Publicēts pirms 14 gadiem. Izvērtē satura aktualitāti! >>
Dokumenti, kam nav juridiskā spēka, nav nevienam saistoši un nevar tiesiski piespiest personu uz kādas darbības veikšanu.
FOTO: Māris Kaparkalējs, LV
Parakstu joprojām vajag
Ministru kabineta noteikumos Nr.154 „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumi” teikts, ka „dokuments ir jebkurā veidā un materiālā ierakstīta informācija, ko rada, saņem un uzglabā jebkura Latvijas Republikas valsts pārvaldes institūcija, valsts un pašvaldību iestāde, uzņēmums, uzņēmējsabiedrība un uzņēmējsabiedrību apvienība, kā arī sabiedriskā un reliģiskā organizācija vai fiziskā persona”.
Tātad arī šādi, elektroniski sagatavoti papīri plašākajā nozīmē ir uzskatāmi par dokumentiem. Tomēr šajos noteikumos ir definēts vēl viens nozīmīgs juridiskais termins - dokumenta juridiskais spēks jeb dokumenta īpašība (pazīmju kopums, statuss), kas nodrošina iespēju izmantot to kādas darbības veikšanai, tiesību īstenošanai un likumīgo interešu aizstāvībai.
"Paraksts joprojām ir un paliek juridiski spēkā esošā dokumenta neatņemama sastāvdaļa."
Dokumenti, kam nav juridiskā spēka, nevienam nav saistoši un nevar tiesiski piespiest personu uz kādas darbības veikšanu. To apliecina arī „Dokumentu izstrādāšanas un noformēšanas noteikumu” 14. punkts. Savukārt 18. punkts nosaka četrus obligātus rekvizītus, kuru kopums dokumentam piešķir juridisku spēku. Tie ir:
Paraksts nav nodrukāts vārds un uzvārds
Līdz ar to, paraksts joprojām ir un paliek juridiski spēkā esošā dokumenta neatņemama sastāvdaļa. Ja vēlaties saglabāt dokumenta juridisko spēku, tad dokumentam nevar atņemt personas pašrocīgo parakstu. Taču dažkārt to var aizvietot. Visi izņēmumi un variācijas iespējas ir atrunāti normatīvajos aktos.
Pirmais un loģiskais aizvietojums ir elektroniskais paraksts. Ir atsevišķi normatīvie akti par elektronisko parakstu, tā saņemšanu un lietošanu, par elektronisko dokumentu apriti. Tomēr elektroniskajam parakstam nav nekā kopīga ar frāzi „sagatavots elektroniski un derīgs bez paraksta”, un tas nerodas no tā vien, ka jūs esat uzdrukājuši uz papīra savu uzvārdu.
Elektroniskais paraksts ir īpašs un unikāls kods, ko piešķir par samaksu un strikti noteiktā kārtībā. Elektroniskā paraksta uzdevums ir dokumentu un informācijas elektroniskās aprites nodrošināšana, bet līdzīgi pašrocīgajam parakstam tam jāsaglabā iespēja precīzi identificēt personu (dokumenta autoru) un jāapgrūtina dokumentu viltošana.
Otrs izņēmums ir dokumenti, par kuriem normatīvajos aktos ir tieši noteikts, ka tie ir spēkā esoši un saistoši bez jebkādiem pilnvaroto vai atbildīgo personu parakstiem. Kā piemērus te var minēt maksāšanas paziņojumus par nekustamā īpašuma nodokli; transportlīdzekļa īpašniekam nosūtāmais paziņojums par nesamaksāto naudas sodu; protokols-lēmums par pārkāpumiem, kuri fiksēti ar tehniskiem līdzekļiem, neapturot transportlīdzekli; daži Valsts ieņēmumu dienesta dokumenti u.c.
Taču katrā no šiem gadījumiem pastāv normatīvais akts, kas ne tikai ļauj lietot uz dokumenta frāzi par derīgumu bez paraksta, bet šaubu gadījumā ļauj personai viegli pārliecināties, ka tas tiešām ir spēkā esošs un vērā ņemams paziņojums.
"Šāds dokuments nerada saņēmējam pienākumu uz to atbildēt un, vēl jo vairāk, izpildīt tajā prasīto."
Trešais un beidzamais izņēmums ir atrodams normatīvajos aktos, kas regulē grāmatvedības kārtošanas jautājumus un ļauj komersantiem samazināt parakstāmo dokumentu skaitu. Kaut arī Likuma par grāmatvedību 7.pants paredz, ka „visu grāmatvedības kārtošanai izmantojamo attaisnojuma dokumentu obligātais rekvizīts ir atbildīgo personu paraksts, tomēr tas nosaka arī gadījumus, kad atbildīgo personu parakstus var aizstāt ar to elektronisku apliecināšanu (autorizāciju)”.
Šeit tiek domāta nevis jau minētā elektroniskā paraksta lietošana, bet tieši dokumentu elektroniskā apliecināšana, kā alternatīva tradicionālajam parakstam. Likumdevējs ir precīzi norādījis šādas elektroniskas apliecināšanas obligātus priekšnosacījumus:
Tātad, pat ja viena uzņēmuma iekšienē grāmatvedības attaisnojuma dokumentu aprite un apliecināšana notiek elektroniski, tad attiecībā pret trešajām personām šī elektroniskā apliecināšana būs spēkā tikai tad, ja puses par to iepriekš būs vienojušās.
Visbiežāk grēko parādu piedzinēji
Tātad, valsts iestāžu tiesības sagatavot dokumentus bez paraksta ir norādītas normatīvajos aktos, bet komersantu iespējas atturēties no dokumentu parakstīšanas ierobežojas ar grāmatvedības attaisnojuma dokumentiem. Visos citos gadījumos dokumenti bez parakstiem nav derīgi, lai arī cik dziļas, spožas vai draudošas domas tur nebūtu iedrukātas.
Jāatzīmē, ka lielie uzņēmumi, kam ir plašs klientu loks (mobilo sakaru operatori, kabeļtelevīzijas pakalpojumu sniedzēji u.tml.), pievērš nopietnu uzmanību savu rēķinu elektroniskai apliecināšanai un parasti dara to pietiekami korekti, kā arī ietver nepieciešamās atrunas savos līgumos ar klientiem. To gan nevar teikt, piemēram, par daudzu parādu piedzinēju kompāniju vēstulēm un paziņojumiem. Protams, paraksta trūkums uz kreditora vai viņa pārstāvja atgādinājuma par parādu nedod tiesības izvairīties no savu saistību izpildes.
"Paraksta trūkums uz kreditora vai viņa pārstāvja atgādinājuma par parādu nedod tiesības izvairīties no savu saistību izpildes."
Tai pašā laikā šāds dokuments nerada saņēmējam pienākumu uz to atbildēt un, vēl jo vairāk, bez iebildumiem izpildīt visu tajā prasīto. Tiem, kas sagatavo un sūta juridiski spēkā neesošus dokumentus, ir jārēķinās ar šādu adresāta iespējamo reakciju un jāvērtē tā kā pierādījums savai nekompetencei, nevis kā adresāta neizdarība.
Savukārt tiem, kas saņem šādas vēstules, ieteicams visas pārrunas, saraksti, vienošanās un maksājumu jautājumus risināt tieši ar savu kreditoru, pārliecinoties par viņu pārstāvošo personu pilnvarām. Tikai tā cilvēks var būt pārliecināts, ka visi iespējamie iebildumi tiks uzklausīti un visi maksājumi nonāks īstā kreditora rokās.
Dažādu „starpnieku” pieprasītā atlīdzība ir maksājama tikai tad, ja šādas saistības parādnieks patiešām ir uzņēmies un uz spēkā esošo dokumentu pamata, turklāt izvērtējot pieprasītās samaksas atbilstību padarītā darba kvalitātei un pilnvarotā izdevumiem.
