Jau vairāk nekā gadu valsts pārvaldes iestādes un pašvaldības strādā attālināti. Cik lielā mērā šādam režīmam bija gatavs tieslietu resors?
Ziniet, Covid-19 tēma sāk nogurdināt, jo cilvēks kā dzīva būtne šādi nespēj dzīvot ilgi. Protams, ar izņēmumiem, jo cilvēki ir dažādi gan savā raksturā, gan izpausmēs.
Tieslietu resors bija gatavs strādāt digitāli un pildīt savas funkcijas, t. i., sazināties ar iedzīvotājiem un sniegt viņiem pakalpojumus uzreiz tajā pašā dienā, kad valstī tika izsludināta ārkārtējā situācija. Proti, mums attālinātajam režīmam bija piemērota infrastruktūra.
Jā, bija diskomforts un šoks, jo līdz tam nevienam pat sapņos nerādījās tāda veselības un medicīnas krīze. Mēs taču nespējām iedomāties, ka kaut kas tāds varētu notikt tepat pie mums Latvijā un Eiropā, ka ir iespējami tādi ierobežojumi, kas neļaus tikties ar saviem mīļajiem un kolēģiem, kas liegs darīt ierastās lietas, baudīt dzīvi, hobijus, mākslu un kultūru.
Ne velti arī valsts aicināja katram izveidot savu e-adresi, ko iedzīvotāji un uzņēmēji kopš 2019. gada var izmantot oficiālai saziņai un elektronisko dokumentu apritei ar valsts iestādēm. Bet vai mēs to darījām? Varu atzīties, ka arī es e-adresi izveidoju vien mirklī, kad tika izsludināta pirmā ārkārtējā situācija valstī. Tas ir skumji, ka mēs tikai pandēmijas dēļ aizdomājāmies, kāpēc mums vispār vajag tādus e-rīkus.
Tātad pandēmijas radītie apstākļi ir tie, kas pamudinājuši cilvēkus sākt izmantot e-vides sniegtās iespējas, kuras var uzskatīt par ieguvumu un kuras līdz tam, lai gan bija pieejamas, tika kūtri izmantotas?
Noteikti. Pandēmija ir bijis grūdiens lietām, kas tika vai nu ilgstoši plānotas, bet nerealizētas, vai arī mērķētas, bet ieviestas pa maziem solīšiem. Rodas loģiski jautājumi: kāpēc jau iepriekš dokumentus nevarējām parakstīt tikai un vienīgi elektroniski, kāpēc mums ikdienā ir nepieciešama eID karte, vai tikai tāpēc, ka mēs kaut ko varam izdarīt klātienē, mēs to nedarām attālināti? Par attālināto darbu vispār varam nerunāt. Iepriekš tā bija ekstra, kas pienācās par īpašiem nopelniem.
Vienlaikus neiztikt bez mīnusiem…
Protams. Neapskaužamā situācijā ir tie cilvēki, kurus sāka kolektīvi atlaist, kuriem nācās saskarties ar štatu samazināšanu un kuriem solīja, ka pēc pandēmijas viņi tiks pieņemti atpakaļ darbā. Bet, kā zināms, jau ir pagājis vairāk nekā gads un ierobežojumi joprojām ir spēkā.
Valsts pārvaldē, tostarp tieslietu resorā, mums bija svarīgi nepazaudēt ekspertus, jo jebkuram uzņēmējam vai iestādes vadītājam cilvēks ir zelta resurss. Vienalga, kādā digitālajā laikmetā mēs dzīvojam, kādi elektroniskie procesi un sistēmas mums ir pieejamas, tās visas palaiž, ar tām darbojas, tās kontrolē un risina joprojām cilvēks.
Arī attālinātais darbs rada mīnusus. Ir jūtama pārslodze, jo darba laiks vairs nav normēts. Sanāksmes, sapulces, tikšanās, intervijas un citas lietas ir izplūdušas, savukārt darba pauzes no vienas attālinātās komunikācijas līdz nākamajai ir aizmirstas.
