Ķīna ir klātesoša gan Arktikā, gan Āfrikā, un tā aktīvi investē arī mūsu pašu infrastruktūrā viscaur Eiropā. Aktualitāti nezaudē arī jautājums par Ķīnas aktivitātēm kibertelpā. Būtisks aspekts, kas jāņem vērā attiecībās ar Ķīnu, protams, ir tās militārā kapacitāte. 2019. gada NATO samitā Londonā NATO valstu vadītāji diplomātiski paziņoja, ka Ķīna starptautiskā līmenī sagādā ne vien virkni iespēju, bet arī izaicinājumu.
Ķīna ir otra lielākā ekonomika pasaulē, atpaliekot vien no ASV, kas pārliecinoši izmanto savu pieaugošo ietekmi pasaules politikā un ekonomikā. Kamēr Ķīnas iekšējo tirgu aizsargā dažādi – gan formāli, gan neformāli – šķēršļi, Ķīna aktīvi izmanto Eiropas un citu atvērto tirgu sniegtās priekšrocības.
Plašas investīcijas uzņēmumos un infrastruktūrā
Kā apstiprinājums Ķīnas pieaugošajai ietekmei Eiropā ir tās plašās investīcijas uzņēmumos, kā arī vērienīgie infrastruktūras investīciju projekti. Ķīnas plašā iesaiste Eiropas ostu infrastruktūras projektos ir raisījusi bažas NATO komandieru vidū, kuri brīdina, ka šāda situācija var nelabvēlīgi ietekmēt alianses iespējas reaģēt varbūtējas krīzes apstākļos.
Ķīnas pieaugošo ietekmi infrastruktūras jomā apliecina “Joslas un Ceļa” iniciatīva, globāla infrastruktūras attīstības stratēģija, kas paredz izveidot dzelzceļa, jūras un auto ceļu starpkontinentālos savienojumus no Āzijas uz Eiropu līdz pat Āfrikai.
Arī Ķīnas un Centrālās un Austrumeiropas valstu formāts “17+1” ir Ķīnas iniciatīva ar mērķi aktivizēt sadarbību ar 12 Eiropas Savienības dalībvalstīm un piecām Balkānu valstīm investīciju, transporta, finanšu, zinātnes, izglītības, kultūras un tūrisma jomā. Iepriekš šis sadarbības formāts bija plaši pazīstams kā “16+1”, bet 2019. gadā līdz ar Grieķijas pievienošanos dalībnieku loks ir paplašinājies.
Organizēta kiberspiegošana
Ķīnas starptautiskā ietekme turpina pieaugt un ir cieši saistīta arī ar tās militāro attīstību. Ar ievērojamu aizsardzības budžetu, ciešo sadarbību ar Krieviju, kā arī arvien neatkarīgāku un progresīvāku aizsardzības industrijas attīstību Ķīna ir demonstrējusi savu klātbūtni ne tikai ārpus Eiropas, bet arī Vidusjūrā un Baltijas jūrā.
Rietumos ir plaši izplatījies uzskats: lai sasniegtu savus ilgtermiņa stratēģiskos ārpolitikas mērķus, Ķīna aktīvi izmanto organizēto kiberspiegošanu. Tā, piemēram, 2018. gada novembrī ASV apsūdzēja virkni Ķīnas Valsts drošības institūciju amatpersonu par kiberspiegošanas mēģinājumiem.
Grupējums bija centies ielauzties atsevišķu ASV un Francijas uzņēmumu sistēmās, turklāt nesenā izmeklēšanā, ko veica tā sauktā drošības un izlūkošanas alianse, pazīstama ar nosaukumu “Piecas acis”, kurā ietilpst Apvienotā Karaliste, Kanāda, ASV, Austrālija un Jaunzēlande, tika noskaidrots, ka Ķīnas Komunistiskā partija ir tieši saistīta ar Ķīnas kiberspiegošanas grupējumu “APT-10”. “Piecas acis” alianses ziņojumā grupējums “APT-10” tiek apsūdzēts par nelegālu spiegošanu Ķīnas valdības vārdā ar mērķi nelikumīgi iegūt galveno nozaru, tostarp komerciālo, finanšu un militāro tehnoloģiju, intelektuālos īpašumus.
Protams, šis ir tikai atsevišķs piemērs, tomēr kiberspiegošana un ar to saistītie jautājumi atstāj ievērojamu ietekmi uz NATO dalībvalstu drošību. Apmēram viena trešdaļa pasaules jūras kuģu šķērso Dienvidķīnas jūru, padarot to par ekonomiski un ģeostratēģiski ļoti nozīmīgu. Pēdējos gados Ķīna ir strauji palielinājusi savu militāro klātbūtni Dienvidķīnas jūrā, tādējādi demonstrējot savas intereses reģiona mazo salu un rifu īpašumtiesību kontekstā.
Atšķirīgas vērtības
Līdz ar Ķīnas aktivitātēm Dienvidķīnas jūrā, ieskaitot virkni incidentu starp Ķīnu, Taivānu, Vjetnamu, Malaiziju un citām valstīm, kā arī pieaugošā sasprindzinājuma dēļ sabiedroto spēku izvietošana reģionā ir ārkārtīgi nozīmīgs aspekts. Dienvidķīnas jūra ir kļuvusi par vienu no vissvarīgākajām konflikta zonām Austrumāzijā.
Pateicoties ilglaicīgai partnerībai un militārām aliansēm, ASV kā NATO galvenais militārais virzītājspēks ir izveidojis ilgstošas un būtiskas attiecības ar Taivānu, Japānu un Dienvidkoreju. Lielisks piemērs ir Japānas un ASV drošības alianse, kas sākās pēc Otrā pasaules kara un laika gaitā kļuvusi tikai stiprāka.
Tomēr ir svarīgi atzīmēt, ka NATO kā organizācija Austrumāzijā nedarbojas. Citiem vārdiem sakot, visas ASV sniegtās aizsardzības garantijas ir balstītas uz divpusējām attiecībām, un par tām ir noslēgtas atsevišķas vienošanās.
Tā kā NATO balstās uz demokrātijas un cilvēktiesību principiem, alianses sabiedrotos arvien vairāk satrauc jautājums par Ķīnas iekšējām lietām, īpaši situāciju Siņdzjanā un Honkongā. Pēc tam, kad Honkongā tika pieņemts pretrunīgi vērtētais Nacionālās drošības likums, daudzi NATO sabiedrotie pauda bažas, ka šāds likums grauj virkni pamattiesību un pilsonisko brīvību, tostarp vārda brīvību, tiesības protestēt, kā arī taisnīgu, objektīvu un neatkarīgu tiesu sistēmu.
Ir skaidrs, ka Ķīna nepieņem mūsu vērtības, tādas kā demokrātija, brīvība un tiesiskums. Turklāt iespējamie cilvēktiesību pārkāpumi pret uiguriem un citām minoritātēm, tostarp obligātās pāraudzināšanas nometnes, ģimeņu nošķiršana un iespējamie piespiedu darbi, ir kalpojuši par pamatu nesaskaņām starp Ķīnu un NATO sabiedrotajiem.
Liela daļa NATO sabiedroto savas bažas ir pauduši divās kopīgās vēstulēs Apvienoto Nāciju Organizācijas Cilvēktiesību padomei, nosodot Ķīnu par uiguru apcietināšanu un mudinot Ķīnas valdību atturēties no patvaļīgas izturēšanās un cilvēku brīvības ierobežošanas.
NATO pieeja attiecībām ar Ķīnu
NATO pieeja attiecībām ar Ķīnu neapšaubāmi būs daudzējāda – vērsta gan uz ierobežojošiem mehānismiem, gan uz sadarbību. Ir svarīgi atzīt, ka pamats NATO un Ķīnas stratēģijai jau sen ir izveidots. Gadu desmitiem ilgi alianse darbojas ārpus klasiskā transatlantiskā reģiona, vadot misijas Tuvajos Austrumos, patrulējot pie Āfrikas krastiem, darbojoties koalīcijā cīņā pret terorismu un ikdienā pievēršoties kiberdraudiem, dezinformācijas izplatīšanas ierobežošanai un citiem izaicinājumiem.
Attiecībā uz Ķīnu NATO būs ievērojami jāuzlabo sadarbība ar Indijas un Klusā okeāna reģiona partneriem, tostarp Japānu un Austrāliju. NATO sabiedrotos un šos partnerus varētu vienot regulāras konsultācijas Indijas un Klusā okeāna reģiona jautājumos. Šāda pieeja paver ceļu nozīmīgai informācijas apmaiņai, kopīgai plānošanai un mācībām.
Ir skaidrs, ka turpmākā NATO aizsardzības plāna veidošanā Ķīnai būs arvien nozīmīgāka loma.
Veidojot ciešāku sadarbību ar Ķīnu, militārā mijiedarbība, piemēram, Ķīnas bruņoto spēku un alianses militārpersonu sarunas, nozīmīgi veicinātu informācijas un paraugprakšu apmaiņu un mazinātu spriedzi. Militārā sadarbība starptautiskajās operācijās un misijās ir jāturpina. Izmantojot militāro sadarbību, ir iespējams attīstīt efektīvākas diplomātiskās attiecības, vienlaikus veicinot NATO mērķus un padarot globālo miera uzturēšanu efektīvāku.
Latvijas Ārpolitikas institūta realizētā projekta: “Izskaidrojot un apspriežot NATO” ietvaros ir tapušas vēl šādas publikācijas:
- NATO reakcija uz Covid-19 krīzi – #WeAreNATO;
- Izskaidrojot NATO: transatlantiskā partnerība;
- #WeAreNATO: Alianses ieguldījums Eiropas migrantu krīzes risināšanā.
Projekts top ar NATO Publiskās Diplomātijas departamenta atbalstu.
