NORISES
>
Notikumi, problēmas, aktuālas tēmas
TĒMAS
Sintija Broka
Latvijas Ārpolitikas institūta pētniece
25. augustā, 2020
Lasīšanai: 10 minūtes
RUBRIKA: Tuvplānā
TĒMA: Drošība
6
6

Izskaidrojot NATO: transatlantiskā partnerība

Publicēts pirms gada. Izvērtē satura aktualitāti! >>

Turpinot rakstu sēriju “Izskaidrojot un apspriežot NATO”, ko iesāka publikācija par NATO reakciju uz Covid-19 krīzi, šoreiz sniedzam ieskatu transatlantiskās partnerības darbībā. Uzzināsim, ko nozīmē NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā, kas ir Eiropas Atturēšanas iniciatīva un cik plaša ir Ziemeļamerikas militārā un civilā iesaistīšanās Baltijā.

īsumā
  • ASV militārpersonas atrodas vairākās Eiropas valstīs. Vācijā pašlaik ir izvietoti apmēram 35 tūkstoši, bet Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Polijā un Spānijā – vairāki tūkstoši amerikāņu karavīru.
  • NATO paplašināto klātbūtni Baltijas valstīs un Polijā izveidoja pēc Krievijas agresijas, nodrošinot sabiedroto klātbūtni tās iepriekš novārtā atstātajā austrumu flangā.
  • Kanādas vadīto kaujas grupu Ādažu militārajā bāzē Latvijā veido apmēram 1,4 tūkstoši karavīru, kā arī militārais aprīkojums, tostarp tanki un bruņumašīnas.
  • Lai panāktu savu dalībvalstu drošību, aliansei ir jāsaglabā spējas novērst, atklāt, atturēt un aizstāvēt pret jebkādiem agresijas draudiem. Šajā nolūkā NATO īsteno arī izglītības programmas.

Ziemeļamerikas bruņoto spēku klātbūtne Eiropā

ASV nenoliedzami ir viena no NATO galvenajām dalībvalstīm. ASV veido apmēram 70% NATO dalībvalstu kopējo aizsardzības izdevumu. Saskaņā ar NATO aplēsēm ASV 2019. gadā aizsardzības nolūkiem veltīja apmēram 3,4% no iekšzemes kopprodukta, kamēr Eiropas NATO dalībvalstu vidējais rādītājs bija aptuveni 1,55%. NATO sabiedroto vidū Amerikas Savienoto Valstu bruņotie spēki ir visspējīgākie.

Eiropā ir izvietoti desmitiem tūkstošu karavīru no ASV un Kanādas. Lielākā daļa to ir no ASV bruņotajiem spēkiem. Kopš Aukstā kara sākuma Amerikas un Kanādas bruņoto spēku klātbūtne Eiropā ir mazinājusi ārējo agresiju un atbalstījusi militārās misijas ārpus Eiropas – it īpaši Āzijā un Āfrikā. Eiropā izvietotajiem ASV un Kanādas bruņotajiem spēkiem ir būtiska nozīme, rīkojot regulāras mācības kopā ar sabiedrotajiem Eiropā.

ASV militārpersonas pastāvīgi atrodas vairākās Eiropas valstīs. Vācijā pašlaik ir izvietoti apmēram 35 tūkstoši, bet Itālijā, Apvienotajā Karalistē, Polijā un Spānijā – vairāki tūkstoši amerikāņu karavīru.

Jāpiemin, ka ASV bruņoto spēku klātbūtnei tādās valstīs kā Vācija ir arī citi iemesli. Militārajās bāzēs tiek nodarbināts ievērojams vietējo iedzīvotāju skaits, un šāda pieeja ir ekonomisks stimuls apkārtējai sabiedrībai, kuras uzņēmumi nodrošina preces un pakalpojumus. Līdzšinējo militāro objektu, piemēram, armijas garnizona Bambergā, slēgšana 2014. gadā negatīvi ietekmēja vietējo ekonomiku. Vietējie iedzīvotāji, kuri dzīvo netālu no izvietotajiem ASV militārajiem objektiem, ir pauduši iebildumus pret iespējamo karaspēka samazinājumu.

Amerikas un Kanādas vadība NATO paplašinātās klātbūtnes ietvaros

Viena no redzamākajām Ziemeļamerikas valstu iesaistēm Eiropā ir NATO paplašinātā klātbūtne Baltijas valstīs un Polijā. NATO paplašināto klātbūtni izveidoja pēc Krievijas agresijas, nodrošinot sabiedroto klātbūtni tās iepriekš novārtā atstātajā austrumu flangā.

Paplašinātās klātbūtnes ietvaros tika izvietotas kaujas grupas Latvijā, Lietuvā, Igaunijā un Polijā. NATO daudznacionālo paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu mērķis ir stiprināt aizsardzības un potenciālās agresijas novēršanas spējas. Latvijas un Polijas kaujas grupas, kuras vada attiecīgi Kanāda un ASV, apliecina transatlantisko saikni darbībā.

Ikdienā sabiedroto karavīri piedalās kopīgās starptautiskās un vietējās mācībās, kur Latvijas karavīri Ādažos un Polijas karavīri Ožišā mācās cits no cita un pilnveido savas prasmes uzlabot spēju sadarboties. Pamatojoties uz iepriekš minēto, krīzes situācijās NATO dalībvalstis spēs ātrāk un efektīvāk reaģēt uz pašreizējām drošības problēmām.

Kā uzņēmējvalsts Latvija nodrošina nepieciešamo atbalstu iesaistīto sabiedroto vajadzību apmierināšanai. Kanādas vadīto kaujas grupu Ādažu militārajā bāzē Latvijā veido apmēram 1,4 tūkstoši karavīru, kā arī militārais aprīkojums, tostarp tanki un bruņumašīnas. ASV vadīto NATO paplašinātās klātbūtnes kaujas grupu Polijā, Ožišā, veido apmēram 1,2 tūkstoši karavīru, kā arī raķešu palaidēju un pretgaisa aizsardzības sistēmas u. c. militārā tehnika.

ASV Eiropas Atturēšanas iniciatīva

Eiropai paredzētā atbalsta apliecināšanas iniciatīva tika ierosināta 2014. gadā, reaģējot uz Krievijas agresiju Ukrainā. Iniciatīvas mērķis ir palielināt ASV klātbūtni Eiropā un tādējādi stiprināt Eiropas sabiedroto valstu aizsardzību. 2017. gadā tā tika pārdēvēta par Eiropas Atturēšanas iniciatīvu (EDI), lai atspoguļotu izmaiņas starptautiskajā drošības vidē.

Eiropas Atturēšanas iniciatīva finansē arī ASV operāciju “Atlantic Resolve” (OAR). Katrā OAR operācijā tiek iesaistīti apmēram seši tūkstoši karavīru, kuri veic ne tikai operācijas, bet arī praktiskās mācības vairāk nekā 12 valstīs. OAR ietver daudznacionālas militārās mācības un militārā aprīkojuma un spēju attīstīšanu; nesens piemērs ir ASV karavīru nākamā rotācija ar apmēram 60 “UH-60 Black Hawk” helikopteriem izvietošanai militārajās bāzēs Latvijā, Vācijā un Polijā.

Par spīti nesenajām transatlantisko attiecību problēmām, ar EDI starpniecību ir palielināts budžets aizsardzības spēju stiprināšanai Centrāleiropas un Austrumeiropas valstīs. EDI ir padziļinājusi sadarbību drošības un aizsardzības jomā starp ASV un galvenajām labuma guvējām no OAR, proti, Bulgāriju, Igauniju, Latviju, Lietuvu, Poliju un Rumāniju.

Ziemeļamerikas valstu dalība militārajās mācībās Baltijā

Lai panāktu savu dalībvalstu drošību, aliansei ir jāsaglabā spējas novērst, atklāt, atturēt un aizstāvēt pret jebkādiem agresijas draudiem. Šajā nolūkā NATO īsteno izglītības un mācību programmas, lai palielinātu savu daudznacionālo spēku saliedētību, efektivitāti un gatavību. Daži dalībnieki, kas visbiežāk piedalās šajās mācību un izglītības programmās, ir ASV un Kanāda.

Viens no šādas programmas piemēriem ir ikgadējās militārās mācības “Baltops”, kas risinās Baltijas jūrā un nesen – 2020. gada jūnijā – tika rīkotas 49. reizi. Tās ir lielākās mācības Baltijas jūrā, kuras iekļāva jūras un gaisa spēkus ar aptuveni 30 kuģiem un zemūdenēm, kā arī 30 lidmašīnām. Mācībās ir iekļauta pretgaisa aizsardzība, pretzemūdeņu karadarbība, jūras spēku veiktu piegāžu bloķēšanas misija un atmīnēšanas operācijas. Gan ASV, gan Kanāda ir aktīvas programmas dalībnieces, kas regulāri piedalās mācībās un nodrošina ar karavīriem, lidmašīnām un zemūdenēm, kā arī dalās informācijā un paraugpraksē ar citiem alianses karavīriem.

Vēl viens lielisks transatlantiskās saiknes piemērs ir mācības “Defender Europe 20”, kurās tiek īstenoti izvietošanas treniņi, nodrošinot stratēģisku sagatavotību NATO atturēšanas mērķu atbalstīšanai. Kaut arī mācību “Defender Europe 20” satura apjoms tika pielāgots Covid-19 pandēmijas dēļ, tajās joprojām iesaistījās vairāki tūkstoši karavīru.

Ziemeļamerikas militārā un civilā iesaistīšanās Baltijā

Transatlantiskā militārā saikne nebalstās tikai uz militāro aspektu. Gan ASV, gan Kanāda ieņem aktīvu nostāju publiskās diplomātijas jomā, piemēram, militārā ekipējuma izstādēs un jaunatnes izglītības pasākumos.

Latvijas un ASV un Kanādas bruņotie spēki ir rīkojuši militārā aprīkojuma izstādes vairākās Latvijas pilsētās, lai iedzīvotājiem sniegtu iespēju uzzināt vairāk par ASV un Latvijas karavīru pienākumiem un mācībām, kā arī demonstrētu aprīkojumu un tehnoloģijas, ko tie regulāri izmanto. Līdzīgas izstādes regulāri tiek rīkotas arī Lietuvā un Igaunijā.

Turklāt gan ASV, gan Kanādas bruņotie spēki aktīvi sadarbojas ar izglītības iestādēm un apmeklē tās, lai piedalītos izglītības projektos. Viens no šādiem piemēriem ir biežā saziņa starp Kanādas un ASV militārajiem spēkiem un vietējo Ādažu vidusskolu, kas atrodas netālu no Ādažu militārās bāzes. ASV karavīri ar ASV nodrošināto militāro finansējumu palīdzēja vidusskolai, ierīkojot jaunu žogu ap skolas teritoriju. Turklāt gan Kanādas, gan ASV karavīru aktīvi piedalījās skolēnu dienās, kuras bieži rīko Latvijas Nacionālie bruņotie spēki un kuru laikā skolēniem no dažādām pilsētām ir iespēja apmeklēt militārās bāzes un uzzināt vairāk par karavīru ikdienas dzīvi un pienākumiem, kā arī NATO nozīmīgumu Latvijai.

Latvijas Ārpolitikas institūta realizētais projekta: "Izskaidrojot un apspriežot NATO" ietvaros ir tapušas vēl šādas publikācijas:

Labs saturs
6
Pievienot komentāru
LATVIJAS REPUBLIKAS TIESĪBU AKTI
LATVIJAS REPUBLIKAS OFICIĀLAIS IZDEVUMS
ŽURNĀLS TIESISKAI DOMAI UN PRAKSEI
LIETOTĀJU IEVĒRĪBAI
Informējam, ka šajā tīmekļa vietnē tiek izmantotas sīkdatnes. Turpinot lietot LV portālu, jūs piekrītat sīkdatņu izmantošanai. Uzzināt vairāk
SAPRATU