VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Aija Dulevska
speciāli LV portālam
18. janvārī, 2022
Lasīšanai: 12 minūtes
12
12

Komercmediju attīstības veicināšana – vai izmaiņas reklāmas tirgū ir nesušas augļus

FOTO: Freepik

Pirms gada sabiedriskie mediji izgāja no reklāmas tirgus. Tas bija gan ilgi gaidīts, gan pretrunīgi vērtēts notikums. Vai iecerētos mērķus ir izdevies sasniegt un kā pilnveidot līdzšinējos atbalsta mehānismus, LV portāls izvaicāja dažādu komercmediju pārstāvjus.

īsumā
  • Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors: “Visdrīzāk, liela daļa reklāmas naudas ir aizplūdusi citu valstu medijiem un globālajiem spēlētājiem.”
  • Latvijas Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja: “Lielākā daļa reklāmas aizgājusi uz portāliem, kā arī tādiem starptautiskajiem spēlētājiem kā Google un Facebook.”
  • SIA “Vidzemes Televīzija” valdes priekšsēdētājs: “Ieņēmumi no reklāmas ir pieauguši, taču es to vērtēju arī kā rezultātu ievērojamiem satura uzlabojumiem un kā reklāmas daļas darba panākumus.”

Viens no argumentiem, kāpēc reklāmas tirgus noteikumi mainījās, bija tas, ka pastāvēja pārliecība, ka šī reklāmas nauda, kas līdz šim plūda uz sabiedrisko mediju budžetu, kas tika dotēts arī no valsts budžeta, turpmāk nonāks komercmedijiem, lai tie varētu paplašināt oriģinālsatura apjomu. Šī iemesla dēļ pamazām pieaug Sabiedrības integrācijas fonda paspārnē esošā Mediju atbalsta fonda finansējums, šogad sasniedzot rekordapjomu.

Plašāk par tēmu:

Tas viss tiek darīts, lai Latvijā ražotais saturs kļūtu konkurētspējīgāks ar citu valstu, īpaši Krievijas kanālu, piedāvāto.

LV portāls jautā: Kāda bijusi sabiedrisko mediju iziešanas no reklāmas tirgus ietekme uz komercmedijiem? Vai reklāmas apjoms ir pieaudzis un līdz ar to arī oriģinālsaturs?

Andris Ķēniņš, Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Covid-19 krīzē, kad reklāmas apjoms būtiski kritās, ir grūti precīzi novērtēt, ir vai nav ieguvumu. Ja arī tie ir, tad tikai tādā apmērā, ka tas ir ļāvis nedaudz amortizēt Covid-19 sekas, bet par reālu ieguvumu šobrīd nevaram runāt. Arī reklāmdevēju aktivitāte būtiski nemainījās, kas liek domāt, ka lielākā daļa sabiedrisko mediju reklāmdevēju ir izvēlējušies citas mediju platformas savu preču un pakalpojumu reklamēšanai – visdrīzāk, liela daļa reklāmas naudas ir aizplūdusi citu valstu medijiem un globālajiem spēlētājiem.

Baiba Liepiņa, Latvijas Reklāmas asociācijas valdes priekšsēdētāja

FOTO: Zane Bitere, LETA

Ir grūti objektīvi izvērtēt, cik liela ir sabiedriskā medija iziešanas no reklāmas tirgus ietekme uz komercmediju rezultātiem gan Covid-19 pandēmijas radītās situācijas ar tai raksturīgo apstākļu mainību un nenoteiktību dēļ, gan citu notikumu dēļ, kuri norisinājās vienlaikus ar sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus. Raugoties no komerciālo radio pozīcijas, galvenais ieguvums ir tas, ka no radio tirgus, kurā jau iepriekš valdīja sīva konkurence, ir izgājis konkurents, kas, ņemot vērā valsts finansējumu, zināmās mērķgrupās varēja piedāvāt elastīgākus reklāmas atlaižu nosacījumus.

Televīzijas situācija ir atšķirīga. 2021. gads iesākās ne tikai ar sabiedriskās televīzijas iziešanu no reklāmas tirgus, bet arī ar vairāku krievu valodā raidošu kanālu pēkšņu slēgšanu. Televīzijas reklāmas tirgus kopējā apjoma izmaiņas varēs objektīvi izvērtēt šī gada 1. ceturkšņa noslēgumā, kad būs apkopoti dati par 2021. gada Latvijas reklāmas tirgu. Neraugoties uz Covid-19 radītajiem apstākļiem un krievu valodas kanālu pēkšņo slēgšanu, televīziju tirgu 2021. gadā pozitīvi ietekmēja ne tik daudz sabiedriskās televīzijas iziešana no reklāmas tirgus, cik jaunu reklāmdevēju parādīšanās e-komercijas kategorijā un konkurences saasināšanās mazumtirdzniecības kategorijā “Lidl” ienākšanas dēļ.

