“Amerikas Savienotās Valstis (ASV) ir Latvijas stratēģiskais partneris un sabiedrotais. Abas valstis saista īpašas attiecības,” vēstīts Latvijas Ārlietu ministrijas mājaslapā. “Līdz pat Latvijas neatkarības atjaunošanai 1991. gadā ASV konsekventi realizēja Latvijas okupācijas neatzīšanas politiku, sniedza nenovērtējamu ieguldījumu Latvijas neatkarības atjaunošanā, kā arī sekmēja Latvijas integrāciju NATO un ES. Drošības politikas joma ir Latvijas un ASV divpusējās sadarbības pamats. Latvijas un ASV valsts amatpersonas uztur regulāru politisko dialogu par aktuālajām norisēm reģionā un starptautiskajā politikā,” pausts ministrijas interneta vietnē.
Kopš 2016. gada, kad par ASV prezidentu ticis ievēlēts Republikāņu partijas kandidāts Donalds Tramps, Baltijas valstīs raisījušās bažas par konsekventu ASV atbalstu līdzšinējai drošības politikai reģionā un NATO, jo viņš apšaubījis šīs militārās alianses nozīmīgumu. Tomēr ASV atbalsts Baltijas reģionā pēdējos četros gados nav mazinājies.
Tikmēr Demokrātu partijas kandidāts ASV prezidenta vēlēšanās ir Džo Baidens, ASV viceprezidents Baraka Obamas prezidentūras laikā, kurš, kā vēsta Igaunijas sabiedriskās raidkompānijas ERR ziņu portāls, savas ievēlēšanas gadījumā solījis stipru atbalstu Baltijas reģionam un mūsu NATO partneriem, kā arī atturēšanas politikas turpināšanu attiecībā uz Krieviju.
LV portāls jautā: Kāds bijis ASV atbalsts Baltijas valstīm drošības jomā Donalda Trampa prezidentūras laikā? Kāds tas varētu būt viena vai otra prezidenta amata kandidāta uzvaras gadījumā?
Žaneta Ozoliņa
politoloģe, Latvijas Universitātes profesore
Foto: Ieva Leiniša, LETA
Neraugoties uz Trampa personību, ASV ieguldījums Baltijas valstu drošībā ir bijis ļoti nozīmīgs. Kopš 2014. gada gan ASV, gan NATO sabiedroto klātbūtne ir tikai pieaugusi, vairojot Baltijas valstu aizsardzības spējas. Pēc vēlēšanām neatkarīgi no tā, kurš būs prezidents – Tramps vai Baidens –, ASV ieguldījums drošībā turpināsies. Par spīti tam, kas bijis pie varas – republikāņi vai demokrāti –, Baltijas valstis vienmēr Savienotajām Valstīm bijušas gana nozīmīgas, gan saistībā ar okupācijas neatzīšanas politiku, gan drošību, gan citādi.
Savukārt, ja uz vēlēšanām ASV raugāmies plašākā kontekstā, no starptautiskās vides drošības un stabilitātes viedokļa, jāteic, ka Trampa prezidentūras gadi nav bijuši viegli un Latvijai vienmēr iepriecinoši tādēļ, ka ASV globālā loma ir samazinājusies. Ir grūti paredzēt, vai kaut kas strauji mainīsies, ja par prezidentu kļūs Baidens, jo Savienoto Valstu starptautisko reputāciju nebūs iespējams atgūt tikai ar viena kandidāta uzvaru vēlēšanās. Būs vajadzīgi vairāki gadi, lai ASV atkoptos no reputācijas krīzes, kāda ir bijusi pēdējos gadus. Ja arī Savienoto Valstu Kongresā pārsvaru iegūs demokrāti, tas varētu noritēt nedaudz ātrāk un vieglāk, taču katrā ziņā tas būs diezgan ilgs process.
Mārtiņš Hiršs
ārpolitikas un drošības eksperts
Foto: Ieva Lūka, LETA
Trampa prezidentūras laikā pieeja mūsu reģionam ir bijusi, kā angliski saka, īsākā ceļa braukšana. Trampam NATO nav tik īpaši būtiska, viņš ir bijis gatavs kašķēties ar sabiedrotajiem aliansē. Taču ASV Aizsardzības ministrijas kurss tādēļ pēdējos četros gados nav sevišķi mainījies, kas ir pozitīvi.
Tajā pašā laikā šajos gados mūsu reģionā – Baltkrievijā, Ukrainā un arī Krievijā – notikušas dažādas pārmaiņas, par kurām no Trampa puses nav sperti nekādi izlēmīgi, nozīmīgi soļi, ko mēs būtu varējuši sagaidīt no ASV iepriekšējiem prezidentiem. Tā tas varētu arī turpināties, ja Tramps tiks pārvēlēts.
Baidena gadījumā ir pilnīgi kaut kas cits. Viņš jau sen ir paziņojis, ka Krievija mēģina iejaukties rietumvalstu iekšējās lietās, uz ko Tramps nav nopietni reaģējis. Baidens ir runājis, ka būtu jāpalielina NATO klātbūtne Centrāleiropā un Austrumeiropā. Viņš skatās uz Krieviju līdzīgi kā mēs, atšķirībā no Trampa, kurš mēģina ar Krievijas prezidentu Putinu “čomoties”, lai gan ASV Aizsardzības ministrija brīdina, ka tas nav īpaši prātīgi.
Baidens prezidenta Obamas laikā bija ASV un Krievijas attiecību restarta organizators. Viņš ir bijis Latvijā, ir strādājis ar Putinu, arī vīlies Krievijā, kad šis attiecību restarts nenostrādāja. Baidens Krievijas faktoru drošībā noteikti uztvers daudz nopietnāk par Trampu.
Trampa mantojums ir būtiski ietekmējis visu pasauli, vairojis populisma un dažādu sazvērestības teoriju vilni, devis sparu dažādiem radikāļiem, kuri līdz tam bija diezgan margināla parādība. Tramps ir nepārtraukti melojis. Viņa pārvēlēšanas gadījumā tas viss turpināsies un pat kļūs vēl intensīvāks. Tas, protams, ir fundamentāli samaitājis ASV kā demokrātijas un brīvības citadeles tēlu un reputāciju.
Tas viss Eiropas drošības plānotājiem un valstu vadītājiem licis uz ASV paraudzīties daudz citādāk un saprast, ka šajā valstī tendences var būtiski mainīties, ka vairs nevaram paļauties uz ASV kā militāri un diplomātiski spēcīgāko valsti tādā mērā, kā tas bijis līdzšinējos 50–70 gadus. Protams, var jau teikt, ka Eiropai pašai vairāk jādomā par savu drošību un tai vajadzētu šajā lomā sadarboties vairāk. Taču līdz šim tas ir noticis tādā sarunu līmenī un ASV šajā ziņā ir bijusi koordinējoša un mobilizējoša loma.
Ja Eiropas Savienība saliktu savus aizsardzības budžetus kopā, tas būtu otrs lielākais pasaulē, taču patlaban Eiropas valstu starpā pastāv domstarpības, to vidū nav un arī tuvākajā nākotnē nebūs ne tuvu tādu spēju un ietekmes kā ASV, kuru loma ir svarīga un nepieciešama gan pasaulē, gan Eiropā.
Andis Kudors
politologs, eksperts drošības un Austrumeiropas jautājumos
Foto: Evija Trifanova, LETA
Kopumā Baltijas valstīm nacionālās drošības kontekstā īpaši nelabvēlīgs nav ne Tramps, ne Baidens, jo gan demokrātu, gan republikāņu administrācijas ASV pārsvarā ir izrādījušas aktīvu pretimnākšanu Baltijas valstīm nacionālās drošības jautājumos. Trampa nostāja ne tik labvēlīga ir pret tām bijušajām Padomju Savienības republikām, kuras nav NATO dalībnieces. Viņa pozīcija ir – tie, kuri ir kolektīvās drošības aliansē ar ASV, arī tiek pasargāti.
Ik pa laikam Trampa kritiskie izteikumi ir vājinājuši transatlantiskās saites, bet nav tās pārrāvuši. ASV kā demokrātiskā valstī darbojas atsvara un līdzsvara sistēma, kurā svarīga ir Senāta un Pārstāvju palātas nostāja. Gan vienā, gan otrā vairākums republikāņu un demokrātu kongresmeņu un senatoru ir par ASV darbību NATO ietvaros.
Neredzam, ka mūsu reģionā drošības jomā kaut kas būtu pasliktinājies. ASV karavīri šeit ir – viņi ir Polijā, daži arī Latvijā. Tas, ka poļi ir atraduši kopsaucēju ar ASV par militāro bāzu izveidošanu un lielāka kontingenta izvietošanu Polijā, noteikti nāk par labu arī mums.
Jā, Tramps ir grūti prognozējams, bet ar to viņš ir bīstams arī citiem globālajiem spēlētājiem, arī tai pašai Krievijai. Tramps pret Putinu kā indivīdu ir izturējies pozitīvi, bet ne pret Krieviju kā valsti.
Baidena politika būtu prognozējamāka, līdzīga kā ASV prezidentiem pirms Trampa. Baidens ir bijis Rīgā, zina Baltijas valstis un ir tieši pateicis, ka viņu interesē šo valstu drošība.
Tomēr es nezvanītu kādus trauksmes zvanus arī Trampa pārvēlēšanas gadījumā. Kamēr šeit ir NATO sabiedroto karavīri, nekas nemainīsies. Svarīgi, lai NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu darbība Baltijas valstīs turpinātos. Tās nav tik viegli atsaucamas, jo šī ir NATO kopīgā aktivitāte, nevis tikai ASV iesaiste. Mūsu partneru grupu vada Kanāda, kurai ir arī ciešas saites ar ASV. Tas ir labvēlīgi arī informācijas kara kontekstā, jo oficiālajai Krievijai ir grūtāk izvirzīt kādas apsūdzības Kanādai, kura nebūt nav kāds globālais policists vai centusies ietekmēt sev par labu kādus režīmus. Un reizē tā ir transatlantiskā saite.
Latvija ir izvēlējusies ASV par galveno stratēģisko partneri drošības jomā, un tas ir bijis labs un pareizs lēmums. Līdz šim tas ir atmaksājies, un varam cerēt un ticēt, ka tā tas būs arī turpmāk.
