Saziņas kārtība ar fiziskajām personām privāttiesiskajās attiecībās nav tik precīzi reglamentēta kā gadījumos, kad tā notiek ar valsts institūcijām, tādēļ jūsu minētajā situācijā būtu jāvērtē, kā iepriekš ir notikusi jūsu komunikācija ar parāda piedzinēju, piemēram, vai iepriekš nav sniegta piekrišana saziņai ar elektroniskā pasta starpniecību bez droša elektroniskā paraksta. Parādu ārpustiesas atgūšanas likuma 7. panta pirmā daļa noteic, ka kreditors vai parāda atgūšanas pakalpojuma sniedzējs, uzsākot parāda atgūšanu, rakstveidā paziņo parādniekam vai aizņēmējam par parāda esamību un aicina labprātīgi izpildīt kavētās maksājuma saistības.

Dokumentu juridiskā spēka likuma 1. pants noteic, ka dokuments ir jebkura rakstveida informācija, ko rada jebkurš publisko vai privāto tiesību subjekts, īstenojot iestādes vai amata pilnvaras (piemēram, valsts vai pašvaldības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, fizisko vai juridisko personu apvienība, notārs, tiesu izpildītājs, advokāts), vai fiziskā persona.

Dokumenta juridiskais spēks nodrošina iespēju izmantot attiecīgo dokumentu tiesību īstenošanai vai likumisko interešu aizstāvībai. Dokuments, kuram nav juridiska spēka, citām organizācijām un fiziskajām personām nav saistošs, bet ir saistošs šā dokumenta autoram.

Lai dokumentam būtu juridisks spēks (skat. 4. pantu), tajā iekļauj šādus rekvizītus:

• dokumenta autoru nosaukums;
• dokumenta datums;
• paraksts (izņemot likumā paredzētus gadījumus).

Tiesību aktos noteiktajos gadījumos organizācijas dokumentā, lai tam būtu juridisks spēks, papildus šā panta pirmajā daļā minētajiem rekvizītiem iekļauj šādus rekvizītus:

• dokumenta izdošanas vietas nosaukums;
• zīmoga nospiedums;
• dokumenta apstiprinājuma uzraksts vai atzīme par dokumenta apstiprināšanu;
• dokumenta reģistrācijas numurs.

Dokumentā, kurā norādāms tā saņēmējs, jānorāda arī adresāts, lai šim dokumentam būtu juridisks spēks.

Saskaņā ar Elektronisko dokumentu likuma (EDL) 3. pantu prasība pēc rakstveida formas tiek izpildīta, ja dokumentam ir elektroniskais paraksts un tas atbilst normatīvajos aktos noteiktajām prasībām. Elektroniskais dokuments uzskatāms par pašrocīgi parakstītu, ja tam ir drošs elektroniskais paraksts. Elektronisko dokumentu uzskata par pašrocīgi parakstītu arī tajos gadījumos, kad tam ir elektroniskais paraksts un puses par elektroniskā dokumenta parakstīšanu ar elektronisko parakstu ir vienojušās rakstveidā. Šādā gadījumā rakstveida vienošanās noformējama un parakstāma uz papīra vai elektroniski ar drošu elektronisko parakstu.

Iesniegumā jūs varat lūgt piedzinēju sniegt atbildi konkrētā veidā (piemēram, parakstot ar drošu elektronisko parakstu), taču arī elektroniskā pasta saraksti, kas nav parakstīta ar drošu elektronisko parakstu, tiesā var iesniegt kā pierādījumu. Šāda atziņa ir nostiprināta tiesu praksē, proti, Augstākā tiesa skaidrojusi, ka arī izdrukas no tīmekļvietnēm un ekrānuzņēmumi atbilst rakstveida pierādījumu jēdzienam un attiecīgi ir pieļaujami pierādījumi Civilprocesa likuma 95. panta pirmās daļas izpratnē (skat. Latvijas Republikas Senāta Civillietu departamenta 06.09.2023. spriedumu lietā Nr. SKC-565/2023).

Elektroniskie dokumenti un pierādījumi, piemēram, izdrukas un ekrānuzņēmumi, tiesai iesniedzami elektroniski, izmantojot tiesas e-pastu vai oficiālo e-adresi.

Uzziniet vairāk LV portālā:

• Dokuments sagatavots elektroniski. Vai tiešām derīgs bez paraksta?
• Ārpustiesas parādu piedziņa. Ko drīkst un nedrīkst darīt piedzinējs?
• Tuvplānā civilprocess – pierādījumu loma un sacīkstes princips tiesvedībā
• Par un ap tiesāšanos – pierādījumi un to loma tiesvedībā
• Ko ņemt vērā, izvēloties līguma slēgšanas formu, un kā pierādīt, ka tas ir noslēgts