Sapulces sāk vai nu pārklāties, vai arī piedalīšanās tajās notiek vienlaikus, līdz ar to zūd kvalitāte, rodas pārslodze, izdegšanas risks u. tml. Kādreiz telpa ierobežoja iespējamo uzaicināmo personu loku, tagad šāda ierobežojuma nav. Digitālās platformas ir pilnas, visi grib izteikties, un mēs tikai varam rēķināt, cik garākas ir kļuvušas sanāksmes. Vienlaikus mēs paši tam ļaujamies, jo gribam būt klāt visur. Darba vadītājiem tas ir izaicinājums: salikt atpakaļ sliedēs normētu darba laiku un darba procesu.
Diemžēl no tā cieš arī mūsu psihoemocionālais stāvoklis. Uzskatu, ka pirms pandēmijas mēs līdz galam nesapratām vārda “cilvēktiesības” lomu. Pareizāk sakot, mēs tās nenovērtējām. Es negribu būt pareģis, bet esmu pārliecināts – tā, kā bija kādreiz, vairāk nebūs nekad. Arī turpmāk mūsu dzīve ritēs mazākos pūļos. Mums ar to būs jāsadzīvo un jāpieņem, ka vakcinācija ir vienīgais, kas daļēji atvērs mums durvis plašākām iespējām.
Vai Tieslietu ministrijas padotībā ir iestādes, kuras, neņemot vērā pandēmiju, arī turpmāk varētu strādāt tikai attālināti?
Man šķiet, ikviena tieslietu resora iestāde var un varēs strādāt attālināti ar maziem izņēmumiem kādā no iestāžu struktūrvienībām. Ir pakalpojumi, kas jāsniedz klātienē, jo īpaši sabiedrības daļai, kurai e-vide ir sveša. Pretējā gadījumā šī sabiedrības daļa tiktu diskriminēta.
Pilnīga digitalizācija nebūtu arī vēlama. Cilvēcīgais klātienes kontakts ir nepieciešams, nu, vismaz reizi nedēļā, jo tas dod emocijas un pozitīvas enerģijas apmaiņu.
Vienlaikus pirms izmaiņām, ko ieviesa Covid-19, es, piemēram, Uzņēmumu reģistru jau saucu par mākoņiestādi. Lai optimizētu finanšu un cilvēku resursus, mēs izvērtējām un nolēmām mazināt šīs iestādes izvietojumu pa reģioniem. Šāds lēmums bija saistīts ar to, ka arvien vairāk Uzņēmumu reģistra klientu ar iestādi vēlējās sazināties elektroniski un nepieciešamība pēc klātienes apkalpošanas samazinājās. Tajā pašā laikā Uzņēmumu reģistra gadījumā mēs mēģinājām saglabāt, lai vismaz psiholoģiski šī klātienes sajūta paliek, proti, reģionā, kurā Uzņēmumu reģistra kā tāda nav, tā sniegtos pakalpojumus var saņemt pie notāra.
Nu, un notāri? Bez visas pandēmijas mums jau bija pieejams “DigiNotārs”, ar kura palīdzību var saņemt notāra pakalpojumus tiešsaistē.
Tāpat oficiālā izdevēja “Latvijas Vēstnesis” sniegtos pakalpojumus var nodrošināt tikai digitāli. Sākoties pandēmijai, oficiālais izdevējs ar savu kolektīvu priekšgalā strādāja 24/7, lai varētu papildu laidienos publicēt lēmumus, kas tapa naktīs un brīvdienās. Covid-19 laikā iestāde vēlreiz pierādīja un apliecināja, ka valstī ir vajadzīgs viens oficiālais izdevējs, kurā iedzīvotājiem ir pieejama visa informācija: nesagrozīta, patiesa un valstiska.
Arī Tiesu namu aģentūra, kas tagad ir mūsu, tā teikt, centralizācijas “provaiders”. Kādreiz zinājām vienu cilvēku no aģentūras, kuram varam zvanīt, lai saņemtu tehnisko atbalstu, ja nu kaut kas nedarbojas, un kurš nāca un klātienē to arī sniedza. Tagad tāpat mēs zvanām, bet šis cilvēks vairs klātienē nav jāsatiek: viņš attālināti spēj pieslēgties pie ierīces un palīdzēt.
Un eksāmeni! Vai mēs varējām iedomāties, ka tie var notikt attālināti? Protams, bija jāgroza visādi nolikumi un reglamenti. Tā kā es pats esmu Tiesu ekspertu eksaminācijas komisijas priekšsēdētājs, arī man sākumā šķita, ka kāzusu risināšanā taču notiks šmaukšanās, bet tagad, cepuri nost, saprotu, ka mums ir datori ar videokamerām un komisija jau tāpat tajā ekrānā redz, vai cilvēks čabinās zem tā datora vai skatās pa malām.
Tāpat kā klātienē ir noteikumi, ka nekas lieks nedrīkst atrasties uz galda, tie darbojas arī digitāli. Proti, arī attālināti par noteikumu neievērošanu eksāmena licēju var brīdināt un elektroniski par to izdarīt atzīmi, bet, ja pēc brīdinājuma pārkāpums izdarīts atkārtoti, viņu, tāpat kā klātienē, arī attālināti var izraidīt tikai no elektroniskās vides un izdarīt atzīmi, ka eksāmens nav nokārtots. Arī tiesību zinātnes profesionālā maģistra grāda studentiem pirmo reizi šā gada 9. jūnijā būs jākārto vienotais juristu profesionālās kvalifikācijas eksāmens, kas, iespējams, notiks tiešsaistē, izmantojot elektronisko vidi.
Un mūsu Satversmes tiesa. Tai vienai no pirmajām uzreiz bija plāns, kā notiks Satversmes tiesas spriešana un pat tās translācija. Es negribu nevienu nopelt, bet tikmēr citi, piemēram, Saeima, ļoti ilgi domāja, kā tiks nodrošināts darbs attālināti.
Tātad, jūsuprāt, Covid-19 radītie apstākļi ir tāds atspēriena punkts e-vides attīstībai un ātrākai pārejai uz to. Tajā pašā laikā, piemēram, Saeimas deputāts Didzis Šmits līdz šā gada marta vidum attālinātajās Saeimas sēdēs nepiedalījās pusgadu, uzskatot, ka tās nav likumīgas, proti, nav pieminētas konstitūcijā. Protams, tagad zināms, ka e-Saeima atbilst Satversmei, ņemot vērā Satversmes tiesas 2021. gada 12. marta nolēmumu lietā Nr. 2020-37-0106 par Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likuma pielikuma atbilstību Satversmei, kurā tiesa cita starpā atzinusi: nav nekādu šaubu par to, ka e-Saeima atbilst Satversmei, un tā garantē visas deputāta tiesības, kādas viņam ir, lai tās varētu realizēt šajā elektroniskajā vidē. Vai nav tā, ka normatīvie akti vienkārši neļauj ātri un efektīvi sāk izmantot e-vides priekšrocības, jo tajos nepieciešams lērums grozījumu, tostarp ietvert nepārprotamu jēdzienu “elektroniskā vide”?
Protams, ir nepieciešams izstrādāt un pieņemt ļoti daudz likumprojektu. Arī tieslietu sistēmā tikai laika gaitā tie tika izstrādāti. Savā attīstības stratēģijā mēs uzreiz paredzējām, kādiem procesiem, kādi likuma grozījumi būs nepieciešami.
Piemēram, runājot par Maksātnespējas kontroles dienesta funkcijām un lomām, mēs jau sākotnēji zinājām, ka taisīsim Elektroniskās maksātnespējas uzskaites sistēmu (EMUS), proti, vienotu elektronisko platformu visām maksātnespējas procesā iesaistītajām personām un institūcijām, kas sniedz iespēju kārtot maksātnespējas procesa un tiesiskās aizsardzības procesa lietvedību, kontroli no institūciju puses un piekļuvi detalizētai informācijai procesā iesaistītajām personām.
Tā kā EMUS procesi ir elektroniski, virzot attiecīgos grozījumus, mēs tajos uzreiz ietvērām jēdzienu “rakstiskā vai elektroniskā formā”. Tāpat bija arī ar kapitālsabiedrībām un to padomēm, kurām vajadzēja grozīt savus nolikumus, lai paredzētu, ka tās var sasaukt sapulci e-vidē.
Līdz šai krīzes situācijai neviens laikus nevarēja vai negribēja grozīt normatīvos aktus, kā arī paskatīties uz tehnoloģiju sniegtajām iespējām 21. gadsimtā. Bet mums ir jāskatās uz priekšu! Un šajā gadījumā – pandēmijas ietvaros – tas ir bijis tāds atspēriena punkts e-vides izmantošanā.
Arī Krīzes vadības padomes sēdes sākās tieši ar šādu steidzamu jautājumu izlemšanu. Kā zinām, tika pieņemti gan šie Ministru kabineta noteikumi Nr. 360, gan Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likums un Covid-19 infekcijas izplatības seku pārvarēšanas likums, kuros tika atrisināti jautājumi, kam līdz tam nebija skaidra regulējuma. Tie arī bija tie tiesiskie lēmumi, kurus pieņēma Ministru kabinets un pēc tam arī Saeima, kad atdzīvojās un sāka pieslēgties pandēmijas izraisīto jautājumu risināšanā.
Bet neviens arī pirms tam mums neliedza tālredzīgi un stratēģiski domāt. Šobrīd kā reiz rakstām jaunu Tieslietu ministrijas attīstības stratēģiju nākamajiem pieciem gadiem, kuras plānošanā ir iesaistīti ļoti daudz cilvēki. Iepriekšējā piecgadu stratēģijā mums arī bija iekļauta digitalizācija un elektronizācija, jo mēs kā tiesiska valsts gribējām kļūt par atzītiem ekspertiem ne tikai Latvijā, bet arī Eiropas Savienībā.
Jūs jau minējāt “DigiNotāru”, kas tik tiešām varētu būt noderīgs pakalpojums lielai sabiedrības daļai, bet vai nav tā, ka šī pakalpojuma pieejamību kavē citi nepieciešamie e-rīki, piemēram, tas pats e-paraksts?
Tieši tā. Pārsteidzoši, ka tas ietekmē ne tikai cilvēkus, kas ir vecāki par 60 gadiem, bet arī jaunākas paaudzes. Pagājušā gada nogalē es uztaisīju nelielu ekspresaptauju, vaicājot cilvēkiem: cik mēs esam gatavi nākamo gadu sagaidīt ar jauniem izaicinājumiem, kļūstot vēl digitalizētākiem, tostarp kam ir e-paraksts vai cita veida iespēja apliecināt savu identitāti elektroniski.
Tobrīd vieni, vairāk jaunās paaudzes pārstāvji, norādīja, ka viņiem ir eParaksts Mobile, citi – ka viņiem ir eParaksts eID kartē, bet tas nekad nav lietots. Taču tas, kas mani pārsteidza visvairāk, bija cilvēki vadošos amatos, departamentu un struktūrvienību vadītāji, kuru paraksts uz dokumentiem ir nepieciešams pastāvīgi, bet kuri izmanto tikai pildspalvu kā vienīgo parakstīšanās iespēju.
Tas nozīmē, ka šie vadītāji nepārtraukti “ražo papīru” un, iespējams, kādu viņu pārvaldītu procesu jau iepriekš nevarēja izmainīt un efektivizēt tikai tāpēc, ka cilvēks nebija gatavs mainīt konkrēti savu ieradumu, t. i., pildspalvu nomainīt uz e-parakstu.
Lai arī Covid-19 zīmē tiesvedība, cik iespējams, notikusi tikai rakstveidā vai attālināti, tādu elektronisko iespēju kā videokonference tiesās sāka ieviest jau 2012. gadā. Cik noprotu, Tieslietu ministrijas darba kārtībā atrodas arī “E-lietas” jeb izmeklēšanas un tiesvedības procesa digitalizācijas ieviešana, kurā tostarp ietilpst videokonferenču izmantošana tiesvedībā. Ko nozīmē šī “E-lieta”, kāds ir tās mērķis un ieguvumi?
Jā, “E-lieta” procesos ieviesīs elektronisku lietu izmeklēšanu, tiesvedību un sodu izpildi, nodrošinot informācijas pieejamību elektroniskajā vidē visiem procesā iesaistītajiem dalībniekiem. Tā ļaus samazināt izmeklēšanas un tiesvedības termiņus un nodrošināt informācijas pieejamību un atklātību. “E-lietas” galvenais uzdevums ir padarīt gan administratīvo procesu un administratīvo pārkāpumu procesu, gan kriminālprocesu un civilprocesu, kā arī izmeklēšanas procesu ātrāku, lētāku, efektīvāku, caurskatāmāku un drošāku, vienlaikus neaizmirstot par personu datu aizsardzības principu ievērošanu elektroniskajā vidē.
