būs spiesti no saviem līdzekļiem maksāt par to, ka tiek īstenoti šādi projekti. Retorisks jautājums – vai NVO sektors nākotnē vēlēsies īstenot projektus, ja biedrībai vai nodibinājumam no saviem finanšu līdzekļiem būs jāveic piemaksas par šiem projektiem?

2021. gada septembrī Finanšu ministrijā tika izveidota darba grupa, kuras mērķis bija sagatavot priekšlikumus minimālo valsts sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu regulējuma pilnveidošanai. Pirmo reizi tika apzinātas darba devēju un NVO sektora problēmas nodokļu un minimālo sociālās apdrošināšanas iemaksu jomā. Lai arī darba grupā (sēdes norisinājās attālināti) nenotika diskusijas un tiesiskā regulējuma pilnveides priekšlikumu apspriešana, attiecībā uz nodarbinātību vairākos jautājumos tika panākts pozitīvs risinājums. Piemēram, 2022. gadā tika atstāts spēkā līdzšinējais regulējums autoratlīdzības līgumiem; par laika periodu, kad valstī ir izsludināts ārkārtējais stāvoklis, netiek aprēķinātas minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas; Valsts ieņēmumu dienestam ir jāuzrāda darba devējam tās personas, par kurām jāveic minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas. Kopumā tika realizēti aptuveni 15 ierosinājumi un uzlabojumi.

Tomēr, kā tika iepriekš minēts, NVO sektors palika nesadzirdēts attiecībā uz iesniegtajiem priekšlikumiem par grozījumu izdarīšanu likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”, lai nodrošinātu vienlīdzīgu attieksmi visiem īstenojamajiem Eiropas Savienības projektiem, ne tikai tam, kurš pašlaik likumā iekļauts kā izņēmums un kura īstenošanā iesaistītās personas ir atbrīvotas no minimālajām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Piemēram, biedrība “Sadarbības platforma”, kura ar Aktīvo iedzīvotāju fonda programmas atbalstu jau kopš aizvadītā gada maija īsteno rīcības iniciatīvu “Ceļš problēmas risinājumā”, ir piefiksējusi un iesniegusi vairākas normatīvā akta nepilnības. Organizācija reģionos teju gadu ir rīkojusi diskusijas–domdarbnīcas, lai meklētu risinājumus NVO darbam nākotnē, lai būtu iespējams īstenot projektus, kā arī uzklausījusi izaicinājumus, ar kuriem saskaras projektu īstenotāji. Iniciatīvu finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina.

Tāpat arī nav atrisināts jautājums par noslēgtajiem projektiem, par kuriem NVO kā projekta īstenotāja ir veikusi visus maksājumus, bet minimālās valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek aprēķinātas pēc projekta noslēguma.

NVO turpmāk būs jāsaskaras ar dažādiem izaicinājumiem, kā piedalīties projektu konkursos un tos īstenot, ja ir apgrūtināta projekta izmaksu plānošana, tāpat arī ir projekti, par kuriem netiek atbalstīta nodokļu un minimālo sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu iekļaušana attaisnotajos izdevumos. Kā iegūt ziņas, vai potenciālais darba ņēmējs, par kuru var neveikt minimālās sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir reģistrējis laulību un nepilngadīgu bērnu, kā noskaidrot, vai potenciālais darba ņēmējs mācās kādā izglītības iestādē?

Protams, NVO ir iespējams darba līguma vietā slēgt citus nodarbinātības līgumus, piemēram, autoratlīdzības vai uzņēmuma līgumu, lai varētu nodarbināt pašnodarbinātu personu, kura pati par sevi veic valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Šāds risinājums ir pats vienkāršākais NVO kā darba devējam, bet ir jāņem vērā, ka ne visas personas būs pašnodarbināti pakalpojuma sniedzēji. Tāpat ir projekti, kuros kā obligāta prasība ir slēgt darba līgumu ar nodarbināto. Līdz ar to problēma ar NVO kā darba devēju, kuram jāveic sociālās apdrošināšanas iemaksas, ir nemainīgi aktuāla.

Jācer, ka biedrības un nodibinājumi, nodarbinot darba ņēmējus, ar projektu starpniecību turpinās īstenot dažādas aktivitātes un stiprinās pilsoniskās sabiedrības veidošanos, tādējādi īstenojot Latvijas Republikas Satversmē noteikto biedrošanās brīvību.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
9
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU