VIEDOKĻI
>
Par Latviju. Par Tevi Latvijā.
TĒMAS
Jānis Siksnis
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes priekšsēdētājs
24. novembrī, 2021
Lasīšanai: 7 minūtes
RUBRIKA: Viedoklis
TĒMA: Kultūra
4
4

Sabiedriskie mediji pelnījuši stabilus un prognozējamus pamatus

Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Jānis Siksnis: “Pastāv risks, ka piedzīvosim sabiedrību, tajā skaitā arī lēmumu pieņēmēju paaudzi, kuras kvalitātes latiņa ir zema un kritiskā domāšana – atrauta no realitātes. Šāds iespējamais scenārijs ļauj skaidri prognozēt potenciālās sekas un jau tagad apzināties mūsu kopējo atbildību.”

FOTO no personīgā arhīva

Nesen apritējušas 100 dienas, kopš ievēlēti jaunās Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (SEPLP) locekļi. Paralēli apjomīgajam darbam, veidojot pilnīgi jaunu valsts pārvaldes institūciju, esam spēruši nozīmīgus soļus Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas kvalitatīvai, ilgtermiņa attīstībai.

Pēdējo gadu laikā informatīvā telpa ir īpaši trausla. Cilvēki apjūk kardināli pretēju notikumu traktējumu un dezinformācijas priekšā, un tieši šādas situācijas skaidri parāda, cik profesionāli ir gan žurnālisti, gan redaktori un mediju vadītāji. Vai tie spēj atrast veidus, kā sasniegt cilvēkus ar dažādām pārliecībām, vai māk izkāpt no burbuļiem, kuros ērti dzīvo virkne viedokļu līderu, vai prot saredzēt tālāku nākotni, prognozējot to, kurp mēs kā Latvijas sabiedrība savā attīstībā atradīsimies kaut vai tuvākajās desmitgadēs? Šie jautājumi ir arī SEPLP galvenais vadmotīvs, kas definē mūsu prioritātes, pieņemot lēmumus un izvirzot mērķus.

Satura kvalitāte – mediju vadības un ombuda prioritāte

Sabiedrisko mediju loma cilvēku informēšanā un izglītošanā ir neaizstājama. To pierāda arī pētījumi. Sabiedriskās domas aptaujas, ko ik mēnesi veic pētījumu aģentūra “Kantar”, atklāj, ka Latvijas Televīzija jau kopš vasaras sākuma stabili spēj noturēt līderpozīcijas kā Latvijas skatītākais kanāls, un Latvijas Radio programmu klausīšanās ilgums arvien pieaug. Tas nozīmē, ka cilvēki novērtē sabiedrisko mediju radīto saturu.

Drīz gatavojamies izsludināt konkursu uz trīs vakantajām Latvijas Televīzijas valdes locekļu amata vietām. Pirms to darīt, sapratām, ka ir jāpārskata prasības, lai tās atbilstu aktuālajām LTV vajadzībām  un būtu kopsolī ar to, kā attīstās mediju vide Latvijā un pasaulē, kā mainās sabiedrība un tās paradumi. Izvirzot to kā prioritāti, izveidojām konkursa nominācijas komisiju, kuras sastāvā ir gan pieredzējušākie mediju eksperti, gan korporatīvās pārvaldības un valsts pārvaldes speciālisti.

Jau ir izsludināts konkurss uz sabiedrisko mediju ombuda amatu – principiāli jaunu pozīciju, kas, faktiski, būs kā vidutājs starp medijiem, sabiedrību un valsti. Šogad veiktais “Eirobarometra” pētījums par uzticēšanos medijiem Baltijas valstīs liecināja, ka Latvijā šī gada sākumā ir pieaudzis uzticības līmenis drukātajai presei, savukārt ir palielinājusies neuzticēšanās radio un televīzijai. Lai gan absolūtos skaitļos uzticības ziņā abi – gan radio, gan televīzija – joprojām ieņem līderpozīcijas, jaunākie dati brīdina, cik svarīgi medijiem ir saglabāt ciešu saikni ar sabiedrību, ne tikai objektīvi atspoguļojot informāciju, bet arī izprotot tās vajadzības. Viens no ombuda galvenajiem uzdevumiem būs proaktīvi veicināt diskusiju par kvalitatīvu žurnālistiku un sabiedrisko mediju lomu iedzīvotāju informēšanā.

