FOTO: Ieva Makare, LETA
Valsts prezidents ir izsludinājis Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu, ko pēc četru gadu ilgā darba Saeima pieņēma 19. novembrī. Likums stāsies spēkā 2021. gada 1. janvārī, un tā mērķis ir nodrošināt efektīvu un atklātu sabiedrisko mediju pārvaldību, kā arī to neatkarību un atbildīgumu sabiedrības priekšā. Tāpat ar jauno likumu paredzēts veicināt kvalitatīvu sabiedrisko mediju darbību.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums noteiks sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu stratēģisko mērķi, juridisko statusu, darbību, finansēšanas, pārvaldības un uzraudzības pamatprincipus.
“Līdz ar likuma stāšanos spēkā ceram, ka tiks atrisināti vairāki ar sabiedrisko mediju pārvaldību saistīti problēmjautājumi,” akcentē kultūras ministrs Nauris Puntulis, turpinot uzsvērt, ka spēcīgiem un neatkarīgiem sabiedriskajiem medijiem jābūt mūsu informatīvās telpas drošības pamatam. “Saeimas apstiprinātais jaunais Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums mūs pavisam noteikti ved šajā virzienā. Šobrīd ir svarīgi, lai iespējami īsā laikā varētu tikt izveidota un darbu uzsāktu jaunā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome,” norāda N. Puntulis, atgādinot, ka “būtiski turpināt arī citas iesāktās strukturālās izmaiņas, nodrošinot sabiedrisko mediju iziešanu no reklāmas tirgus ar 2021. gadu un palielinot sabiedrisko mediju finansējumu”.
Likumprojekta “Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likums” izstrāde Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā tika uzsākta jau 2016. gada 14. jūnijā, kad Kultūras ministrija 12. Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas sēdē prezentēja jauno sabiedrisko mediju tiesiskā regulējuma uzlabojuma modeļus, izskatot likumprojektu otrajā lasījumā, Saeimas sēdē šogad 10. septembrī atgādināja komisijas priekšsēdētājs Artuss Kaimiņš.
Pēc vairāk nekā gadu ilgām diskusijām profesionālajā, sabiedriskajā un politiskajā vidē Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija 2017. gada 27. septembrī nolēma iesniegt izskatīšanai Saeimā likumprojektu par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu pārvaldību.
“Likumprojekts ir apjomīgs, un Latvijas sabiedriskajiem medijiem tas ir vitāli svarīgs, jo veidos jaunu sabiedrisko mediju uzbūves arhitektūru. Beidzot tiks sadalītas Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) funkcijas, lai padome nav vienlaikus atbildīga gan par naudas, gan par uzraudzības jautājumiem,” tā A. Kaimiņš.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumā nošķirtas NEPLP kā regulatora un sabiedrisko mediju pārvaldības funkcijas, izveidojot jaunu institūciju – Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP).
Likumā noteikts, ka sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir ir brīvi no politiskas, ekonomiskas, atsevišķu interešu grupu un citādas iejaukšanās to darbībā. Tie ir kapitālsabiedrības, kurās visas kapitāla daļas pieder valstij.
Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Televīzija” (LTV) un sabiedrība ar ierobežotu atbildību “Latvijas Radio” (LR). Sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi ir arī citas kapitālsabiedrības, ko dibina SEPLP. Šādu kapitālsabiedrību dibināšanai, reorganizācijai un likvidācijai nepieciešama ikreizēja Ministru kabineta piekrišana.
Likums paredz izveidot sabiedriskā medija pārraugu – sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomi (SEPLP), kas būs valsts kapitāla daļu turētāja LTV un LR, bet par to no abiem medijiem nesaņems atlīdzību.
SEPLP noteikta kā neatkarīga, pilntiesīga, autonoma institūcija, kas atbilstoši savai kompetencei pārstāv sabiedrības intereses sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu jomā. SEPLP vadīs sabiedriskā pasūtījuma izstrādi un kontrolēs tā izpildi, taču tai nebūs tiesību iejaukties konkrētās redakcionālās sabiedrisko mediju izvēlēs.
Sākotnējais likumprojekta variants paredzēja padomes izveidi deviņu locekļu sastāvā, bet Mediju politikas apakškomisijas ieteikums bija to samazināt līdz trijiem vai pieciem locekļiem. Iepriekš LV portālā piecu cilvēku SEPLP modeli kritizēja arī Rīgas Stradiņa universitātes (RSU) Komunikācijas fakultātes prodekāns profesors Ainārs Dimants, norādot, ka “piecu cilvēku modelis ir līdzīgs pašreizējai sistēmai NEPLP, pat vēl sliktāks, jo ir redzams politiķu līdzdalības pieaugums”.
Likuma galīgajā variantā noteikts, ka SEPLP sastāvā būs trīs locekļi, kurus uz četriem gadiem apstiprina Saeima un no kuriem vienu locekli apstiprināšanai izvirza:
Likumā noteiktas vairākas prasības, kurām jāatbilst personai, lai ieņemtu attiecīgo amatu, piemēram, persona nevarēs būt politiskās partijas vai partiju apvienības izveidotas lēmējinstitūcijas vai izpildinstitūcijas loceklis, kā arī politiskās partijas biedrs.
SEPLP locekļus varēs apstiprināt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas. Savukārt padomes priekšsēdētāju locekļi no sava vidus ievēlēs uz vienu gadu.
SEPLP locekļu atlīdzības apmēru nosaka Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likums.
Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekli vadīs tā valde, kura īstenos sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa administratīvo pārvaldību. Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes sastāvā būs ne vairāk kā trīs locekļi, kurus konkursa kārtībā izraudzīsies SEPLP. Izveidotajā nominācijas komisijā iekļaus SEPLP pārstāvjus un neatkarīgus ekspertus ar balsstiesībām, nodrošinot žurnālistikas, mediju, personāla vadības (piesaistes), korporatīvās pārvaldības un uzņēmējdarbības vadības jomu pārstāvību, un, ja nepieciešams, novērotājus ar padomdevēja tiesībām. A. Dimants spriež: pozitīvi ir tas, ka sabiedriskajiem medijiem būs koleģiāla valde.
Likumā uzskaitīti kritēriji, kādiem jāatbilst sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes loceklim. Piemēram, viņam jābūt ar nevainojamu reputāciju, zināšanām par kapitālsabiedrību pārvaldību u. c. Viņš nedrīkst darboties politiskajā partijā vai politisko partiju apvienībā, būt kāda elektroniskā plašsaziņas līdzekļa vai cita masu informācijas līdzekļa kapitāla daļu (akciju) īpašnieks u. c.
Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekli var ievēlēt amatā atkārtoti, bet ne vairāk kā divas reizes pēc kārtas.
Valdes locekļi nebūs tiesīgi izmantot savas pilnvaras, lai tieši vai netieši ietekmētu sabiedrisko mediju redakcionālos lēmumus.
Sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valdes locekļa atlīdzības apmēru nosaka Publiskas personas kapitāla daļu un kapitālsabiedrību pārvaldības likums, kas arī paredz, ka valdi ievēl uz pieciem gadiem.
Par redakcionālās politikas veidošanu un īstenošanu būs atbildīgs sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa galvenais redaktors. Izskatot likumprojektu trešajā lasījumā, viens no diskutablajiem jautājumiem bija par to, vai galveno redaktoru apstiprinās amatā medija valde vai SEPLP pēc valdes ieteikuma. Saeimas vairākums 19. novembrī nobalsoja, ka galveno redaktoru amatā izvirzīs attiecīgā sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa valde, bet uz pieciem gadiem amatā ievēlēs SEPLP.
A. Dimants uzskata, ka vajadzēja atļaut sabiedrisko mediju valdei pašai izvēlēties galveno redaktoru, “jo viņiem būs kopā jāstrādā. Tas nav labākais variants, kā jebkurš mediju uzņēmums darbojas. Visur, arī privātajos mediju uzņēmumos, ir valde, un tā izvēlas galveno redaktoru. Nav vajadzīgs nekāds politiskais savienojums”.
Likumā noteikts, ka valsts budžeta dotācija sabiedriskā pasūtījuma īstenošanai nedrīkstēs būt mazāka par iepriekšējā gada dotāciju, ja gadskārtējais valsts budžets nav mazāks kā iepriekšējā gada valsts budžets.
Likuma pārejas noteikumos norādīts, ka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši likuma prasībām ir izveidota SEPLP pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu finansēšanas modeli, kas nodrošinās neatkarīgu, atbilstošu un prognozējamu sabiedrisko plašsaziņas līdzekļu finansējumu un piecu gadu laikā sasniegs Eiropas vidējam finansējuma līmenim līdzvērtīgu apjomu.
“Likums neatrisina jautājumu par sabiedrisko mediju finansēšanas kārtību. Tā ir atslēga – kas maksā, tas pasūta mūziku. Mūziku faktiski pasūta valdība, un tas ir pretrunā ar sabiedriskā medija definīciju, ka tas ir medijs sabiedrībai, ko pārrauga sabiedrība, un tā arī medijus finansē. Lēmumiem par sabiedrisko mediju finansējumu vajadzētu būt tālu no kārtējiem valdības lēmumiem par gada budžetu vai līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, speciālām finansēšanas programmām,” norāda RSU Komunikācijas fakultātes prodekāns.
Likums neatrisina jautājumu par sabiedrisko mediju finansēšanas kārtību.
Pēc viņa domām, sabiedrisko mediju vajadzētu finansēt ar konkrētiem procentiem no noteiktiem nodokļiem.
LV portāls jau rakstīja, ka finansējuma jautājums sabiedriskajiem medijiem ir svarīgs, jo pērn jūnijā Saeima pieņēma grozījumus Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likumā, kuri paredz, ka 2021. gadā sabiedriskie mediji iziet no Latvijas reklāmas tirgus un tos finansēt var tikai no budžeta līdzekļiem.
Paredzēts arī aizliegums sabiedrisko mediju programmās un pakalpojumos, tostarp interneta vidē, izvietot visu veidu komerciālos paziņojumus. Šim ierobežojumam noteikti arī vairāki izņēmumi.
Jaunais likums paredz arī ombuda izveidi, kas pārraudzīs sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu sniegto pakalpojumu atbilstību likuma noteiktajam mērķim un darbības pamatprincipiem, ētikas kodeksiem un redakcionālajām vadlīnijām.
Tāpat ombuds būs tiesīgs ar pamatotu iesniegumu vērsties Saeimā, rosinot SEPLP locekļa vai visas padomes atcelšanu, ja ombuds būs konstatējis, ka padomes locekļa darbība vai bezdarbība rada draudus sabiedriskā medija redakcionālajai neatkarībai. Ombudu atklātā konkursā uz pieciem gadiem ievēlēs SEPLP, kandidatūras iepriekš saskaņojot ar sabiedrisko mediju ētikas padomēm.
Likuma pārejas noteikumos ir noteikts, ka sešu mēnešu laikā pēc tam, kad atbilstoši likuma prasībām ir izveidota SEPLP pilnā sastāvā, tā iesniedz Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijai koncepciju par apvienota sabiedriskā elektroniskā plašsaziņas līdzekļa izveidošanu un darbību.