Proti, “E-lieta” aptvers ne tikai digitālas tiesvedības, bet arī izmeklēšanas stadijas. Šis projekts laika gaitā, visticamāk, finansiālo apsvērumu dēļ, tika sadalīts vairākās daļās. Tā kā mēs jau tolaik gājām uz digitalizāciju, tieslietu resors arī pieteicās uz šā projekta pirmās daļas īstenošanu.
Šobrīd “E-lietas” programmas pirmā posma īstenošanā ir iesaistīta Tiesu administrācija, Prokuratūra, Ieslodzījuma vietu pārvalde un Valsts probācijas dienests. Katra no šīm iestādēm, savstarpēji koordinējot darbības, attīsta savas pamatdarbības informācijas sistēmas, lai iestādēs esošo darbības procesu automatizācija un informācijas elektroniskā apmaiņa tiktu nodrošināta šo iestāžu informācijas sistēmu starpā.
Tas nozīmē, ka, piemēram, sistēmās ievadītā informācija būs pieejama visiem lietas dalībniekiem vienotā “E-lietas” portālā, lietas materiāliem varēs piekļūt klāt elektroniskā veidā, tostarp elektronisko datu apmaiņa varēs notikt ar sadarbības iestādēm, kā arī portālā būs pieejams vienots kalendārs tiesvedības procesa organizēšanai ar procesa dalībniekiem. Un, protams, tas ietaupīs resursus uz datu un dokumentu elektroniskās pieejamības rēķina.
Savukārt turpmākajos posmos “E-lietas” programmai pievienosies arī pārējās izmeklēšanas iestādes.
Vai es pareizi saprotu, ka “E-lietas” pirmajā posmā iesaistīta ir tikai prokuratūra kā izmeklēšanas iestāde, bet projekta beigās plānots, ka elektroniskā datu apmaiņa varēs notikt arī ar policiju?
Tieši tā. Iekšlietu resorā jau tagad notiek izstrādes un programmēšanas darbi, kā arī Iekšlietu ministrija un tās Informācijas centrs kopš “E-lietas” programmas pirmā posma piedalās konsultatīvajā padomē, lai dzirdētu un saprastu, kā process nākotnē tiks mainīts.
Vienlaikus, kopš stājās spēkā Administratīvās atbildības likums, tiesas administratīvo pārkāpumu lietās jau tagad strādā Tiesu informatīvās sistēmas (TIS) jaunajā tehnoloģiskajā platformā, kas izstrādāta “E-lietas” projekta ietvaros. Proti, policijā pārsūdzētas administratīvā pārkāpuma lietas saņemšana tiesā un tiesas nolēmumu nodošana atpakaļ policijai jau tagad notiek elektroniski.
Bet, lai praksē varētu pilnvērtīgi ieviest un tiesiski piemērot digitālu izmeklēšanu un tiesvedību, kā jau ierasts, ir nepieciešami atkal jauni grozījumi normatīvajos aktos?
Protams, lai pielāgotu šībrīža procesus elektroniskajam procesam, “E-lietas” ieviešanai ir nepieciešami grozījumi ne tikai visos procesuālajos likumos, t. i., Kriminālprocesa likumā, Civilprocesa likumā, Administratīvā procesa likumā, kā arī Administratīvās atbildības likumā, kas nosaka administratīvo pārkāpumu procesu norisi iestādē un tiesā, bet arī daudzos nozares likumos, piemēram, Prokuratūras likumā, Tiesu varas likumā utt. Liela daļa grozījumu likumprojektu veidā jau tagad ir iesniegti izskatīšanai Saeimā.
Vienlaikus atskārtām: lai gan visi procesi notiek digitāli, mums valstī nav arī tāda “jumta likuma”, kas regulētu elektronisko procesu būtībā visā valsts pārvaldē vai visām valsts informācijas sistēmām. Tādējādi norit darbs arī pie šāda likumprojekta izstrādes, kas “E-lietai” noteiks vienotu tiesisko regulējumu.
2020. gadā noslēdzās Valsts pārvaldes reformas (turpmāk – reforma) plāna izpilde, kas paredzēja trīs gadu laikā sasniegt impulsu valsts pārvaldes attīstībā, kā arī darba kvalitātes un efektivitātes uzlabošanā. Šis plāns varbūt netieši, bet ir taču arī cieši saistīts ar dažādu procesu digitalizāciju?
Šis ir lauciņš, ar kuru es ļoti lepojos visu valsts pārvaldes resoru ietvaros. Lepojos ar saviem kolēģiem, ka mums tas ir izdevies. Šī reforma bija stimuls eksperimentēt, nepretoties pārmaiņām un nedomāt par stereotipiem, atsaucoties uz iepriekšējo gadu pieredzi vai līdzšinējām reformām. Jāatzīst, ka Valsts pārvaldes reforma arī ir iemesls, kāpēc mēs bijām gatavi tādai Covid-19 pandēmijai.
Mūsu mērķis bija atgūt sabiedrības uzticēšanos un mainīt viedokli, ka valsts pārvalde nav tikai milzīgs, birokrātiski smagnējs monstrs un ka šeit nav tikai darbinieki, kas nemitīgi dzer kafiju, tērē nodokļu maksātāju naudu un stagnē.
Protams, viens no galvenajiem izaicinājumiem bija panākt 6% nodarbināto skaita samazinājumu, taču šis samazinājums sekmēja atlīdzības reformas ieviešanu, nodrošinot, ka tieslietu resora darbinieki ir apmierināti gan ar darba apstākļiem, gan atalgojumu un citām sociālajām garantijām. Jāatzīmē, ka darbinieku samazinājums netika īstenots, kādu atbrīvojot no darba, bet racionāli un efektīvi pārskatot brīvās vakances, kā arī uzdevumus un funkcijas.
Arī sarunās par plāna izpildi Valsts kancelejas pārstāvji uzsvēra, ka tieslietu resoram izdevies sasniegt un pat pārsniegt būtiskākos reformu plānā noteiktos rezultatīvos rādītājus darbinieku skaita samazināšanā, tādējādi ierindojoties līderu trijniekā valsts pārvaldē. Taču tikpat būtisks virziens kā nodarbināto samazinājums bija dažādu atbalsta funkciju centralizācija starp ministriju un tās padotības iestādēm, piemēram, centralizējot iepirkumu veikšanu un personālvadības procedūras.
Un tiešām, kā jūs sakāt, strādājām arī pie darba procesu vienkāršošanas, izmantojot dažādus e-risinājumus. Mēs ieviesām pirmo virtuālo asistentu tieslietu nozarē (Uzņēmuma reģistrā – UNA), izveidojām datorizētu grāmatvedi (Tiesu administrācijā – Māris). Vairākas iestādes atteicās no stacionāro telefonu lietošanas, galda printeriem (Tieslietu ministrijā), kā arī tika ieviesta automatizēta lietvedības sistēma. Piemēram, Patentu valdē, sākot ar 2020. gada 1. oktobri, patenta pieteikumu iespējams iesniegt tiešsaistē, un kopumā iestāde sniedz jau 17 e-pakalpojumus.
Pateicoties tieslietu resora neatlaidīgajam un konsekventajam darbam reformu plāna īstenošanā, kā arī veicot dažādus optimizācijas pasākumus un veicot budžeta pārskatīšanu, mums izdevās gūt ievērojamu valsts budžeta līdzekļu ietaupījumu. Tas savukārt ļāva rast papildu līdzekļus dažādu citu tieslietu nozares reformu īstenošanai, piemēram, Ekonomisko lietu tiesas izveidei un Oficiālās publikācijas nodrošināšanai bez maksas no 2021. gada, neprasot papildu finansējumu no valsts budžeta.
Pavisam noteikti varu teikt, ka reformu plāns ir būtiski sekmējis pozitīvu tieslietu resora attīstību, veicinot mūsu pakalpojumu pieejamību iedzīvotājiem. Proti, gan klātienē, gan e-vidē tie ir kļuvuši vienkāršāki, kvalitatīvāki un ātrāki.
Izmantojot iespēju, vēlos pateikt tiešām sirsnīgu paldies visām tieslietu resora darba grupām, kas strādāja pie reformu plāna īstenošanas, kā arī ikvienam kolēģim, kurš nāca ar iniciatīvu un priekšlikumiem! Šie darba rezultāti apliecina, ka esam īsta komanda jeb, kā mēdzam teikt, “TeaM”. Turpināsim attīstīties, būsim moderni, prestiži un galvenokārt būsim iekārojamākā darbavieta!