Tas, ko mēs jau šobrīd redzam, – sabiedriskajos medijos nepieciešams arvien vairāk un vairāk analītiskās un pētnieciskās žurnālistikas, lai skaidrotu apkārt notiekošo. Pēdējos gados pārāk maz uzmanības ir pievērsts mazākumtautību auditorijai. Tāpat skaidrs, ka ir nepieciešamas arvien jaunas un radošas metodes jaunu cilvēku noturēšanai pie sabiedriskajiem medijiem. Jauni cilvēki izjūt kārdinājumu aizplūst interneta plašumos, kur satura kvalitāte netiek vērtēta. Šī ir bīstama tendence, jo tuvā nākotnē tieši viņi būs tie, no kuriem būs atkarīga mūsu valsts. Ja tā turpināsies, pastāv risks, ka piedzīvosim sabiedrību, tajā skaitā arī lēmumu pieņēmēju paaudzi, kurai kvalitātes latiņa ir zema un kritiskā domāšana – atrauta no realitātes. Šāds iespējamais scenārijs ļauj skaidri prognozēt potenciālās sekas un jau tagad apzināties mūsu kopējo atbildību.

Medijiem apvienojoties, jārada lielāka kopīgā jauda

Viens no lielākajiem izaicinājumiem gan mums kā padomei, gan arī sabiedrisko mediju kolēģiem, bez šaubām, būs Latvijas Televīzijas un Latvijas Radio apvienošana. Vairāki gadu desmiti aizvadīti, diskutējot par veidiem un iespējām, kā īstenot spēcīga un vienota sabiedriskā medija ieceri. Iespējams, daudzi tur strādājošie jau ir noguruši no šīs tēmas. Bet līdz ar jauno sabiedrisko mediju pārvaldības likumu, kurā padomei uzdots pusgada laikā izstrādāt apvienošanas koncepciju, beidzot ir izskanējis nepārprotams starta šāviens. Arī Valsts prezidents mediju apvienošanas koncepciju akcentējis kā SEPLP galveno prioritāti, uzsverot viedokļu daudzveidības un augstas žurnālistikas kvalitātes saglabāšanu.

Ļoti īsā laikposmā jāpaveic monumentāls darbs. Ciešā sadarbībā ar Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas darbiniekiem SEPLP vadītās darba grupas intensīvi strādā, lai jau līdz februārim iesniegtu vienotā medija koncepciju Saeimā. Zinām, ka, praktiski realizējot šo apvienošanu, sastapsimies ar lieliem izaicinājumiem. Bet mums tepat blakus – Lietuvā un Igaunijā – ir veiksmīga pieredze, no kuras varam smelties atsevišķus risinājumus, kā arī izvairīties no mīnām, uz kurām uzkāpa mūsu kaimiņi. Kā norāda Igaunijas mediju analītiķi, mediju apvienošana nesa pozitīvus rezultātus. To arī vienā no Latvijas Radio intervijām atzina Tallinas Universitātes asociētais profesors Andress Jēsārs, atklājot, ka reportieriem nu ir vairāk laika un resursu, lai nodarbotos ar pētniecību. Ja agrāk radio un televīzijas žurnālisti strādājuši katrs atsevišķi, savstarpēji nedaloties ar informāciju, tad tagad, strādājot kopā, stāsti ir daudz jaudīgāki.

Mēs jau šobrīd redzam, cik veiksmīgi sevi ir attaisnojis Latvijas Radio un Latvijas Televīzijas vienotais ziņu portāls LSM.LV, kas dažu gadu laikā nostiprinājies starp Latvijas vadošajiem interneta medijiem. Iepriekšējā nedēļā “Gemius” publicētajā Latvijas interneta lietotāju apmeklētāko vietņu TOP 20 LSM.LV ieņēma trešo vietu, piedzīvojot skaitliski lielāko auditorijas pieaugumu starp TOP interneta vietnēm. Mēneša laikā tas sasniedza 738 000 lietotāju. Mums kā mediju uzraugiem tas rada lepnumu par profesionāliem un spēcīgiem kolēģiem un sniedz pārliecību, ka kopīgiem spēkiem ir iespējams sasniegt arvien augstāku līmeni, paceļot ne tikai žurnālistikas kvalitātes kopējo latiņu, bet arī piedāvājot Latvijas iedzīvotājiem augstvērtīgu saturu, kam īpaši šajā laikā ir izšķiroša nozīme.

***
Šajā publikācijā paustais autora viedoklis un skatījums var nesakrist ar LV portāla redakcijas nostāju. Ar LV portāla redakcionālo politiku var iepazīties šeit.
Labs saturs
4
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI