VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Kitija Bite
Dr. iur., darba tiesību eksperte
06. augustā, 2021
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Nodokļi
10
10

Nodokļu reforma ietekmēs nodarbinātību NVO projektu īstenošanā

Publicēts pirms 2 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

FOTO no personīgā arhīva

2020. gada 27. novembrī Saeima pieņēma grozījumus likumā “Par valsts sociālo apdrošināšanu”. Saskaņā ar tiem no 2021. gada 1. jūlija tiek ieviesta jauna kārtība valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanai. Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas veido to budžeta finansējuma daļu, no kura tiek veikti maksājumi personām dažādu veidu sociālās palīdzības atbalstam. Piemēram, darbnespēja, bezdarbs, t. s. “māmiņu algas”, dīkstāve, vecuma pensijas u. c. Šīs iemaksas nenoliedzami ir būtisks finanšu mehānisms, lai īstenotu Latvijas Republikas Satversmē noteikto sociāli atbildīgas valsts principu. Līdz ar to nav šaubu par to, ka šādas iemaksas ir jānosaka un jāveic visiem nodarbinātajiem. Tomēr pieņemtie grozījumi ir sasteigti, nepārdomāti, nepietiekami apspriesti, un to izraisītās sekas būs vērojamas šā gada beigās un nākamā gada pirmajā pusgadā.

īsumā
  • NVO nav tipisks darba devējs/komersants, kurš īstenotu Komerclikumā noteikto mērķi – peļņas gūšana, veicot saimniecisko darbību.
  • Valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas attiecas uz pilnīgi visiem darba devējiem, kuri jebkādā veidā nodarbina personas.
  • NVO nav atbrīvotas no valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas par tiem nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī ir zem 500 eiro.
  • Darba devēji nebūs ieinteresēti nodarbināt personas nepilnā darba laikā.
  • Darba devējam nav gandrīz nekādu tiesisku instrumentu, kā, slēdzot jebkādu nodarbinātības līgumu, noskaidrot, vai potenciālais nodarbinātais ceturksnī saņems 1500 eiro minimālo darba algu.
  • NVO sektors, pretendējot uz turpmākajiem projektiem, nevarēs precīzi plānot izmaksas, jo nav skaidrs, kādas VSAOI būs jāsedz.
  • No juridiskā viedokļa nav iespējams projekta finansējumu izlietot pēc projekta noslēgšanās.

Kādas tad ir jaunās valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu izmaiņas, kuras stājas spēkā no šā gada 1. jūlija, un kāpēc tās ir tik nozīmīgas tieši NVO sektoram?

Vispirms jau kā atskaites punkts tiek noteikts minimālais slieksnis sociālo apdrošināšanas iemaksu veikšanai – 500 eiro bruto (t. s. “uz papīra”) mēnesī, summējot kopā visus gūtos ienākumus, neatkarīgi no nodarbinātības un noslēgtā saistības veida. Otrkārt, visiem nodarbinātajiem, kuru mēneša ienākumi ir zemāki par 500 eiro, darba devējs sedz starpību no mēnesī nopelnītās atlīdzības līdz 500 eiro. Aprēķins tiek veikts par gada ceturksni, proti, par 1500 eiro. Līdz ar to minētie likuma grozījumi skars tās personas, kuras strādā nepilnu darba laiku un/vai kuru atlīdzība ir zemāka par valsts noteikto minimālo darba algu.

Kāpēc šāda kārtība valsts sociālo apdrošināšanu obligāto iemaksu veikšanai ir būtiska NVO sektoram? Vispirms jau tādēļ, ka jebkura biedrība vai nodibinājums nav darba devējs klasiskā izpratnē. NVO sektors darbojas Latvijas Republikas Satversmē noteiktās biedrošanās brīvības tvērumā. Valsts atbalsta pilsoniskās sabiedrības veidošanos un attīstību, kuru īsteno valsts noteiktajās formās, tādās kā biedrība, nodibinājums, arodbiedrība, politiskā partija vai reliģiskā organizācija. NVO neveic saimniecisko darbību vai saskaņā ar Biedrību un nodibinājumu likumu var veikt saimniecisko darbību, lai sasniegtu statūtos noteikto mērķi. Līdz ar to NVO nav tipisks darba devējs/komersants, kurš īstenotu Komerclikumā noteikto mērķi – peļņas gūšana, veicot saimniecisko darbību. NVO saimniecisko darbību veic tikai tādēļ, lai īstenotu statūtos noteikto mērķi, kopumā stiprinot pilsonisko sabiedrību un demokrātiskas valsts attīstību.

Grozījumi likumā nenošķir nodarbinātības veidus un tās mērķus, proti, valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas attiecas uz pilnīgi visiem darba devējiem, kuri jebkādā veidā nodarbina personas. Tomēr jāņem vērā, ka NVO, neveicot saimniecisko darbību, finansējumu iegūst atšķirīgā veidā – pārsvarā tās ir biedru naudas, ziedojumi un projekti. Bieži vien projektu finansējums ir neliels, iesaistītajiem ekspertiem vai speciālistiem noteiktais darba apjoms un atlīdzība ir zemāka par valsts minimālo darba algu. Bet šādā situācijā NVO nav atbrīvotas no valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšanas par tiem nodarbinātajiem, kuru ienākumi mēnesī ir zem 500 eiro. Tā kā valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek veiktas par ceturksni, tad 1500 eiro ir tā summa, kuru nesasniedzot NVO par saviem nodarbinātajiem veiks valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, kas jānomaksā līdz 2022. gada 23. martam.

Likumdevējs Valsts sociālās apdrošināšanas likuma 3. pantā ir iekļāvis izņēmumus, kas noteic, uz kādām nodarbināto kategorijām neattiecas valsts sociālo apdrošināšanas obligāto iemaksu veikšana. Tie ir 12 izņēmumi: nevienā to punktā nav minēti atvieglojumi tām personām, kas tiek nodarbinātas biedrībā vai nodibinājumā. Neizpratni rada 10. izņēmums “personu, kura sniedz valsts finansētu pavadoņa (bērnam līdz 18 gadu vecumam) vai asistenta pakalpojumu vai pašvaldības finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam, vai Eiropas Savienības politiku instrumentu projekta ietvaros finansētu aprūpes pakalpojumu bērnam līdz 18 gadu vecumam” pasvītrotajā tekstā. Kāpēc ir izdalīti šie projekti, kas finansējumu saņem no Eiropas Savienības struktūrvienībām un sniedz tieši aprūpes pakalpojumus nepilngadīgām personām?

Apzinātās problēmas NVO sektorā

Darbojoties biedrības “Sadarbības platforma” rīcības iniciatīvā “Ceļš problēmas risinājumā”, kas ar Aktīvo iedzīvotāju fonda programmas atbalstu tiek īstenota kopš 2021. gada 30. aprīļa, esam konstatējuši vairākas būtiskas nepilnības normatīvajā aktā, kurā ņemta vērā NVO darbības specifika. Iniciatīvu finansiāli atbalsta Norvēģija, Islande un Lihtenšteina. Līdz šim jau esam organizējuši četras domdarbnīcas, kurās dažādu jomu NVO pārstāvji apzināja problēmas, kā arī pārstāvji no Labklājības ministrijas un Valsts sociālās apdrošināšanas aģentūras skaidroja grozījumu nozīmi un sniedza atbildes uz biedrību un nodibinājumu jautājumiem. Paralēli arī aptaujājam NVO dalībniekus, lai fiksētu pašreizējo situāciju NVO sektorā.

Trīs mēnešu laikā kopš rīcības iniciatīvas “Ceļš problēmas risinājumā” norises esam apzinājuši vairākas problēmas. Likumā noteiktie izņēmumi daļēji attiecas uz nodarbinātību NVO sektorā, bet rada finanšu slogu darba devējam, ja NVO īsteno projektus. Izņēmums, kas paredz iespēju darba devējam neveikt sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas projektiem, ir attiecināms tikai un vienīgi uz aprūpes vai asistentu pakalpojumu sniegšanu. Izdalot tikai šo vienu projektu veidu, ir skaidrs likumdevēja leģitīmais mērķis, nosakot šādu izņēmumu, bet nav skaidrs, kāpēc viens projekta veids ir vienlīdzīgāks par citiem. Respektīvi, šis izņēmums pārkāpj vienlīdzīgu tiesību principu NVO īstenoto projektu jomā.

Kā problemātiskās jomas NVO sektorā tika apzinātas kultūra, sports, izglītība, namu apsaimniekotāji un sociālo pakalpojumu sniedzēji.

Izņēmumi attiecināmi uz personām ar I un II grupas invaliditāti, respektīvi, ne uz visām personām ar invaliditāti.

Trīs izņēmuma gadījumi ir noteikti nepilngadīgu personu vecākiem, bet tikai tādā gadījumā, ja vecākiem ir reģistrēta oficiāla laulība.

Darba devēji nebūs ieinteresēti nodarbināt personas nepilnā darba laikā. Iespējami nelikumīgi uzteikumi, kuri neatbilst Darba likuma 101. panta pirmajai daļai. Turklāt darba devējam nav gandrīz nekādu tiesisku instrumentu, kā, pieņemot personu darbā un slēdzot jebkādu nodarbinātības līgumu, noskaidrot, vai potenciālajam nodarbinātajam ceturksnī ir 1500 eiro minimālā darba alga.

Potenciālais nodarbinātais, sniedzot ziņas darba devējam, var nezināt pilnīgu informāciju par sevi, jo likumā noteiktie izņēmuma punkti ir nestabili un ļoti mainīgi. Piemēram, augstskolu līgumdarbu pasniedzēji, kas nestrādā pilnu slodzi, vai studenti, kuru statuss var mainīties pa semestriem un kuru vecākiem tas nav zināms.

NVO sektors, pretendējot uz turpmākajiem projektiem, nevarēs precīzi plānot izmaksas, jo nav skaidrs, kādi projekta eksperti tiks piesaistīti un kādas valsts sociālās apdrošināšanas obligātās izmaksas būs jāsedz. Ne visos NVO projektos ir iespējams ieplānot ekspertu valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas, jo ne visi projekti atbalsta nodokļu jomu kā attaisnotos maksājumus.

Noslēdzot projektu, NVO kā projekta īstenotājs ir tiesīgs mēneša laikā pēc projekta noslēgšanās veikt visus maksājumus. Bet valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas tiek aprēķinātas pa ceturkšņiem, kas novedīs pie tā, ka projekts būs noslēdzies, piemēram, oktobrī, bet aprēķinu par valsts sociālajām apdrošināšanas iemaksām NVO saņems decembrī, kas ir jānomaksā līdz nākamā gada martam. No juridiskā viedokļa nav iespējams projekta finansējumu izlietot pēc projekta noslēgšanās.

Līdz šim biedrības “Sadarbības platforma” rīcības iniciatīvā  “Ceļš problēmas risinājumā” apzinātās problēmas un iegūtie dati liecina, ka 2021. gada decembrī lielai daļai NVO Valsts ieņēmumu dienests nosūtīs paziņojumu par nepieciešamību veikt valsts sociālās apdrošināšanas obligātās iemaksas. Tikai pagaidām nav atbildes uz jautājumu, kur NVO sektors iegūs papildu finanses, lai iemaksas veiktu.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
10
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI