Saskaņā ar Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta pirmo daļu dzīvokļu īpašnieku kopība ir tiesīga izlemt ikvienu jautājumu, kas attiecas uz kopīpašumā esošo daļu. Pēc lēmuma pieņemšanas likums neaizliedz dzīvokļu īpašnieku kopībai, piemēram, mainoties apstākļiem, turpmāk pieņemt citus lēmumus, kas groza vai atceļ citus iepriekš pieņemtos lēmumus. Vienlaikus jānorāda, ka darbības, kas jau veiktas uz iepriekš tiesiski pieņemta lēmuma pamata, piemēram, veikti maksājumi, noslēgti līgumi u. tml., atzīstamas par dzīvokļu īpašnieku kopībai saistošām, pat ja ar citu – vēlāk pieņemtu – lēmumu pirmais lēmums tiek grozīts vai atcelts. 

Atbilstoši Dzīvokļa īpašuma likuma 17. panta ceturtajai daļai ikviens dzīvokļa īpašnieks var pilnvarot citu personu pārstāvēt viņa intereses dzīvokļu īpašnieku kopībā, noformējot par to rakstveida pilnvarojumu. Pilnvarojuma apjomam pilnvarā jābūt skaidri un nepārprotami noformulētam. Saskaroties ar šādu pilnvaru rūpīgi jāpārliecinās, vai persona ir tiesīga pilnvarotāja vārdā veikt norādītās darbības. Saskaņā ar Civillikuma 2300. pantu pilnvarnieks nedrīkst pārkāpt viņam dotā uzdevuma robežas. 

Kas attiecas uz dzīvokļu īpašnieku kopības lēmuma apstrīdēšanu, tad izvērtēt minētā lēmuma tiesiskumu var tikai tiesa. Proti, Dzīvokļa īpašuma likuma 16. panta ceturtā daļa paredz: tiesa, pamatojoties uz dzīvokļa īpašnieka pieteikumu, var atzīt dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumu par spēkā neesošu, ja lēmums vai tā pieņemšanas procedūra ir pretrunā ar šā likuma noteikumiem. Tātad, ja dzīvokļu īpašnieku kopības lēmumā vai tā pieņemšanas procedūrā nav saskatāmi pārkāpumi, pamats konkrēto lēmumu atzīt par spēkā neesošu tiesas ceļā nepastāv, dzīvokļu īpašnieku kopība to var tikai atcelt ar citu lēmumu.