Dzīvokļu īpašniekiem būtu jāiesaistās savas dzīvojamās mājas pārvaldīšanā, bet kā to labāk izdarīt? Vai būtu jādibina dzīvokļu īpašnieku biedrība? Kāpēc tas būtu jādara, un kādi ir biedrības uzdevumi?
Sarunā ar zvērinātu advokātu, Latvijas Universitātes Juridiskās fakultātes lektoru JĀNI LAPSU meklēsim atbildes uz šādiem jautājumiem:
- Kas ir dzīvokļu īpašnieku biedrība? Vai tai normatīvajos aktos ir paredzēts speciāls regulējums?
- Kurš likums regulē dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanu?
- Kādi jautājumi ir jāizlemj dzīvokļu īpašnieku biedrības dibināšanas sapulcē? Kas to organizē?
- Kas var būt dzīvokļu īpašnieku biedrības biedri – vai tikai dzīvokļu īpašnieki?
- Kas ir obligāti nepieciešams, ja tiek nodibināta dzīvokļu īpašnieku biedrība? Piemēram, vai ir vajadzīgs kopīgs biedrības bankas konts, kurā uzkrāt naudu remontdarbiem?
- Ja dibina biedrību, tad arī jābūt statūtiem, juridiskajai adresei un biedrība kā juridiska persona ir jāieraksta Uzņēmumu reģistra Biedrību un nodibinājumu reģistrā. Kāda var būt dzīvokļu īpašnieku biedrības juridiskā adrese?
- Vai, izveidojot biedrību, mājas īpašnieku kopībai uzreiz ir jālemj par mājas pārvaldības pārņemšanu, vai tomēr tas ir atsevišķs jautājums, kuru var risināt vēlāk?
- Kāda ir dzīvokļu īpašnieku biedrības un kāda – dzīvokļu īpašnieku kopības kompetence?
- Kāda jēga no biedrības biedra statusa, ja svarīgākie jautājumi par īpašuma apsaimniekošanu tiek izlemti visu kopīpašnieku sapulcē?
- Kādi dzīvojamās mājas pārvaldīšanas modeļi vēl ir iespējami? Vai biedrība ir labākā pārvaldes forma?
- Kas notiek, ja laika gaitā biedrības biedru skaits sarūk un tā pārstāv mazāk nekā pusi dzīvokļu īpašnieku?
Sarunā tiek aplūkots Biedrību un nodibinājumu likums, Dzīvokļa īpašuma likums un Dzīvojamo māju pārvaldīšanas likums.
Raidieraksts “Kā likums” ir pieejams LV portālā, kā arī “Podbean”, “Spotify”, “Apple” un “Google Podcasts” platformās.
Publicēts pirms 3 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