Oriģinālsatura pieaugums 2021. gadā bija visos medijos, ieskaitot sabiedriskos medijus. Taču komercmedijos šis saturs parādījās, pateicoties valsts finansiālajam atbalstam, kas tika atvēlēts mediju stiprināšanai gan valsts kopējās mediju atbalsta programmas ietvaros, gan ar mērķi mazināt Covid-19 radītās sekas.

Ingemārs Vekteris, SIA “Vidzemes Televīzija” valdes priekšsēdētājs

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Sabiedrisko mediju iziešana no reklāmas tirgus ir apsveicama, taču tā ir notikusi vismaz desmit gadus vēlāk, nekā tas būtu bijis nepieciešams. Šobrīd jāņem vērā Covid-19 krīze un citi blakus apstākļi, piemēram, Re:TV līderība reģionālo ziņu jomā, kanāla atpazīstamība u. c. faktori.

Ļoti grūti objektīvi novērtēt, cik liela vai maza sabiedrisko mediju neesamība reklāmas tirgū ir uz mūsu uzņēmuma reklāmas ieņēmumiem. Jā, – tie ir pieauguši, taču es to vērtēju arī kā rezultātu ievērojamiem satura uzlabojumiem Re:TV un kā reklāmas daļas darba panākumus. Pēdējie divi gadi Re:TV ir bijuši ļoti liels izaicinājums, taču tie ir mūs mobilizējuši, un esam izveidojuši patiesi spēcīgu mediju, kuram tagad ir jāiekaro auditorija dažādās platformās. Esam viens no spēcīgākajiem Latvijas medijiem sociālajos tīklos, sasniedzot nereti vairākus miljonus skatījumu mēnesī, piemēram, Facebook. Šobrīd prioritāte ir portāls, kuru lēnām, bet pamatīgi, veidojam kā spēcīgu nacionālo ziņu un vietējā satura izplatīšanas platformu. Oriģinālsaturs mūsu kanālā ir 24 stundas 7 dienas nedēļā, un, es atļaušos teikt, ka tādā apjomā, kādā mums šobrīd ir pieejamas ziņas, autorraidījumi un tiešraides, tas nav nevienā citā TV kanālā Latvijā. Katru dienu saražojam vidēji 5—6 stundas jaunu raidījumu, tai skaitā trīs reizes dienā ziņu oriģinālpārraides.

Ivonna Plaude, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja

FOTO: Edijs Pālens, LETA

Mēs, gan “Neatkarīgās Tukuma Ziņas”, kuras es pārstāvu, gan reģionālo mediju asociācija, esam vērtējuši, kur un kādā virzienā šobrīd ir virzījies reklāmas tirgus, un vērtējums ir viennozīmīgs – lielākā daļa reklāmas aizgājusi uz portāliem, kā arī tādiem starptautiskajiem spēlētājiem kā Google un Facebook.

Mūsu aptaujātie elektronisko mediju pārstāvji vērtē, ka Latvijas tirgū no trim miljoniem eiro reklāmas apjoma, kuru pirms tam varēja iegūt LTV, komerctelevīzijām ir tikuši ne vairāk kā 10—15%. Ja runājam par reģionālajiem preses izdevumiem, tad no šīs naudas, domāju, neesam saņēmuši neko. Reklāmas apjoms joprojām krītas, un pat no valsts kampaņām, kurām daļēji būtu jāparādās arī reģionālajā presē, vispārīgi redzējām tikai vienu – to, kas saistīts ar vakcināciju. Ja atceramies, ka tikai vakcinācijas avīzes izdošanai bija paredzēts tērēt 400 000 eiro, tad beigās visiem reģionālajiem medijiem šajā kampaņā kopumā tika atvēlēti tikai 40 000 eiro, turklāt ar piebildi, ka, lai arī ko mēs rakstītu, vairāk par 2000 eiro vienam medijam netiks samaksāts.

Iespējams, nebūtu korekti spriest par visu komercmediju saturu, bet, ja runājam par elektroniskajiem medijiem, tad, jā, manuprāt, to saturs ir palicis daudzveidīgāks, un ar atsauci uz valsts programmu atbalstu netiek pārraidītas bezgaumīgas un neprofesionālas blēņas, kā tas nereti ir bijis iepriekš.

Mediju atbalsta fonda darbība – vai tā palīdz palielināt oriģinālsatura apjomu? Ko MAF darbībā vajadzētu pilnveidot, ņemot vērā to, ka šogad finansējuma apjoms, salīdzinājumā ar iepriekšējo gadu, ir ievērojami pieaudzis?

Andris Ķēniņš, Raidorganizāciju asociācijas izpilddirektors

FOTO: Ieva Lūka, LETA

Noteikti, tas ir atbalsts vietējā satura daudzveidošanai. Ņemot vērā Covid-19 krīzi, man būtu sarežģīti apgalvot, ka ir pieaudzis oriģinālsatura apjoms, bet tas, kam varu piekrist, – šis atbalsts ir palīdzējis/palīdz noturēt apjomu apmierinošā līmenī. Runājot par pilnveidošanu, gribu akcentēt šādas nepieciešamības:

  • nodrošināt to, ka atbalsts ir pietiekamā apjomā;
  • atbalstam ir ilgtermiņa garantijas – tas nevar būt atkarīgs no ikgadējām diskusijām par budžetu;
  • tam jākļūst ilgtspējīgam.

Ko es ar to saprotu? Pirmkārt, atbalsts (lielākā daļa no tā) jānovirza nevis satura pasūtījumiem, bet mediju darbības attīstībai kopumā. Otrkārt, jābūt mehānismam, kas pieļauj satura projektu ilgtermiņa attīstību, iespēju turpināties.

Ingemārs Vekteris, SIA “Vidzemes Televīzija” valdes priekšsēdētājs

FOTO: Ieva Lūka, LETA

MAF ir būtiski palīdzējis uzņēmuma satura papildināšanai. Iepriekšējā gadā tikai par MAF finansēm esam saražojuši vairāk nekā 110 stundas oriģinālsatura. Tie ir gan ziņu un analītiskie raidījumi, gan informatīvi izklaidējošas pārraides. Faktiski, MAF finansējums tieši pēdējā gadā ir bijis kā vitamīni lielai daļai Latvijas mediju. Attiecībā uz MAF pilnveidošanu uzskatu, ka šobrīd ir pamats runāt par reāla Mediju fonda izveidi. Lai arī Sabiedrības integrācijas fondam, kuram šī funkcija šobrīd ir uzticēta, tas savulaik tika uzticēts uz neilgu laiku. MAF jābūt spēcīgai komandai, kura ne tikai izsludina konkursus un dala finanses, bet arī spēj stratēģiski izvērtēt mediju nozares situāciju un attiecīgi reaģēt arī saistībā ar finansējumu jomās, kuras jāatbalsta vairāk.

Piemēram, Re:TV pēdējo gadu laikā ir izveidots spēcīgs ziņu dienests, pretstatā tam, ka vairāki TV kanāli savus ziņu dienestus slēdza. Ziņas televīzijām ir ļoti dārgs produkts, bet tās ir nozīmīgas, lai cīnītos pret viltus ziņām un dokumentētu ikdienu. Uzskatu, ka MAF arī turpmāk ir jāatbalsta tieši ziņu saturs. Svarīgi ir ieguldīt arī kvalitatīvos autorraidījumos. Mūsu specifika ir nacionālās ziņas un autorraidījumi, kas stiprina nacionālo identitāti. Lai arī paši finansējumu šiem projektiem meklējam pie reklāmdevējiem, taču arī MAF finansējums ļauj realizēt apjomīgāku saturu, kas bez līdzfinansējuma nebūtu iespējams.

Ivonna Plaude, Latvijas Reģionālo mediju asociācijas valdes priekšsēdētāja

FOTO: Edijs Pālens, LETA

MAF finansējums, faktiski, ir vienīgais reālais atbalsta mehānisms, kas – vismaz reģionālajiem medijiem – ļauj kaut nedaudz noturēties virs ūdens. Vai, pareizāk, virs tā pacelt degunu. Tā kā lielākā daļa mediju darbinieku, reģionālo mediju žurnālistu jau vairākus gadus strādā ar ievērojamu pārslodzi, jo zemā algu līmeņa un augstās noslodzes dēļ šie mediji nespēj piesaistīt nepieciešamo papildu darbaspēku, runāt par ievērojamu oriģinālsatura pieaugumu, būtu nekorekti. Turklāt vēl jāatceras, ka šis atbalsts vienam reģionālajam preses izdevējam nepārsniedz 15 000 eiro, kas nenosedz pat viena mēneša izmaksas.

MAF līdzekļu apjoms šogad ir divkāršojies, bet tas nenozīmē, ka, piemēram, reģionālie mediji arī saņems divas reizes vairāk naudas nekā iepriekš. Projektu konkursā satura novērtējuma punkti nav noteicošie. Noteicošais joprojām ir pierādāma auditorija, kas drukātajiem medijiem nozīmē, ka tiek vērtēts tikai pārdoto eksemplāru skaits, bet netiek pieskaitīta ievērojamā, reizēm pat daudzkārt lielākā auditorijas daļa, kura bez maksas patērē medija saražoto saturu portālos un sociālo tīklu kontos. Jāņem vērā, ka mediju izdevumi šogad ir ievērojami auguši – papīra sadārdzinājuma dēļ pat līdz 15% ir palielinājušās tipogrāfijas izmaksas, sava artava ir arī degvielas un energoresursu cenu kāpumam.

Labs saturs
12
Pievienot komentāru

LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU